Daiga Mazvērsīte: Ceļamaize braucienam uz Vīni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nu tā, kauliņi ir mesti! Ir izraudzīta Latvijas pārstāve Eirovīzijas dziesmu konkursam, kas šogad risināsies Vīnē, un pirmoreiz tajā piedalīsies Austrālija. Savukārt mūsu valsti pirmoreiz pārstāvēs dziedātāja pavisam ne latvisku izskatu, kas šim tautu draudzības pasākumam, protams, nav nekas jauns.

Šogad Latvijas Televīzija (LTV) bija izveidojusi īpašu konkursu "Supernova", atkāpjoties no līdzšinējās nacionālās atlases tradīcijas, proti, ceļu uz "lielo skatuvi" paverot jaunajiem izpildītājiem. Tomēr, ja palūkojamies uz pēdējo gadu Eirovīzijas konkursa uzvarētājiem, nevaru piekrist, ka šāda stratēģija būtu pareiza. Tā, piemēram, zviedru pārstāve Lorīna, aizpērnās Eirovīzijas uzvarētāja, savā pirmajā talantu konkursā uzvarējusi jau 2003.gadā, tātad - līdz savam triumfam attīstījās veselu desmitgadi. Arī Končita Vursta pirmos valstiskos laurus plūca 2007.gada šovā "Starmania" - septiņi gadi ir krietns posms radošā pilnbrieda turpinājumam.

Pašmāju Aminatu es daudzu gadu garumā vēroju Jāņa Stībeļa fona dziedātājas amatā, līdz viņa tikai pērn uzvarēja talantu šovā. Tātad būtu aplam apgalvot, ka dziedātāja atrodas tuvu savas muzikālās karjeras virsotnei. Pašlaik kopā ar Hariju Bašu un džeza programmu Aminata apceļo Latviju, tātad ikdienā dzied absolūti citu repertuāru, kādu piedāvāja klausītāju spriedumam "Supernovā".

Un, kā katrugad, man atkal jāuzdod jautājums - ko gan ar savu piedalīšanos jaunā mūziķe vēlas sasniegt un parādīt visai pasaulei? Ne viņai gatavs soloalbums, ne arī izveidojies savdabīgs stils, tik vien ir kā pāris dziesmu, spēcīga balss, pievilcīgs ārējais izskats un ambīcijas, kuru netrūka arī citiem "Supernovas" debitantiem.

Ja paanalizē līdzšinējos Eirovīzijas konkursa spilgtākos uzvarētājus, tad Dānijas brāļi Olseni uz savu uzvaru gāja visu mūžu, somu "Lordi" dibināti jau 1992.gadā. Ilggadīga pieredze bijusi visiem uzvarētājiem, tas pats sakāms par mūsu "Prāta vētru" un dziedātāja Mariju Naumovu - viņiem piedalīšanās un uzvara Eirovīzijā bija būtisks un zināmā mērā loģisks pakāpiens karjerā, kura jau pirms tam bija noformējusies. Bet likt visu uz Eirovīzijas kārts cerībā, ka šis kļūs par pirmo soli virzienā… Jā, uz ko? Vai Aminata nolēmusi turpmāk startēt kā Lorīnas klons ar "sintētiskām" dziesmiņām par mīlestību ar "a-a-a" katrā piedziedājumā un kodā?

Man būtu ļoti interesanti redzēt "Love Injected" nošu pierakstā un salīdzināt ar, piemēram, mūzikas skolas piektās klases diktātu melodiju krājuma intonatīvo daudzveidību. Katru no tām varētu pārveidot par tā saucamo dziesmu, kur dominē ne jau melodiskā izteiksmība, bet gan vēdera burkšķiem līdzīgas pavadījuma skaņas, pārmērīga eksaltācija, izkliedzieni un grūti saklausāmu vārdu gūzma bez kādas dramaturģijas.

Taču manas pārdomas tikai apstiprina "Supernovas" konkursa rīkotāju uzstādījuma pamatotību: skaidrojošajā vārdnīcā "supernova" nav nekas vairāk kā zvaigzne, "kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež daļu savas masas, eksplozijas laikā vairākus tūkstošus reižu pārsniedzot novas spožumu". Savukārt nova esot "zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam". Tātad, iespējams, ka par šī gada konkursantiem aizmirsīsim drīz vien, tiklīdz viņu spožums atgriezīsies līdzšinējās blāvās mirgošanas apjomos.

Taču vairāk par konkursa stratēģijas izvēli mani izbrīnīja žūrijas locekļu komentāri par dzirdēto, kur vispār nebija ne analīzes, ne vērtējumu, vien personisko un absolūti subjektīvo emociju apraksti un novēlējumi dalībniekiem, kā arī spriedelējumi par tēmu "un ja tu dziedātu Vīnē". Domāju, ja jau šīs personības jūtas tiesīgas lemt savu kolēģu likteni, tad prasītos gan pēc lielākas drosmes un spējas uzņemties atbildību, citādi, fināla vērtējumus klausoties, radās priekšstats, ka žūrijas četrotne gribētu uz Eirovīziju sūtīt visus četrus kandidātus - tik līdzīgi komplimenti skanēja no viņu mutēm. Protams, Latvija ir maza, te vienā mirklī vari kļūt par ienaidnieku, ja godīgi norādīsi uz kāda kļūdām, un tikai profesionālā muzikālā izglītība iemāca paškritiku, bez kuras nav iespējama pilnasinīga attīstība nevienam mūziķim.

Un pēdējais. Kā "vista perētāja" personīgi es gadu no gada cenšos mūsu eiroprojekta virzītājiem atgādināt nolikumā ierakstīto ieteikumu pēc nacionālā kolorīta. Piemēram, "ElektroFolk" beidzot būtu pienācīga baltiešu atbilde ugunīgajam balkānu temperamentam, un pēdējo pantiņu jau varētu nodziedāt arī latviski.

Protams, Ivo Fomina un Tomasa Kleina uznāciens neiedvesmoja sekotājus uz dziedāšanu latviski, kamēr tās pašas Balkānu valstis par svarīgāku uzskata savas kultūras autonomijas demonstrēšanu, ne jau kaut kādu tur uzvaru. Jo tāpat, arī pusfinālā mūsu dziesmu noklausīsies desmitiem, varbūt pat simtiem miljonu ļaužu visā pasaulē. Un varbūt nolems valsti sameklēt kartē - kas tad tur īsti dzīvo un kādā stabulē pūš?

Zīmīgi, ka satraukumu par Latvijas kultūras amerikanizāciju paudusi gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju, liecina SKDS veiktā aptauja. Domāju, izteiktā angļu mēles dominante Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē šo satraukumu neizgaisina, gluži otrādi - liek apšaubīt, vai vispār ir kāda jēga domāt par latviskās mūzikas kvotu ieviešanu radiostacijās, kur tad, iespējams, dziesmas krievu valodā nomainītu vien angliski skanoša mūzika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti