Anda Rožukalne: Mediju pratība – reālistisks skolotāju skats

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.

Sekojot atziņām par sabiedrības spēju saprast publisko informāciju, atšifrēt melus, neticēt murgiem pēc aktuālā notikuma, kura nosaukums sākas ar B…, un šajās dienās vērojot UNESCO Otrajā Eiropas Mediju un informācijas pratības forumā izteiktās domas, gribu piedāvāt nelielas aptaujas rezultātus. Tā ir daļa no pētījuma par mediju pratību Latvijā un tās prioritātēm.

Aptauja notika aprīlī un maijā, pētījums vēl turpinās, bet tas rāda dažas tendences. Dati iegūti Rīgas skolu skolotāju aptaujā, lūdzot vērtēt skolēnu mediju pratību. Pētījumā pagaidām piedalījās galvenokārt latviešu skolu pedagogi, kas strādā ar visu vecumu skolēniem un lielākoties māca humanitārās un sociālās zinības.

Kā svarīgākās zināšanas un prasmes, kas būtu jāapgūst skolā, Rīgas skolu skolotāji visbiežāk norādīja piecas: kritisko domāšanu, spēju saprast mediju ietekmi uz sabiedrību, novērtēt mediju vēstījumus atbilstoši savai pieredzei, prasmēm, vērtībām, pārliecībām, izpratni par autortiesībām un prasmi lietot digitālās tehnoloģijas. Divas trešdaļas no aptaujātajiem skolotājiem atsevišķus mediju lietotprasmes elementus jau ieviesuši savās mācību stundās, viecinot kritisko domāšanu un pievēršot skolēnu uzmanību autortiesībām. Iespējams, tāpēc ka paši to cenšas attīstīt, pedagogi visai optimistiski vērtē audzēkņu kritiskās domāšanas līmeni, bet visaugstāk novērtēta skolēnu prasme izmantot digitālās tehnoloģijas (skat. tabulu).

Jautājumos par medijiem aptaujātie skolotāji viszemāk vērtē audzēkņu prasmi atpazīt mediju satura kvalitātes kritērijus, žurnālistu profesionālos principus un ētiku, zemu novērtēta skolēnu izpratne par preses brīvības nozīmi demokrātijā. Gandrīz tikpat kritiski skolotāji skatās uz audzēkņu prasmi atpazīt pārliecināšanas tehnoloģijas un dezinformāciju.

Novērtējiet savu skolēnu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar  informācijas un mediju pratību.

Zināšanas/prasmes Ļoti labas Atbilst vecumam,
izglītības  posmam
Neatbilst vecumam,
izglītības  posmam
Ļoti sliktas N/A
Kritiskās domāšanas prasmes 2% 52% 34% 5% 7%
Prasme atpazīt, kā mediju vēstījumi ietekmē
kultūru un sabiedrību
2% 43% 30% 15% 10%
Prasme identificēt mārketinga stratēģijas 0% 6% 41% 41% 6%
Prasme identificēt komerciālu paziņojumu ietekmes mehānismus  5% 35% 24% 10% 26%
Prasme atpazīt, ko mediju veidotāji vēlas no mums panākt: kam noticēt vai ko darīt 0% 33% 32% 18% 17%
Izpratne par mediju satura kvalitāti un tās kritērijiem 7% 27% 36% 24% 6%
Prasme atpazīt pārliecināšanas tehnoloģijas 5% 25% 26% 27% 17%
Prasme atpazīt aizspriedumus, baumas, manipulāciju un melus 3% 41% 31% 13% 12%
Prasme atpazīt dezinformāciju 0% 30% 27% 29% 14%
Izpratne par preses brīvības lomu demokrātijas attīstībā 5% 34% 31% 10% 20%
Prasme nodrošināt savu datu drošību un izmantojumu tiešsaistē 4% 40% 24% 18% 14%
Izpratne par autortiesībām 3% 36% 29% 23% 9%
Izpratne par žurnālistu darba principiem un ētikas normām 0% 36% 22% 22% 20%
Prasme mācībām un brīvajā laikā lietot digitālās tehnoloģijas (iekārtas un pārlūkprogrammas) 25% 34% 36% 0% 5%

Skolotāju skatījumā audzēkņi sadalīti divās grupās: vienas pārstāvji labi orientējas ar medijiem un to ietekmi saistītos jautājumos, otra daļa vērtējama ļoti kritiski. Salīdzinoši norūpējušās par skolēnu mediju lietotprasmi ir divas aptaujāto grupas: skolotāji, kas jaunāki par 30 gadiem, un ļoti pieredzējušie, kas strādā skolā ilgāk nekā 30 gadus, kā arī tie, kuri māca dabas zinātnes.

Nav liels pārsteigums, ka skolotāji redz savus audzēkņus kā aizrautīgus tehnoloģiju lietotājus un prasmīgus jaunāko mediju iespēju izmantotājus. Bet viņi šaubās par daļas skolēnu zināšanām, kas attiecas uz saturu, mediju darbības principiem un struktūru, kā arī datu drošību. Aptaujā skolotāji vērtēja arī paši savu mediju lietotprasmi. Viņi  uzskata, ka labā līmenī orientējas mediju praksē un mediju ietekmes jautājumos, bet nejūtas pārliecināti par savu prasmi atpazīt dezinformāciju, kā arī zemu vērtē savi kā mediju satura veidotājus un mediju tehnoloģiju lietotājus.

Pedagogi uzskata, ka mediju lietotprasmi svarīgi apgūt skolā, bet ģimenei šajā ziņā ir būtiskāka loma. Iespējams, tāpēc skolotāji nepiekrīt, ka mediju pratība jāmāca galvenokārt jauniešiem un bērniem – lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka zināšanas par medijiem un to ietekmi jāpiedāvā visu paaudžu pārstāvjiem.

Šei dati ļauj izvērtēt mediju pratības aktivitātes, kas iekļautas Latvijas mediju pamatnostādnēs. Par tām kādā no nākamajiem rakstiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti