Taču tas, šķiet, nevienam nav bijis pārsteigums, jo pietiek apskatīt vien tikai abu minēto personu kopbildi, lai saprastu savstarpējo smaidu atturīgo vēstījumu. Tādas, cerams, ne sliktākas, paliks arī abu izmēros tik atšķirīgo valstu savstarpējās attiecības.
Kā norādījis Latvijas valsts galva, neraugoties uz atšķirīgu nostāju starptautiskās politikas jautājumos, abām valstīm ir iespējas attīstīt sadarbību kultūrā, tirdzniecībā, transportā, kā arī nelegālās migrācijas un organizētās noziedzības apkarošanā. Pateikts tā, kā šādās reizēs klājas, kad netiek īpaši runāts par nepatīkamo, lai gan Vējonis pieminējis konfliktu Ukrainas austrumos un aicinājis Krieviju pildīt Minskas vienošanos.
Savā ziņā to nāktos saprast, kā mūsu prezidenta norādi, ka tieši Maskava nav ievērojusi ar Kijevu panākto apņemšanos. Ko atbildējis jaunais vēstnieks Latvijas prezidentam, varam minēt.
Taču skaidrs, ka tieši karš Ukrainā, Krievijas agresija kaimiņvalstī, suverēnas valsts teritoriju sagrābšana būs starp galvenajiem jautājumiem, kas tuvākajā laika neļaus saprasties ar Krieviju. Galvenokārt tādēļ, ka tas ir jautājums, kas attiecas uz līdzšinējo lietu kārtību – valstu suverenitāti un robežu negrozāmību.
Kā redzams, Kremlim šādas runas ir tukši vārdi, taču Latvijai kā Eiropas Savienības valstij, kas vēlas dzīvot mierīgā un prognozējamā kontinentā, pret mēģinājumiem izveidot jaunu “kārtību” iebilstams viskategoriskākajā veidā.
Nav Latvijas spēkos būtiski mainīt attiecības ar Kremli un arī uzminēt, kādus soļus paredzējusi spert aizvien autoritārākās valsts vadība.
Tas nozīmē, ka visprātīgāk būtu paredzēt vēl lielāku atsalumu un ikdienas darbā slīpēt gatavību dažādiem pavērsieniem. Var prognozēt, ka Krievija arī turpmāk mēģinās pasliktināt savstarpējās attiecības starp šeit dzīvojošajiem krieviem un pamatiedzīvotājiem. Tā liek domāt ne vien beidzamajās desmitgadēs pieredzētais, bet arī pavisam konkrēts Igaunijas izlūkdienesta pētījums. Tajā norādīts, ka Kremlis cenšas pasliktināt Baltijas valstīs dzīvojošo krieviski runājošo personu attiecības ar šo valstu pamatiedzīvotājiem.
Lai gan atšķirībā no citām bijušajām PSRS republikām trim Baltijas valstīm izdevies integrēties tādās nozīmīgās struktūrās kā NATO un Eiropas Savienībā, kas palīdzējis izvairīties no tādām “nepatikšanām” kā Gruzijai un Ukrainai, par savu nākotni Krievijas kontekstā jādomā nopietni. Kā regulāri beidzamo gadu laika norādījis kāds Kremļa politiku Baltijā pārzinošs Maskavas žurnālists, nekādas labas ieceres pret Baltiju tur nelolojot. Pieminētā negatīvās attieksmes kultivēšana šejienes krievu apziņā to apstiprina,
neļaujot šiem cilvēkiem atbrīvoties no dažādiem pagātnes murgiem un mūsu dienās pastiprinātiem mītiem. Skaidri centieni piektās kolonnas veidošanā.
Minētais Krievijas žurnālists tāpat regulāri izteicis aicinājumu baltiešiem būt gataviem ar ieročiem rokās aizstāvēt savu neatkarību. Nepieciešami skaidri signāli Maskavai, ka jebkura agresija saņems atbilstošu atbildi. Šķiet, tieši šādi vēstījumi austrumu virzienā ceļo regulāri. Šajās dienās Igaunijas aizsardzības ministrs Marguss Tsahkna, komentējot smago ieroču munīcijas iepirkšanu, norādījis uz nepieciešamību “patstāvīgi noturēties līdz zināmam laikam, kad ierastos lielāki sabiedroto spēki. Bez munīcijas to nav iespējams izdarīt…(..) Šoreiz mēs nepadosimies… neslēgsim nekādas vienošanās, ja vajadzēs, būsim gatavi aizstāvēt Igaunijas valsti. Tomēr mēs ceram, ka savaldīšana ar patstāvīgiem aizsardzības spēkiem un reālu sabiedroto spēku klātbūtni ir pietiekami spēcīga, lai Krievija negribētu izmēģināt savu spēku pret mums.”
Gluži tāds pats ir arī Latvijas Aizsardzības ministrijas vēstījums, kas adresēts lielās kaimiņvalsts vadībai – Latvija nav viena, bet gan kopā ar to aizstāvēt gataviem sabiedrotajiem; mums ir prasmīgi un labi karavīri; valsts aizsardzība ir visas sabiedrības kopēja lieta.
Savukārt ziņa no Lietuvas atgādina, ka rudenī paredzētas neredzēti liela mēroga Krievijas bruņoto spēku mācības "Zapad-2017", kas notiks gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Vītauts Baks norādījis, ka neapšaubāmi šīs būs uzbrukuma ievirzes mācības. "Nav šaubu. Krievijas politiskā elite visas mācības pie mūsu robežām modelē ne jau tā, lai tikai izvingrinātu karavīriem muskuļus. Tiek modelēti scenāriji iebrukumam Baltijas valstīs", sacījis Baks.
Apcerot šādu militāro mācību vēstījumu, domas nekādi nepalīdz veidot labu attiecību modeļus ar Krieviju. To acīmredzami nestimulēs arī jaunais Krievijas vēstnieks, kura pūrā ir nopietns darbs šīs valsts drošības struktūrās.
