Anda Rožukalne: Sabiedrisko mediju likuma koncepts – dārga, pretrunīga vai efektīva pārvaldība?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vai vismaz četru pakāpju pārvaldība nodrošinās Latvijas sabiedrisko mediju brīvību un redakcionālo neatkarību? Tā noteikti būs dārgāka un sareģītāka. Vai arī labāka?

Dokumenti

Sabiedrisko mediju likuma koncepts. III nodaļa. Sabiedrisko mediju iekšējā pārvaldība

Lejuplādēt

37.2 KB

Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldīšanā plānots saglabāt divas pazīstamas institūcijas – padomi un valdi, kā arī radīt divas jaunas – redakcionālo padomi un sabiedrisko mediju ombudu (pārvaldības struktūrai veltītais koncepta fragments pievienots kā dokuments pie šī raksta).

 

Kas strādās sabiedrisko mediju valdēs?

Likuma koncepts ir prezentēts Saeimā, bet pagaidām nav tā veidotāju detalizēti skaidrots, tāpēc daļu domu lieku jautājumu formā.

Par sabiedrisko mediju valdes locekļu atlasi. Prasībās ietverta laba reputācija, atbilstoša izglītība un pieredze mediju vai uzņēmumu vadības jomā. Nav saprotams, kāpēc sabiedrisko mediju valžu atlasē netiek izmantotas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā jau paredzētās iespējas, bet izveidota atšķirīga kārtība?

Valdes locekļu izvēlēs vairs nefigurē profesionālas personāla atlases uzņēmuma piesaistīšana. Tas rada risku, ka valdes veidošanā galvenās būs padomē savu vietu atradušo partiju intereses, nevis profesionālisms.

Politisku interešu risku, iespējams, palielina vēl divas likuma konceptā ieliktas prasības. Tajā valdes un arī Sabiedrisko mediju padomes locekļa gadījumā labas reputācijas prasība tiek tulkota šādi: “ar to saprotot tādu līdzšinējo dzīves gājumu, kas dod pamatu pieņēmumam, ka attiecīgais kandidāts labi izprot sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā, vārda brīvības principu un arī turpmāk ar savu darbību spēs vairot sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem”. Neizpratni rada vārds “pieņēmums” cilvēka atbilstības vērtējumam. Nav saprotams, kas izteiks izšķirošos pieņēmumus un kas vērtēs to atbilstību – Saeima sabiedrisko mediju padomes izvēlē (?), padome (?) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes izvēlē? Zinot, ka Sabiedrisko mediju padomē strādās cilvēki, kam jābūt zinošiem, piemēram, sociālajos vai vides aizsardzības jautājumos, bet valdēs būs finanšu un tehnoloģiju jomas speciālisti, šai prasībai trūkst ne vien skaidra pamatojuma, bet arī loģikas. Minēto un citu jomu padomes un valdes kandidāti ar savu iepriekšējo darbību nevarēs būt pierādījuši atbilstību iepriekš citētajai prasībai, jo nebūs darbojušies mediju jomā.  Viņi un arī citi kandidāti būs pilnībā atkarīgi no lēmēju “pieņēmumiem” par viņu “dzīves gājumu”.

Vēl viena riskanta neskaidrība minēta nosacījumos par sabiedriskā medija valdes locekļa atsaukšanu, paredzot darba zaudējumu, ja “valdes loceklis ar saviem izteikumiem un darbībām mazina sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem”. Kas izmērīs sabiedrības uzticēšanās izmaiņas, izskanot izteikumiem? Kas izvērtēs vainu par izteikumiem un darbībām? Jau tagad Darba likums paredz dažādas iespējas atbrīvošanai no darba, ieskaitot uzticības zaudējumu.

Ja nav detalizēta skaidrojuma, tad prasība, no vienas puses, atgādina brīdinājumu par izteiksmes brīvības ierobežošanu, no otras puses, tā būs viegli izmantojama ļoti daudzos gadījumos – gan, iespējams, pamatoti, gan ātras izrēķināšanās ar nevēlamu valdes locekli pielietošanai. Tā ir tik aptuvena, ka liks valdei būt nepārtraukti iztapīgai un klusai – gan domās un runās, gan darbos, jo mediju jomā ir daudz pretrunīgu interešu un pretrunīgu jautājumu, par kuriem valdes locekļiem var un vajadzētu būt patstāvīgam viedoklim.

Ko darīs Redakcionālā padome?

Ideja par sabiedrisko mediju Redakcionālo padomi ir laba, tā varētu būt labs valdes partneris, ja vien tās pienākumi un statuss neatgādinātu vagara lomu. Nav saprotams, kāpēc Redakcionālo padomi nevar veidot redakciju vadītāji, kuri atbild par sabiedriskā medija saturu. Tagad padomi vēlēs no visiem medija darbiniekiem, daļēji dublējot arodbiedrību funkcijas. Redakcionālajai padomei likumā dotas visplašākas pilnvaras, ieskaitot ētikas normu noteikšanu, redakcionālo vadlīniju izstrādi, kvalitātes vadību, veto tiesības apturēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Bet tās locekļiem, atskaitot priekšsēdētāju, viss darbs jāveic “savā pamatdarba laikā”. Cik tas būs efektīvi, pamatoti?

Lai izpildītu likumā paredzētos Redakcionālās padomes uzdevumus, būtu jāveido paralēla satura vērtēšanas struktūrvienība šīs padomes pakļautībā, kuras funkcijas dublētos, piemēram, ar LTV Programmu daļas funkcijām. Bez būtiska finansējuma palielinājuma to nodrošināt nav iespējams.

Pretrunīgs izskatās šāds likuma koncepta nosacījums: “Redakcionālās padomes lēmumi ir saistoši valdei un Sabiedrisko mediju padomei, ciktāl tie tieši vai pastarpināti skar satura veidošanas procesu. Valde un Sabiedrisko mediju padome nenes atbildību par Redakcionālās padomes lēmumiem”. Vai Redakcionālā padome, ko izvēl no darbinieku vides var apturēt valdes un padomes lēmumus? Vienlaikus neviens par Redakcionālās padomes darbību īsti neatbild? Kā dažādu pārvaldības stuktūru pretrunīgu lēmumu un neuzticēšanās apstākļos var nodrošināt dinamisku sabiedrisko mediju ikdienas darbu?

Beidzot ombuds? Kāpēc divas sabiedrības padomes?

Papildus finansējums būs jāatrod arī Sabiedrisko mediju ombuda darbībai. Tāds sen jau bija jāizveido, kamēr Latvijā nav visiem medijiem kopīgs ombuds, kurā jebkurš var vērsties ar jautājumiem vai pretenzijām.  Gribu uzteikt likuma konceptā ombudam paredzēto brīvību un neatkarību lēmumu pieņemšanā, kā arī pienākumu diskutēt par mediju darba kvalitātes jautājumiem. Ļoti šaubos par ideju, ka ombuds par pārkāpumiem var atbrīvot no darba jebkuru sabiedriskā medija darbinieku. Kā tas atbilst jau tagad spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par darba tiesiskajām attiecībām un kas maksās par kompensācijām, kas tiks piedzītas tiesas ceļā?

Kāda jaunā likuma koncepta skatījumā izskatās sabiedrisko mediju pārvaldība? Pārāk dārga, hierarhiski un pēc atbildības līmeņiem samudžināta, tā rada bažas par iespējamo darbības neefektivitāti. Tāpēc tik daudz jautājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti