Reaģējot uz šī pētījuma atziņām, savstarpējās sarunās daudzi cilvēki arī man uzdod satrauktus jautājumus par Latvijas avīžu nākotni. Avīzes ir ļoti svarīgas katrā sabiedrībā. Diemžēl sliktas ziņas par avīžu perspektīvām jau aptuveni desmit gadus nāk no daudzām, galvenokārt ekonomiski attīstītām un ar spēcīgām drukātās preses tradīcijām lutinātām pasaules valstīm. Avīzes zaudē lasītājus, tās izzūd un cieš zaudējumus dažādu iemeslu dēļ.
Bet Latvijas avīzes mums ir pašas svarīgākās, tāpēc, manuprāt, svarīgāks par jautājumu – vai Latvijā avīzes izdzīvos?, ir jautājums – kāpēc lasīt Latvijā iznākošās avīzes?
Vispirms skaitļi un fakti. Pēc "Eirobarometra" datiem par 2013.gadu, Latvijā avīzēm un interneta portāliem uzticas 46% iedzīvotāji, Igaunijā 55%, Lietuvā - 40%. Šis rādītājs ir daudz zemāks par Latvijas iedzīvotāju uzticību radio (61%) un televīzijai (60%). Latvijā vislielākā tirāža ir avīzei "MK-Latvija" (47 000; numura vidējā auditorija 202 000). Avīzes izdevējs, "Baltic Media Alliance" īpašnieks Oļegs Solodovs intervijā stāstīja, ka avīze ir pietiekami populāra, apolitiska un piesātināta ar ikdienas praktisko informāciju, ka viņš par tās redakcionālo politiku neinteresējas.
Avīžu topa otrajā vietā ir "Latvijas Avīze" (tirāža – 20 000, nr. vid.audit. 90 000). Viena no avīzēm šajā sarakstā ar skaidru redakcionālo politiku – nacionāli konservatīvs laikraksts. Trešajā vietā atrodams laikraksts "Diena" (tirāža 31 000; nr.vid.aud. 68 000). "Dienas" izdevēji iekļuvuši arī vēl vienā topā – krīzes laikā tie zaudējuši 78% no uzņēmuma apgrozījuma.
"Diena" piedāvā daudzveidīgu saturu, bet par avīzes mugurkaulu un vērtībām grūti spriest.
Ceturtajā vietā vēl viens krievu valodā iznākošs laikraksts - "Vesti Segodnja" (tirāža 14 000; nr.vid.aud. 66 000). Laikraksts, kas sekojis politiski ietekmētas preses tradīcijām, bet tas to nav glābis no zaudējumiem. Piektajā vietā ir nedēļas izdevuma "Rīgas Viļņi" avīze "Laimīgā Programma" (tirāža nav zināma, nr.vid.audit, 59 000) – TV skatītājiem interesējoša informācija avīzes formātā.
Sarakstu varētu papildināt ar vēl vismaz divām nacionālajām avīzēm – "Neatkarīgo" un "Subota". "TNS Latvia" jaunākie dati par preses lasīšanu liecina, ka divu gadu laikā laikrakstu lasītāju skaits samazinājies par 7%. Stabilākais tas ir reģionālajām avīzēm.
Pat lielāko avīžu mērogā runa ir par nelieliem, ne pārāk ietekmīgiem laikrakstiem. Ne vienmēr ietekme un uzticamība mērāma skaitļos, nereti lielas idejas padara ietekmīgas arī nelielas avīzes. Tas ir stāsts par spītīgām, vietējo cilvēku intereses cienošām, vēl diezgan daudzām neatkarīgām reģionālajām avīzēm (tās lasa 34% iedzīvotāju), kuras, konkurējot ar pašvaldību ražoto drukāto produkciju, Latvijā cīnās par eksistenci.
Bet tām ir sava nozīmīga vieta un tālākās pastāvēšanas ideja. Jā, vārds „ideja” un vārds „jēga” noder, lai atbildētu uz jautājumu – kāpēc lasīt avīzi? Kam un kāpēc vajadzīga avīze, ko tā pārstāv, kādas vērtības pārliecinoši aizstāv? Nacionālu skatījumu uz garām skrienošo dzīvi piedāvā "Latvijas Avīze" (LA). Citas avīzes (izņemot TV programmu ) pārstāv savu īpašnieku zināmās un nezināmās intereses politikā un ekonomikā.
Pat smagie krīzes gadi nav veicinājuši nozīmīgu sabiedrības attīstības ideju veidošanos to redakcijās.
Avīžu satura ikdiena ir reaģēšana – uz notikumiem, draudzīgiem vai nedraudzīgiem politiķiem, politiķu idejām un rīcībām, statistikas datiem un citiem faktiem. Bet to vienīgā jēga būtu nozīmīgu ideju radīšana un aizstāvēšana. Lūk, tāpēc jēga ir pavisam jaunai, pavisam mazai, bet ideju pārpilnai un ar lielu ietekmes potenciālu piepildītai - "Satori Vasaras Avīzei".
Avīžu vērtības un identitāti meklēju to abonēšanas reklāmās, jo uzskatu, ka Latvijā, neskatoties uz interneta ziņu apmeklētāju stabilo pusmiljonu, varētu būt saturiski stipras avīzes. LA runā par Latviju kā vērtību un tāpēc ir stabilākā avīze. "Diena" piedāvā asprātīgus klipus par katru no mums kā nākotnes daļu un sirsnīgu vēstuli par to, ka visa pamatā ir ideja. Vēstule ir adresēta visiem, kam rūp labklājība individuālā un valsts līmenī. Bet svarīgu ideju, attīstības virzienu, vērtību šajā vēstulē nav. Tomēr šāda uzruna ir labāka par "Neatkarīgās" solījumu, ka tās abonēšanas piedāvājums ir labākais. Avīze tomēr nav dienišķā desa vai kāda cita prece, kuras izvēli nosaka akcijas piedāvājums. Avīzes, tās, kuras joprojām iznāk un vēl ilgi iznāks, spēj komunicēt nozīmīgas idejas, tās apvieno cilvēkus, liek domāt, rīkoties. Laikam tāpēc lielās avīzes Latvijā tik dziļā krīzē, ka Latvijas cilvēku centienus, panākumus un rūpes vieglāk atrast sociāli atbildīgu uzņēmumu komunikācijas kampaņās, nekā avīžu pārstāvēto vērtību sarakstā?
Lai cik paradoksāli runāt par papīra avīzēm interneta vidē, manuprāt, te ir īstā vieta. Interneta lietotāji ir atbildējuši, kāpēc lasīt vai nelasīt avīzes. Bet interneta panākumi jau radījuši jaunu tendenci – drukāto izdevumu izaugšanu no tiešsaistes medijiem. "Satori" avīze, žurnāls "Četras sezonas" vai arterritory.com interviju žurnāls ir spožākie Latvijas mēroga piemēri.
Lai veiksmīga abonēšanas kampaņa!
[i] Visām avīzēm minēta izdevēju uzrādītā tirāža.
