Atis Klimovičs: No mācībām mežā līdz aicinājumam pārējiem pievienoties zemessardzei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Uzkabe ar četrām pilnām aptverēm, ķivere, četrus ar pusi kilogramus smagā triecienšautene AK-4, formas tērps, kas uzsūcis beidzamajās trijās dienās izsvīsto, divas blašķes ar ūdeni un visbeidzot tu pats – pavisam nesen zemessardzes mācībās nokļuvušais.

Skaidrs, tev nav viegli, bet to jau sen esi iemācījies pieciest, vienkārši zini, kādēļ esi kļuvis par zemessargu un tagad atrodies mācībās mežā. Tev ne brīdī nav bijis noliegts palikt pašam par sevi, taču vienlaikus esi radināts pie domas, ka tikai pulkā meklējams spēks. Sākot ar zinošajiem kaprāļiem, kam “nepiegriežas” noņemties ar tādiem iesācējiem un tad jau ar mums pašiem, no kuriem daļa zvērestu devuši pavisam nesen. Apgūstam topogrāfiju, lauka kaujas iemaņas un vēlāk “karojam” mežā un ne mirkli nepamet sajūta par mūsu spēku. Trīs nedēļās zemessardzes pamatapmācības nometnē esam mācījušies nepieciešamības brīdī kļūt par savas zemes sargiem. Un, ja mūsu kaprālis nometnes noslēgumā pasaka, ka ar tādiem kā mēs viņš, pieredzējis karavīrs, ietu kaujā, jādomā, ka šķietami garais laiks nav pagājis velti. Tas nekas, ka ar formu mežā pavadītas trīs nedēļas no sasodīti īsās mūsu vasaras.

Atgriezies mājās un novilcis formu, jau zinu, kad būs nākamās mācības, jo ik katrai Latvijas bruņoto spēku vienībai tās tiek plānotas visa gada garumā. Katru reizi ejot ārā no mājas, noskatos uz zābakiem istabas stūrī, kas tagad  krietni atpūtušies. Viss kā katru rudeni, kā parasti – tuvojas amatieru basketbola sezona un jāatgriežas sporta laukumā. Nokļūstu treniņā un kā par brīnumu, bumba klausa labi, roka teicami atpūtināta. Kā daudzi nelaižu garām mūsu basketbola izlases spēles un gaidu pirmo septembri, kad Latvija spēlēs ar Serbiju.

Tieši tāpat nelaižu garām ziņas par krievu mācībām "Zapad-2017". Tās jau ir sākušās, taču priekšā vēl trīs nedēļas līdz šo mācību aktīvajai fāzei. Zvanu saviem paziņām profesionālajiem karavīriem un prasu, vai krievu izrīkošanās viņiem izraisa bažas. Viņi apstiprina, ka tas tā ir un viens no viņiem uzsver, ka pats bīstamākais ir laiks uzreiz pēc pašām mācībām. Tad uztrenētie un izdīdītie kareivji esot vislabāk raidāmi jaunos uzdevumos. Mūsējo teikto apstiprina arī pats NATO vadītājs, kas nosauc krievu mācības par necaurskatāmām. Rietumos neviens netic arī viņu nosauktajam zemajam  mācību dalībnieku skaitam – mazāk par 13 tūkstošiem.

Paiet zemessardzes dibināšanas 26.gadadiena. Tāda neapaļa gadskārta, bet vai nemaz nepieminama. Vismaz galvenajiem TV kanāliem tā šķiet. Nezinu, kādēļ tie neatbalsta savu zemessardzi. Dibināšanas dienā atbilstoša sižeta izveidošana būtu attaisnojama. Iespējams, tieši attieksmē pret zemessardzi arī meklējama šāda atturība, jo, saprotot šāda karaspēka nozīmi, žurnālists allaž varētu pamudināt arī citus pievienoties astoņus tūkstošus karavīru lielajai zemessardzei.

Varbūt arī atrastu vajadzīgos vārdus, griežoties pie pārējiem visādi čaklajiem, savos darbos aizņemtajiem, sadzīvē un hobijos laimīgi iestigušajiem cilvēkiem un pateiktu, ka pienācis brīdis kaut ko nopietni no sevis ziedot Latvijai. Kaut vai atceroties, ka bez gatavības nostāties savas zemes sardzē var pazaudēt it visu no tā, kas pieminēts.         

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti