Rīgas centrs – Berģi veloceļš bija otrais aiz slavenā Rubika velo ceļa uz Jūrmalu, kura izbūvi un ieviešanu dzīvē visi piedzīvojām salīdzinoši nesen. Brīvības ielas veloceļa izbūvei tika piešķirts Eiropas līdzfinansējums, jo ir daļa no ''EuroVelo'' velotūrisma maršrutu tīkla, tā vienīgais normatīviem atbilstošais centra posms Skolas ielā ir pierādījis sevi kā tiešām būtisku velo satiksmes maģistrāli, jo riteņbraucēji pa to brauc ikdienu kā ziemā, tā vasarā. Arī es šo posmu šad tas izmantoju, ja nav jāsteidzas vai arī, ja negribas elpot Valdemāra ielas putekļaino gaisu.
Tomēr pavisam cita situācija Brīvības ielā ir attiecībā uz posmu no Gaisa tilta līdz Bruņinieku ielai, kas būtu loģisks ātrākais un īsākais maršruts virzienā uz Berģiem. Šajā posmā
ikvienam riteņbraucējam ir pēkšņi jākļūst par gājēju vai arī jābrauc pavisam citā virzienā, kurā nemaz nevajag nokļūt – Barona ielas virziens liek riteņbraucējiem braukt divu kvartālu attālumā no Brīvības ielas pa rekomendējošo velojoslu, kas vispār nav veloinfrastruktūra un faktiski uz brauktuves nedod riteņbraucējiem nekādas priekšrocības attiecībā pret autovadītājiem.
Otra alternatīva braukt pa oficiālo, neloģiskāko, Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) krēslos tapušo “veloceliņu” pa Senču un Valdemāra ielām līdz Bruņinieku ielai, kas met tieši 1,5 km lielu līkumu attiecībā pret Brīvības ielu un ved pa šaurām, riteņbraukšanai nepiemērotām ietvēm kopā ar gājējiem, jo īpaši Valdemāra ielā. Tikmēr privātais auto, trolejbusi un satiksmes autobusi brauc taisni pa Brīvības ielu un nekas neliecina par to, ka šajā posmā būtu kādi izteikti sastrēgumi vai apgrūtinājumi. Tāpēc arī lielākā daļa riteņbraucēju tik un tā izmanto salīdzinoši pabrīvo, plato Brīvības ielas posmu un brauc pa brauktuvi.
Ņemot vērā esošo nejēdzību ar lielo līkumi un faktu, ka Brīvības ielas publiskās telpas platums pieļauj velojoslu iekrāsošanu, par velojoslām uz Brīvības ielas tika runāts un no Rīgas kungiem arī solīts jau no 2012. gada. Faktiski tika solīts, ka veloinfrastuktūra Brīvības ielā varētu parādīties kā pirmā. Arhitekti, pilsētplānotāji, satiksmes plānotāji ir strādājuši, zīmējuši, bez atlīdzības organizējuši dažādas tikšanās, kurās skaidrojuši šīs idejas realizācijas iespējas un pamatotību, gājuši uz apspriedēm RDSD utt. Arī es no reāliem plāniem zinu, ka
Brīvības iela ir iespējama daudz cilvēcīgāka, ar mierīgāku autosatiksmi un drošu zonu riteņbraucējiem, kas var būt atdalīta no kājāmgājējiem un autosatiksmes.
Realitātē par Brīvības ielu dzirdējām citā aspektā, jo tika mainīts segums, bet centra daļā tika veikti vērienīgi pazemes komunikāciju pārbūves darbi. Vai dēļ vērienīgajiem pazemes darbiem pilsētas centra dzīve apstājās? Automašīnām arī centra daļā mierīgi varētu būt kopumā trīs joslas, tāpat kā uz Gaisa tilta.
Rezultātā – autovadītāji tika pie vēl ātrākas maģistrāles, lai nokļūtu līdz centram, bet riteņbraucējiem vēl jāpagaida līdz horizontāliem apzīmējumiem uz atjaunotās veloinfrastuktūras ārpus centra, par ko pārliecinājāmies savā video pētījumā.
Kliedzoši, ka pats Gaisa tilts vēl pagājušajā gadā tika uzskatīts par vieno no prioritārākajiem, kuram jāveic drošības paaugstināšanas pasākumi tieši riteņbraucējiem un gājējiem. Pa metru plato ietvi, kas papildināta ar apgaismes stabiem, pat gājēji savā starpā cilvēcīgi samainīties nevar, nemaz nerunājot par pretim braucošajiem riteņbraucējiem.
Gājēju/riteņbraucēju ietves paplašināšanai nauda bija pat iezīmēta, bet pašreiz noskaidrojies, ka tomēr šādu plānu tuvākajā nākotnē nav. Tā vietā – šovasar riteņbraucēji remonta laikā brauca pa brauktuves vidu, un visiem vietas pietika.
