Atis Klimovičs: Velns nav tik melns (spēcīgs), lai nodibinātu savu kārtību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Domu apmaiņa ar poļu politikas ekspertiem un diplomātiem par tā saucamo austrumu politiku ļauj ne vien pārliecināties, ka Varšavā nav daudz optimisma par nākotnes attiecībām ar Krieviju, bet arī pārbaudīt to, cik lielā mērā atbilstoši realitātei mēs, Latvijā, spējam novērtēt notikumus aiz mūsu austrumu robežām esošajā lielvalstī, un izprast tās ārpolitisko rosīšanos.

Polijā, vēsturiski un ģeopolitiski saprotamā kārtā, kontaktiem ar Kremli tiek veltīta nopietna uzmanība. Tur mūsu “neizprotamais” kaimiņš ir pietiekami labi izpētīts. Visticamāk, tieši tādēļ poļi mudina partnerus Rietumos atmest vēlmju domāšanu attiecību veidošanā ar Maskavu.

Beidzamajā laikā, precīzāk pēc agresijas Ukrainā, sabiedrotajiem aiz mūsu rietumu robežām sākušas atvērties acis. Tas devis rezultātus.

Aptaujāto poļu politikas ekspertu un diplomātu ieskatā, Krievija neesot gaidījusi saņemt tik vienotu un gana smagu sitienu no Rietumiem.

Faktiski Kremlis cietis politisku zaudējumu, kas iegūts ar savu militāro invāziju Ukrainā.

Bruņotā agresija šajā valstī jāuzskata par sastāvdaļu no Krievijas īstenotā kara pret Rietumiem.

Iebrukumam Ukrainā Polijas sabiedrība seko ar pastiprinātu uzmanību, un pēc poļu ekspertu domām, karš esot nonācis strupceļā. Krievijai neesot spēka, lai gūtu uzvaru.

Sapņotāji par impērijas atjaunošanu (bez Ukrainas pakļaušanas tas nav izdarāms) ar agresiju panākuši pretējo – lielāko daļu iepriekš sev pietiekami labvēlīgi noskaņotas valsts iedzīvotāju sakūdījuši pret sevi. No naida iespējams atbrīvoties vien vairāku desmitu gadu laikā. Pat ukraiņu jaunā paaudze Krieviju tagad uzskata par bīstamu ienaidnieku.

Spriežot pēc tā, ka poļu atzinumā Kremlis pret Polijas valsti nekad nav izturējies ar līdzīgu respektu, kā teiksim, pret tā saucamās vecās Eiropas valstīm, Latvijā vēl ilgi jārēķinās ar problēmām un domstarpībām attiecībās ar Maskavu. Pat Polijai, kam savas vēstures (lai arī nedaudz līdzīgās – atbrīvošanās beidzoties Pirmajam pasaules karam un PSRS sabrukuma iespaidā), mērogu un citu faktoru iespaidā salīdzinājumā ar Baltijas valstīm šķietami ir lielākas priekšrocības attiecībās ar Maskavu, tās ir tālu no normālām.

No vienas puses, Kremlis it kā saskata Varšavā neatkarīgu subjektu, no otras, nē – vienīgi daļu no Rietumiem – tātad, nepilnīgi brīvu valsti lēmumu pieņemšanā.

Ik pa laikam Maskava ķeras pie vēstures, apsūdzot poļus naidīgumā pret Krieviju, tāda veidā vēl vairāk pasliktinot savstarpējās attiecības. Tagad pienākusi kārta “aizstāvēt” sarkanās armijas karavīru pieminekļus Polijā, kas tur tiek plānveidīgi nojaukti. Šis Krievijas Ārlietu ministrijas uzbrukums esot savas valsts iedzīvotāju mānīšana, jo Polijā kritušo padomju karavīru kapi tiek apkopti ar vajadzīgo cieņu. Poļu ieskatā, no viņiem šādu attieksmi tieši varētu pamācīties krievi, lai dzimtenē tikpat centīgi apkoptu savu kritušo priekšgājēju atdusas vietas. Savukārt pret padomju gados uzceltajiem pieminekļiem Polijā esot pavisam cita attieksme – tie uzskatāmi par totalitāra laika slavinājumu un tikai pašu poļu ziņā izlemt, vai tie saglabājami vai ne. 

Poļu ekspertu ieskatā, Polijai un Baltijas valstīm nopietni jāseko Krievijas darbībām, tās, protams, lieki nedramatizējot. Velns patiesībā neesot tik melns – proti, spēcīgs, lai izveidotu pasaulē savu kārtību. Vienlaikus mums – kopā ar sabiedrotajiem Rietumos regulāri un nopietni jānorāda, ka jebkura agresija saņems atbilstošu pretsparu. Poļu ekspertu vērtējumā, tas ir labākais līdzeklis, kā pasargāties no nepārdomātas Krievijas rīcības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti