Eva Johansone: Atbalsts jaunatnes NVO ne tikai vārdos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pirms 10 gadiem Eiropu uzrunāju kā Latvijas Jaunatnes padomes prezidente, 22. jūlijā - kā Eirovīzijas gada kora pasākuma vadītāja. Apmests skaists desmitgades loks. Saprotu, cik daudz mani tomēr veidojusi nevalstisko organizāciju (NVO) vide.

Aizdomājos, ko dara citi kolēģi no Latvijas Jaunatnes padomes un jaunatnes NVO vides: analizē un sniedz konsultācijas valsts pārvaldei, vada Latvijas Universitātes fondu, pārveido un vada cirku, organizē, manuprāt, vērtīgāko teātra festivālu "Homo Novus", vada "Iespējamo misiju", mudina jauniešus pievērsties zinātnei, organizē un pieskata projektus vēstniecībā, vada skautu un gaidu organizāciju, vada āra dzīves uzņēmumu, analizē medijus u.c.

Cilvēki, kuri, kļūstot pieauguši, ir pilsoniski aktīvi, maina notikumus, piedalās piketos, izsaka viedokli un diskutē par neērtiem jautājumiem sabiedrībā, brīvprātīgi arvien piedalās pasākumos, biedrībās.

Viņi izvērtē norises, kurās iesaistīties, diskutē par vērtībām un vērtīgo, nevis kā lielākā daļa pazīstamo cilvēku - vienkārši iesaistās jebkurā labdarības akcijā vai par brīvprātīgo darbu uzskata vietu ierādīšanu pirms lieliem pasākumiem.

Pēc 10 gadiem redzu, cik svarīga ir jaunatnes NVO augsne: mazpulki, skauti un gaidas, "Papardes zieds", Sarkanais Krusts u.c. Veido cilvēkus, vērtības, veido sabiedrību, kurā dzīvojam.

Savulaik rakstījām Jaunatnes likumu un jaunatnes valsts programmu.

Skumīgi, bet finansējums un valsts atbalsts jaunatnes organizācijām arvien ir ļoti simbolisks vai tā nav vispār. Iegulda, lai latviešus atgrieztu Latvijā, bet neiegulda, lai jaunieši paliktu.

Jaunatnes organizācijas veido vērtības, atbildīgo, vajadzīgo sabiedrības aktīvo daļu, kuriem nav jautājumu, kad brīvprātīgi jādodas meklēt pazuduši bērni, jāvēlē Saeima, jāpiedalās talkā vai brīvprātīgi jāorganizē diskusija.

Kā lai to maina? Jaunatnes NVO tiešām saredzu kā ļoti svarīgu elementu pilsoniskas un aktīvas sabiedrības attīstībai un izveidei. Varbūt kāds Saeimas deputāts var paskaidrot, kādēļ Latvijā tik mazs atbalsts jaunatnes nevalstiskajām organizācijām? Kādēļ jaunatnes politikas sektors tik vājš, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju?

Vai tad, ja palūkojamies, cik vērtīgi ir organizāciju cilvēki sabiedrībā (to jau praktiski tagad var redzēt un izmērīt), nav vērts atbalstīt jauniešu iniciatīvas un jaunatnes organizācijas? Ne tikai ar vārdiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti