Dainis Kreilis: LNB un centrs

Kad sāka būvēt Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un vēl aktīvi plānoja slavenos “melnos klučus” uz AB dambja, jau tad aktīvi runāja par nākotnes transporta organizācijā atrisināmajiem jautājumiem, jo bija skaidrs, ka šie galamērķi būs būtiski arī iedzīvotājiem, tātad – uz tiem būs kaut kādā veidā jānokļūst. Toreiz vēl par riteņbraucējiem daudz nerunāja – pastāvēja lēts sabiedriskais transports, privātais transports (kam vajag autostāvvietas, kuru nav) un taksometri. Ar kājām uz koncertiem vai bibliotēkām, protams, nedrīkst iet, tāpēc ideja par apkārtnes pielāgošanu prioritāri gājējiem nekad nebija izskatīts kā viens no variantiem vai vismaz daļa no risinājuma.  

Pagāja gadi, par AB dambja apbūvi vairs sen nerunā. Ja nemaldos, hidroinženiertehniskie darbi dambja nostiprināšanai, kas bija aprēķināti ļoti dārgi, bija galvenais iemesls, kāpēc tik dārgu projektu mūsu Latvijas Kultūras ministrija vai Rīgas Dome pacelt nevarēja. Līdz ar to ir tapusi tikai LNB, kas nu jau arī ir pamatīgi iedzīvojusies. Cilvēkiem tā patīk, ir gana atvērta ar dažādām kultūras aktivitātēm un arī riteņbraucējus aicinoša.

Vēl

gada beigās pie LNB tika uzstādīti 20 jauni velostendi, kas nozīmē – ar esošajiem jau ir par maz ,un acīmredzot ir bijusi nepieciešamība pēc papildu drošām velonovietnēm, kuras tagad novietotas tieši zem videokamerām. Tātad LNB darbinieki ir sapratuši, ka kultūras iestāžu apmeklētājs varētu būt arī riteņbraucējs, un tam pielāgo arī savu infrastruktūru.

To diemžēl nevar teikt par Rīgas pilsētu. Būsim reāli – tik fundamentālas būves celtniecība nav bijis par iemeslu Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentam pārskatīt satiksmes organizāciju uz Akmens tilta un to maksimāli pielāgot gājējiem un riteņbraucējiem. Velojoslām tur vietas ir atliku likām, kas gan prasītu arī Strēlnieku laukuma pārdizainēšanu, bet turpinājumā piedāvāju iespēju iepazīties ar realitāti.

Sāksim ar krustojumu

pie Dzelzceļa muzeja – tajā zaļā gaisma gājējiem un riteņbraucējiem ir vien 10% no autosatiksmei paredzētā laika.

Ja nepaspēj, gaidi faktiski divus pilnus ciklus, lai varētu tikt uz LNB. Jāatgādina, ka šis ir arī ceļš ar kājām un divriteni no Āgenskalna un tālākām Pārdaugavas apkaimēm uz centru. Tātad realitātē – pēdējā vieta no satiksmes dalībnieku prioritātes.

Braucam tālāk uz centru – ietve ved cauri sabiedriskā transporta pieturai un pēcāk atduras pret tilta uzbrauktuvi, kuru pēc Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN) ne gājēji, ne riteņbraucēji šķērsot nedrīkst, bet tiek laipni piedāvāts izmantot tuneli, kurš sasniedzams pa trepēm lejā un otrā pusē atkal augšā. Kurš no Rīgas iedzīvotājiem to tiešām reāli izmanto? Realitātē – visi šķērso brauktuvi un turpina ceļu pa ietvi uz centru, kur Vecpilsētas pusē visa plūsma atduras kārtējā tunelī pa trepēm lejā un atkal augšā.

Otrs variants, kā sasniegt centru ar riteni no LNB, ir braukt pa brauktuvi, bet, pēc pagājušā gada jaunajiem CSN, braucot pāri Akmens tiltam pa brauktuvi, riteņbraucēji ir nostādīti mūžīgā apļa minēja lomā, jo pēc CSN riteņbraucēji šajā vietā nedrīkst pārkārtoties pa kreisi uz papildjoslu, lai varētu sasniegt Vecrīgu līdzīgi kā to dara autovadītāji vai motobraucēji. Tātad,

vienīgais legālais veids ir šķērsot divus tuneļus vai, protams, doties ar līkumu uz ielas otru pusi un mīties cauri sabiedriskā transporta pieturai, pa ietvi, pretī plūsmai, riskējot ar kādu saskrieties atkal kārtējā tunelī zem Akmens tilla nobrauktuves AB dambja pusē.

Tad tikai atliek nomīt nesen izveidotās rampas pilnu apli pret kalnu un turpināt tēlot gājēju uz divriteņa pa ietvi. Vismaz šajā gadījumā Vecrīgas pusē jums ir piedāvāta neregulējama ietve, kas nozīmē – gājēji un riteņbraucēji šeit drīkst doties pāri visu laiku un autovadītājiem ir tie jāpalaiž. Tāda ikdienišķa dzīves ainiņa tiem, kas uzskata, ka Rīgā velobraucējiem jau sen viss ir par daudz un pat pārāk labi.

Kā saldais ēdiens visiem riteņbraucējiem ir "ķieģelis" pie Okupācijas muzeja iebraukšanai Vecrīgā. Šeit jums ir jānokāpj, divi metri jāpastumjas un drīkstiet atkal turpināt braukšanu.

Nez kā RD darbinieki no rītiem tiek uz darbu?

Skatieties video – tur ir atrisinājums!

 

 

11 komentāri
Īsts Velosipēdists
"zaļā gaisma gājējiem un riteņbraucējiem ir vien 10% no autosatiksmei paredzētā laika." Velosipēdistiem, kas pārvietojas pa brauktuvi, toties ir viss pārējais krustojuma "auto zaļā" laiks! Tāpat, arī tuneļu un pārējās brauktuvju šķērsošanas problēmas neeksistē, ja tu brauc pa brauktuvi. Šito braukšanu pa ietvēm vispār vajadzētu vienreiz aizliegt, kā Anglijā, tad nebūtu šitādu vaidētāju.
Urbis
Pirmkārt, jautājums - kad vienreiz tiks aizklapēts ciet Pieci.lv radio? Totāla valsts budžeta naudas sķērdēšana.. Otrkārt - veloinfrastruktūra Rīgā tiešām ir katastrofa!
Rūta Bruževica Bruževica
Piekrītu par problemātiku un ceru, ka šis ir sākums tās aktualizēšanai un risināšanai. Esmu regulārs velobraucējs un visu gadu gandrīz katru dienu no āgenskalna dodos uz centru. Sākot no zelta boulinga praktiski ar riteni var palikt uz brauktuves, bet tur mašīnas vienmēr cenšas saspiesties tā, lai pat velosipēda šaurajai riepai vietas maliņā nepietiktu - tā nu nākas izmantot ietvi un garo, kaitinošo luksoforu priekšā. Sen jau derētu veloceliņš no pašas mārupes līdz centram, jo nav ko liegties - velo braucēju paliek arvien vairāk un pārējiem gribot negribot tie jārespektē un Rīgas infrastruktūrā jāmeklē jauni risinājumi! :)
andris
jā - akmens tilts nav medusmaize riteņbraucējiem, bet nu nevajag jau arī pārspīlēt. Kaut vai virzienā no centra ... kas traucē braukt pa brauktuvi ? Nafig tur velojoslu vajag? Brauktuve ir un attiecīgi var braukt.
Marts
Nav jābrauc pa brauktuvi - tas nav droši, tā varbūt tikai kāds traks velokurjers dara. Var mierīgi braukt pa ietvi un tad pa uzbūvēto apli - nekādas vainas. Vienīgi vajadzētu izveidot celiņu apkārt pieturas būdai.
nk
tā arī faktiski visi dara, kuriem nav bail, bet ļoti daudziem un īpaši Rīgās dāmām ir, nerunājot par bērniem, kuriem beigās visiem nākas lavierēt starp tūristiem un gājējiem.
Janka
Cerams, ka veloentuziasti pārstās ticēt Ušakova solījumiem, jo kārtējo reizi ir pārcelta vairāku veloceliņu izbūve. No solītājiem 60km jaunu veloceliņu pa 4 gadiem ir izbūvēta tikai Barona ielas rekomendējošā velojosla, kas nav īsts veloceliņš un sekas ir jūtamas, šobrīd palielinoties velobraucēju skaitam jūtami palielinās arī negadījumu skaits, jo nav atbilstošas infrastruktūras, un no tā cieš visi kājāmgājēji, velobraucēji un autobraucēji, tāpat akūti trūkst drošu velonovietņu, kas izmaksā ļoti maz.
Neslāvs
Nomin Ausaini, brauc ar riteni !
Kŗemilek
Zināmā mērā, riteņbraucēji ir kā radikālas feministes - pamatīgā mazākumā, taču ar agresīvu, skaļu un demagoģisku uzstāšanos mēģina izsist sev visādas priekšrocības. Tas pats arī te: no mušas izpūsts it prāvs zilonēns, taču ne vārda par riteņbraucēju un sabiedriskā/autotransporta izmantotāju proporciju, piemēram, ziemas laikā.
mjau
nu, tu prieka pēc vienā saulainā dienā pamēģini nesāpīgi un laiknepaņemoši aizbraukt no LNB uz, teiksim, Origo. Vai vispār no Āgenskalna uz centru pār Akmens tiltu, nešķērsojot bruģēto Vecrīgu. Krustojumi, luksafori, pārejas un tuneļi, atpakaļiešanas, apiešanas, cauriešanas un trepju kāpelēšanas, atkal tuneļcauriešanas un trepju kāpšanas, uznešanas un celšanas, visbeidzot, trotuāru un braucamo daļu atdalošie betona kluči un to pārvarēšanas+ gājēji uz ietvēm un tuneļos, plus tās tuneļu nobrauktuves, nez kam vispār plānoti paredzētās.
trollim
Palasot tavus trešklasnieka vervelējumus,nākas secināt,ka ietilpsti tevis paša definētajā radikālo feministu kategorijā.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti