Atis Klimovičs: Par militāriem akcentiem Latvijas aizsardzībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Centieni panākt visu dalībvalstu aizsardzības tēriņus vismaz 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta vieš cerības, ka NATO vadība vismaz tuvākajā perspektīvā nolēmusi nopietni izturēties pret pastāvošajiem izaicinājumiem drošības sfērā.

Tas redzams arī Latvijas bruņotajos spēkos, kuru attīstībā dažos tuvākajos gados gaidāmas lielas pārmaiņas – gan skaitliskā sastāva palielināšanā, gan jauna bruņojuma iegādē. Virzība skaidri redzama – pēc iespējas uzlabot Latvijas bruņoto spēku gatavību tā saucamajam konvenciālajam karam. Tas nozīmē nepieciešamību pēc prettanku un pretgaisa ieročiem, arī artilērijas un bruņutehnikas. Tieši tam, spriežot vien pēc publiski pieejamās informācijas, pievērsta īpaša uzmanība. Akcenti izvēlēti pareizi, jo, kā redzams kaut vai no karadarbības Sīrijā, ja vienai pusei nav savas militārās aviācijas, no šaušalīgiem postījumiem un civiliedzīvotāju upuriem grūti izvairīties. Grūti izskaitļot, cik efektīvai gaisa telpas aizsardzībai šobrīd gatava mūsu armija, taču kopā ar sabiedroto aviāciju debesis virs Baltijas drīzāk uzskatāmas par drošām.

Arī kara vešanā, neraugoties uz moderno ieroču ienākšanu, ir spēkā virkne vecu patiesību. Viena no tām joprojām apliecina artilērijas lielo nozīmību un spēku. Ne velti tā tiek saukta par kara dievu. Vismaz tā uzskata ukraiņu karavīri, kas par to pārliecinājušies paši. Tieši šādās domās ir kāds ukraiņu desantnieks, ar kuru nesen sarunājos Kijevā. Karojis nedaudz ilgāk par gadu, piedalījies daudzās kaujās, aizstāvējis arī Doņeckas lidostu.

Viņa pārliecība ir tāda, ka bez smagajiem ieročiem – savas bruņutehnikas un artilērijas atbalsta - nebūtu iespējami noturēties. Pretinieks – krievi – pielieto vecum veco taktiku.

Sākumā visu cenšas “nogludināt” ar artilēriju, tad teritoriju noklāj ar mīnām, bet tad uzbrukumā tiek sūtīti tanki un cita bruņutehnika, kuras aizsegā soļo kājnieki. Pēc šī desantnieka teiktā, ukraiņu artilēristi izrādījušies ļoti prasmīgi un pat ļoti bieži spējuši uzveikt pretinieka artilēristus.

Kā liecina kara vešana, neraugoties uz nepieciešamību aizsardzības spēkiem būt mobiliem, gataviem veikt ātrus un negaidītus reidus pretinieka aizmugurē ar pēkšņiem uzbrukumiem, pozīciju aizstāvēšana nekur nav pazudusi. Galu galā arī pretinieks nevar visur nokļūt pa gaisu, tas tomēr pārvietojas pa ceļiem.

Kā redzams no karadarbības Ukrainā, ja krievi nelieto aviāciju, tad prasmīgi izveidotas pozīcijas viņiem ir grūti, gandrīz neiespējami ieņemt. Protams, ukraiņu karavīrus nodrošina sava artilērija aizmugurē. Latvijas gadījumā, domājot kaut vai par pašu daudzskaitlīgāko bruņoto spēku daļu – Zemessardzi – būtu ideāli, ja katrs kājnieku bataljons kara gadījumā varētu saņemt artilērijas atbalstu.

Tā kā Latvijā esam no tā vēl tālu, turklāt to nodrošināt īsā laikā pašiem ir gandrīz nereāli, iespējams, būtu nepieciešams aicināt šeit papildus izvietot sabiedroto spēku artilērijas vienības. Kopumā Latvijas mērogiem ideāla būtu trīs sabiedroto bataljonu izvietošana. Pilnībā ar tankiem, bruņutransportieriem un lielgabaliem apgādātas trīs šādas vienības ievērojami stiprinātu mūsu drošību. Tas, spriežot pēc Ukrainas armijas vadības nākotnes plāniem, kā nodrošināma valsts aizsardzība, būtu atbilstošs risinājums Latvijai.

Ukraiņi tuvākajā laikā sevišķu uzmanību veltīšot prettanku ieroču ražošanai un nogādei frontē, tas pats sakāms arī par jaunākajiem tankiem. Sevišķi tiek pieminēta arī lielāka kalibra snaiperu šauteņu piegāde frontei – šogad ukraiņu spēki varētu saņemt 2000 šādu ieroču, ar kuriem iespējams iznīcināt mērķi divu kilometru attālumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti