Anda Buševica: Sveiki, esmu introverts!

Otrdien, 14.martā, Londonā sākas Starptautiskais ''Londonas grāmatu tirgus 2017''. Tas ilgs trīs dienas, plānotais apmeklētāju skaits ir 25 000 un kopumā pārstāvētas 130 valstis. Londonas grāmatu tirgus notikumiem var sekot līdzi arī teksta tiešraidē eng.lsm.lv.

Šajos iespaidīgajos skaitļos arī meklējama atbilde, kāpēc arī latviešiem ar savu nacionālo stendu šeit jābūt, un ik gadu Londonas un Frankfurtes grāmatu tirgu laikā izdevēji un organizatori skaidro nodokļu maksātājiem, kur tiek ieguldīta viņu nauda. Taču šogad dalība Londonas grāmatu tirgū Latvijai ir sevišķi svarīga arī tāpēc, ka

jau nākamgad Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu - trīs Baltijas valstis, kas 2018. gadā svin savas pastāvēšanas simtgadi, - Starptautiskajā "Londonas grāmatu tirgū 2018" nokļūs fokusa jeb goda viesa valsts statusā.

Kādas vērtības katra no Baltijas valstīm uzskata par tām, kas varētu nākamgad Londonā piesaistīt pasaules uzmanību, nedaudz tika ieskicēts Baltijas valstu vēstnieku uzrunās pirmdien, 13.martā, pieņemšanā pirms tirgus atklāšanas. Tika runāts  par folkloru, valodas senumu, dzeju, kas pārsteidzošā kārtā izrādījusies Igaunijas un arī Latvijas literatūras eksportprece, arī – nesenās vēstures notikumu atspulgiem literatūrā.

Trešdien, 15. martā, Londonas grāmatu tirgus pasākumu programmā Latvija stāstīs par savu pieredzi, kā māksla var kalpot sabiedrībai vēstures notikumu cirsto traumu dziedināšanā. Sarunā piedalīsies Osvalds Zebris, Nora Ikstena, Pauls Bankovskis, kurš vēlāk arī Latvijas vēstniecībā uzstāsies ar romāna „18” lasījumiem. Tas būs stāsts par Latvijā popularitāti guvušo un arī daudz uz citām valodām tulkoto romānu sēriju „Mēs. Latvija, XX gadsimts”.

Pagaidām atklāts paliek jautājums, vai Baltija, ko pasaulē uztver kā vienotu reģionu, savā starpā spēs vienoties par kopīgu kampaņu un koncepciju, vai tie būs trīs dažādi stendi, trīs reizes trešdaļa no kopīgās jaudas, kas varētu pārtapt kopīgā sinerģijā. Katrā ziņā Latvijai nākamā gada Londonas tirgum sauklis jau gatavs, un stāstu par latviešiem kā introvertu nāciju tā sāk savā stendā stāstīt jau šogad.

„Sveiki, esmu introverts” rakstīts uz nozīmītēm, ko nēsā Latvijas delegācija. Savukārt skaidrojumu sauklim meklējiet šī gada grāmatu tirgū uzaicināto literātu – Paula Bankovska, Semjona Haņina, Arta Ostupa u.c. - video, kuros viņi meklē argumentus kāpēc latvieši pasauli redz introverti.

Latvijas stendā būs iespēja arī nofotografēties, uzvelkot kādu no astoņiem īpašajiem mēteļiem, kuriem uz muguras ir astoņu šogad tirgū piedāvāto latviešu literātu citāti angliski, bet fonā – Baltijas jūra.

Skats uz Baltijas jūras vienmuļo šalkoņu kā latviešu introvertuma garantu apspēlēts arī Reiņa Pētersona komiksos.

Kā tam bija arī jābūt, šis stāsts par introverto latvieti sociālajos tīklos jau paguvis izsaukt sašutuma jūru. Kāpēc tērēt naudu šādai apšaubāmai atpazīstamības kampaņai? Pie kam latvieši nemaz nav introverti! Introverti/nav introverti… Šāds apgalvojums ir kā sprungulis skudru pūznī, kas intelektuāļos atmodina dzīvību, spēles elementu, šķiļ jaunas idejas. Londonas grāmatu tirgus nopucēto kurpju pasaulē, kur katrs sevi cenšas pierādīt kā lielāko, skaļāko, vienīgo, šāds - mazliet no citas realitātes ieklīdušais pastāstiņš par introvertajiem latviešiem - man šķiet stāsts par spēju palūkoties no cita skatu punkta, un tā nu reiz ir tā disciplīna, kurā mūs trenē rakstnieku iztēle.

Un varbūt tas viss arī nemaz nav tik nenopietni. Folkloras pētniecei Dacei Bulai 2000. gadā iznāca lieliska grāmata „Dziedātājtauta: folklora un nacionālā ideoloģija”, kurā viņa analizēja jaunlatviešu aizsākto nacionālās identitātes veidošanas kampaņu, kuras rezultātā mēs līdz pat šai dienai ticam, pats Dievs latviešiem ielicis gēnos „bitītes čaklumiņu” un „dziedātājtautas” likteni. Patiesībā tā ir bijusi vērienīga sabiedrisko attiecību kampaņa, kuras rezultātā dzima nācija. Pagājuši vairāk nekā simt gadi. Varbūt laiks jaunam pašmītam? Par latviešiem kā nāciju, kas tic, ka ar mākslas palīdzību iespējams pārrakstīt sabiedrības kolektīvo atmiņu. Par nāciju, kas spēj spēlēties ar vārdiem un jēdzieniem, nebaidoties kļūt drusku amizanti nopietno līdzcilvēku acīs.

Saistītie raksti
5 komentāri
Margarēta
Piekrītu, ka sauklis ir neizdevies. Vārdam introverts angliski ir vairāk nozīmes nokrāsu kā latviski, diemžēl vārdam angliski IR negatīva konotācija. Latviski tas ir vienkārši psiholoģijas termins. Angliski plašāk lietots vārds, kas apaudzis ar citām nozīmēm. Startēt ar šādu saukli Londonā ir dīvaini, mesē, kur jārāda visiem veidiem, ka esi atvērts tirgum, darījumiem, komunikācijai, ir vairāk nekā dīvaini!
Lampa
Varbūt nevis latviešu rakstnieki, bet latviešu vīrieši rakstnieki ir introverti?
komuns
Tur jau bija doma, ka latvieši ir introverti. Kārtējā neveiklība. Tā ir ar tiem ārzemju braucieniem.
nasi
"Esmu intraverts", nav labs slogans, lai vēcinātu komunikāciju. Tas pievērš uzmanību, bet sliktā nozīmē, jo vārdam asociatīvi ir negatīva nokrāsa. Tas būtu kā staigāt pa deju klubu ar nozīmīti - es nedejoju.
Laimis
Introverts nenozīmē asociāls
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti