Ansis Egle: EXPO - zinātne, turku zirņi un vējbakas

Veikali - turku zirņi, izvēle veikalos, piparu dzirnaviņas, oficiālā statistika, vējbakas, ēdiens, ātrās palīdzības auto, valūtas maiņas un valūtas kurss, Dzintras Gekas vizīte, filmas skatīšanās, ceļojums pa lēģeru vietām, "Art center".

Domājot par zinātnes un atklājumu praktisko pielietošanu, EXPO organizatori ir atraduši veidus, kā dalīties pieredzē un veicināt informācijas apmaiņu. Izstādes norises laikā vienā no darījumu centriem EXPO teritorijā notiek arī Nākotnes Enerģijas forums[1], kurā dažādu valstu zinātnieki, pētnieki, uzņēmēji, politikas veidotāji, viedokļu līderi dalās pieredzē par šodienas un nākotnes enerģijas izaicinājumiem - CO2 izmešu samazināšana, enerģijas efektivitāte pilsētā, atjaunojamā enerģija un dzīves kvalitāte pilsētā. Citu runātāju vidū arī Valdis Bisters[2] - tādējādi mēs dodam savu artavu labākas pasaules veidošanai. Šis forums turpinās teju divus mēnešus - sesijas notiek katru dienu un šķietami - pasaule nekad nebūs pabeigta, tāpēc vienmēr būs par ko parunāt.

Es piedāvāju šajā reizē parunāt par statistiku.

EXPO speciālisti laika gaitā - kopš tiek organizētas izstādes - ir nonākuši pie droši ticamas statistikas, kas saka - vienkāršu paviljonu izstādes laikā apmeklē vidēji 10% izstādes apmeklētāju.

Sekojot līdzi apmeklētāju skaita izmaiņām mūsu paviljonā, redzam lielu starpību starp to, ko saka organizatori un to, cik viesi iegriežas mūsu paviljonā.

Par šo tēmu apspriedos arī ar citu paviljonu vadību. Tas, ko saka citi paviljoni - arī viņiem šķiet, ka neatbilst teiktajam tas, ko ziņo oficiāli. Arī citi paviljoni ir sastapušies ar krasi atšķirīgu apmeklētāju dinamiku. Tādējādi organizatoru paustais par uz šo brīdi esošajiem diviem miljoniem apmeklētāju pašlaik neizklausās ticami. Sekojot līdzi dažiem sociālo tīklu kontiem, kas strādā Astanā  - piemēram "Sxodim Astana" vai "Astana.Day" - cilvēki komentāros raksta, ka paši apmeklē izstādi pa vairākām reizēm - kurš divas, kurš desmit. Tādējādi - iespējamais vizīšu skaits varētu būt ap 2 miljoniem, bet ne apmeklētāju skaits. Acīmredzami - kultūrvēsturiskais mantojums diktē savas matemātiskās formulas.

Kad statistikas izaicinājumi palikuši pagātnē, ir vēlme aizdoties uz pārtikas veikalu un iegādāties ēdienu ikdienai.

Liels ir mans pārsteigums, kad konstatēju, ka nevienā no veikaliem (apskatīju vismaz piecus dažādus) nevaru atrast iecienītos turku zirņus.

Iespējams tas saistīts ar sava veida saspīlējumu Turcijas un Kazahstānas attiecībās augstākajā līmenī - kad Turcijas opozīcijas līdera finansētās skolas Astanā tika reformētas pēc Turcijas lūguma. Cits fenomens - caurmēra veikalā nav iegādājamas piparu dzirnaviņas. Tikai pēc pamatīgas meklēšanas kādā piektajā veikalā izdodas tās atrast. Vai arī es vienkārši esmu pārāk pieradis pie tā, ka viss nepieciešamais ir pa rokai mūsu dzimtajā pilsētā? Esmu salīdzinoši pieticīgs savās ēdienu izvēlēs, bet tik elementāras lietas neatrast vienkāršā veikalā man šķita pārsteidzoši. Bet labā ziņa ir tā, ka tirgū atrodami tik labi un gardi augļi un dārzeņi, ka aizmirstas veikalos piedzīvotais. Viss, ko sirds kāro. Mans līdz šim iecienītais tirgus "Artjom" atrodas pāris desmit minūšu brauciena attālumā no mājas un parasti reizi nedēļā tur dodos, lai iegādātu visu nepieciešamo nedēļai. Izvēle ir liela, cenas ir lieliskas, un viss ir īsts. Daudz tirgus labumu ceļo arī uz Rīgu - īpaši iecienītas ir dateles, kuras piegādā no Izraēlas, Irānas, Tunisijas un citām valstīm.

Tas, kas ietekmē dzīvi pa īstam - Kazahstānas valūtas mainīgais kurss, kurš pēdējos pāris mēnešus ir piedzīvojis samērā lielu kritumu.

Arī pēdējās nedēļas laikā ir notikušas izmaiņas un tās turpinās joprojām - kurss arvien turpina krist. Cilvēkam labi, bet tirdzniecībai nē. No vienas puses - vajadzētu būt lētāk visam, bet patiesībā tirgū cenas dažām precēm - piemēram, melonēm - ir kāpušas par teju 30-40%. Protams, ka tās joprojām ir reizes 5 mazākas kā Rīgā, bet var just, ka šis viss ietekmē arī ikdienas dzīvi kazahiem un pilsētas viesiem.

Par to, kā šeit dzīve norisinās ikdienā, liecina viens fakts, kas saistīts ar veselību. Pirms dažām dienām oficiālajā diskusiju grupā tikām informēti par to, ka vairāk kā 20 cilvēki ir saslimuši ar vējbakām. Dēļ tā organizatori pieprasīja atkārtoti visiem dalībniekiem uzrādīt apdrošināšanas polises, kā arī informēja par medicīnisko palīdzību. Laika gaitā esmu novērojis, ka pilsētā kā medicīniskās palīdzības automašīnas tiek izmantots savulaik populārais UAZ markas mikroautobuss.

Ieskatoties tajā, nerodas pārliecība, ka tas kopā ar personālu spētu sniegt nepieciešamo palīdzību. EXPO teritorijā savukārt gozējas mums labi zināmie un labi aprīkotie medicīniskās palīdzības busiņi - kādus tos esam pieredzējuši mājās.

Lūk, tāda atšķirība. Acīmredzot - šeit ir rūme progresam, kurš pamazām tuvojas arī Astanai.

[1] https://futureenergyforum.org/

[2] https://futureenergyforum.org/en/speakers/mr-valdis-bisters

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie

Populārākie
Interesanti