Aija Kinca: Otras puses viedoklis jeb Mārupes gurķu patiesā cena

Un kāds ir otras puses viedoklis? Šis producenta jautājums, topot jebkuram TV sižetam, nereti žurnālistu padara traku. Skaidrs,  ka tā ir pamatpatiesība – sižets bez pretējās puses viedokļa ir vienpusējs. Nav izdarīts kārtīgs darbs. Skatītājs nevar uzzināt, ko domā “apvainotā” puse. Slikta žurnālistika! Fui, teiktu mans kādreizējais žurnālistikas pasniedzējs Kārlis Streips. Kauns!

Saindējoties ar metāna gāzi, 2014. gada 3. novembrī savā darba vietā Jaunmārupē bojā gāja divi cilvēki. Biogāzes koģenerācijas stacijas ražotnes vadītājs Mārtiņš Vilguts un operators Kristaps Circenis. Uzņēmuma “Zaļā Mārupe” valdes priekšsēdētājam Kasparam Brunovskim uzreiz nākamajā dienā bija viedoklis, ko viņš nekautrējās paust žurnālistiem un mirušo darbinieku tuviniekiem: Viņi ir paši vainīgi! Rupji pārkāpa darba drošības noteikumus! Iegāja tur, kur viņiem vispār nebija jāiet!

Ir pagājuši gandrīz pieci mēneši. Valsts policija beidzot atzinusi vienu no bojāgājušo sievām par cietušo šajā lietā. Ar lietas materiāliem viņa vēl nav iepazīstināta. Tāpat policija gaida Valsts darba inspekcijas atzinumu. Tam esot izšķirīga nozīme šajā krimināllietā.

Valsts darba inspekcija ir izmeklējusi šo sarežģīto lietu un tā ir finiša taisnē. Secinājumi ir pretēji tiem, ko sākotnēji pauda uzņēmuma vadība. Visticamāk, notikušajā traģēdijā ir vainojams darba devējs. Jo visi  “Zaļās Mārupes” darbinieki strādā paaugstināta riska vietā un tā bija darba devēja atbildība izskaidrot šo risku un novērst šāda veida traģēdijas.

Darbinieki negāja “gāzes kamerā” uz savu galvu. Tā nav viņu atbildība. Tā ir uzņēmuma vadības atbildība, ka divi forši puiši pašos spēka gados (vienam 40, otram 27) kārtējo reizi ielīda vienā no diviem “bunduļiem” pildīt uzdevumu. Un tas bija - palaist ražotni, lai tur plīst vai lūst! Tīrīšanas darbi bija paveikti, bet kaut kas ķērās un negāja!

Tajā dienā bez saviem vīriem palika divas sievas. Bet bez tēta – pieci bērni. Bez apgādnieka – divas ģimenes, jo abas sievas tobrīd mājās atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Jaunākajam bērnam - bojāgājušā Kristapa meitai Elizabetei - bija tikai divi mēneši. Kad viņas mamma Kristīne Circene atnāk sniegt interviju Latvijas Televīzijai, Elizabete smukajā rozā kombinezonā savos ratos ir ļoti nemierīga. Viņa pat tiek pie mammas saulesbrillēm, lai būtu aizņemta un mamma varētu runāt ar mums. Mazā Elizabete vārdu tētis mācīsies izrunāt, skatoties fotogrāfijas. Viņas mamma tiesāsies, lai piedzītu uzturlīdzekļus abiem bērniem. 

Tagad noskaidrot otras puses viedokli ir neiespējami. Valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis neceļ telefonu un neatbild uz īsziņām un e-pastu. Līdz ar to arī viņam nav iespējams pavaicāt, kur palikuši mirušo mobilie telefoni un dators, kurā bija neskaitāmas fotogrāfijas. Tās Mārtiņš uzņēma biogāzes tvertnes tīrīšanas laikā. Viņš dokumentēja visu, ko darbinieki tur darīja. Pēc mirušo nāves tuvinieki tos nav redzējuši. Mārtiņa mantas paņēma “Zaļās Mārupes” pārstāvji. Varbūt viņi tās visas atdeva policijai kā lietiskos pierādījumus?

Gribētos arī pavaicāt, vai tiešām Ziemassvētku saldumu pakas bērniem, kuri tagad kļuvuši par bāreņiem, bija jānosūta pa pastu. Vai bija tik neiespējami aizbraukt pie abām ģimenēm un saldumus aizvest personīgi? Bet varbūt bija... Dažkārt ir grūti ieskatīties otram acīs un pateikt “Lūdzu, piedod...”.

Visticamāk, arī Valsts darba inspekcijas atzinumu SIA “Zaļā Mārupe” pārsūdzēs. Tā vismaz domā iesaistītie.

Uzņēmuma “Zaļā Mārupe” pamatnodarbošanās ir elektroenerģijas ražošana. Koģenerācijas stacijā no biogāzes ražo elektrību, ko pārdod “Latvenergo”, un siltumu, ar ko apkurina Mārupes siltumnīcas.  “Lursoft” dati liecina, ka 49% akciju šajā uzņēmumā pieder Evai Akurāterei, bet 51% – sabiedrībai “Mārupe”. Savukārt sabiedrība “Mārupe” daudziem zināma kā augkopības, lopkopības un dārzeņu audzēšanas uzņēmums. Īpaši slaveni ir Mārupes gurķi. Katru gadu taču tiek ziņots, ka tajā un tajā datumā veikalos būs nopērkami pirmie Mārupes gurķi!  Un sabiedrībā “Mārupe” biogāzes ražošanas uzņēmuma “Zaļā Mārupe” valdes priekššēdētājam Kasparam Brunovskim pieder 22% akciju. Tikpat daudz pieder arī Anitai Balderei-Sildedzei, Helmutam Balderim-Sildedzim un Kristīnei Brunovskai-Marinaki. Sabiedrības “Mārupe” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka uz visiem jautājumiem par notikušo ir jāatbild Kasparam Brunovskim. Viņš vislabāk zina, par ko ir runa. Tikai viņš nerunā. Ne ar žurnālistiem. Ne ar bojā gājušo ģimenēm.

Tikai tagad katru reizi, kad es lielveikalā redzu Mārupes zaļos gurķus, es domāju par diviem milzīgiem, zaļiem bunduļiem biogāzes ražotnē. Par mazo Elizabeti, kura augs bez tēta. Un par otras  puses viedokli.

17 komentāri
tomātiņš .
Un kas būs ar mārupes tomātiem ??
$$
...bet es tā arī nesapratu cik kilogramā maksā tie Mārupes gurķi ????
Guncha
Tiesa konstatēja veco patiesību, ka darba devējs darba drošibas inspektora personā, VIENMĒR ir vainīgs ja ar darba ņemēju kaut kas notiek.
......
Varbūt jābeidz domāt , kas tad var notikt.... Mēs, kas esam darbinieki, pieauguši cilvēki, esam parakstījušies drošības instrukcijā, zinām, ko drīkst un ko nē, nedrīkst ļauties ikdienas rutīnai. Uzņēmumu vadītājiem nav iespējams būt vienmēr klāt un uzraudzīt, vai netiek pārkāpti drošības noteikumi. Šinī gadījumā bojāgājušais nebija vienkāršs strādnieks, bet gan vadītājs. Visu cieņu šiem puišiem. Līdzjūtība tuvinekiem. Un, pirms ejam uz kādu risku, padomāsim par sev tuvajiem.
Labs-Cilveks
Kaut kāds bērnudārzs.. Taka tādas gaudulīgas klaču bābas Jūs visi. Kāds sakars gurķiem ar kaut kādu izteicienu ko dirķis izteica, iespējams, ieķēris stresu pēc notikuma, tas, ka viņam tur ir daļas, tāpēc gurķi ir slikti? Jūs vispār saprotat kādā līmenī Jūs domājat? Raksts ir gaudulību pilns, pilnīgi pretīgi liekas tā spekulatīvā gaudošana un manipulatīvā atraitņu žēlošana, aprakstot noraudātās acis. Es nesaku, ka ir jājūt līdzi un jāizsaka līdzjūtība, bet nu ne jau šitā..
kukanols
Zini, labo cilvēk? Tu esi viens no tiem ļautiņiem, kuru dēļ arī sabiedrībā pastāv situācija, kad cilvēka dzīvībai vispār nav nekādas vērtības. Galvenais ir visu ātrāk un lētāk. Nu tā, lai tādiem kā tu gurķis ir pēc iespējas lētāks un tiem, kas to gurķi tirgo - mašīna sanāk glaunāka. Pārējais ir pie kājas. No cilvēka izspiedīs pēdējo sulu un atradīs citu vietā. Bet tu, labais cilvēk, varēsi priecīgs grauzt savu gurķi pa lēto un nedomāt, kurš to izaudzējis ar savām asinīm un, kurš tagad brauc ar Bentliju (HB - 19).
Amalija
rakstá tā ar nepalika skaidrs, kura puse vainojama. par ētisko pusi nerunāsim šoreiz un nevērtēsim kuri gurķi labāki.
čība
Es vairs nejautāju - kas notiek Latvijā? Tāpat skaidrs - grimstam bezdibenī!
Es
Ne tikai šie vīri gājuši bojā.Kādus gadus atpakaļ uz slimnīcu tika aizvests miglotājs uz toksikoloģisko nodaļu,no kurienes sieva viņu aizveda uz kapu kalniņu.Tur arī palika bērniņi bez apgādnieka......
Kŗemilek
Revolucionārās pārliecības pilns raksts. Vajag sist (vai vismaz ekspropriēt) tos buržujus! Taču vienu neapstrīdamu faktu tas neatceļ: vīri iegāja tvertnē bez aizsardzības līdzekļiem, lai gan labi zināja, ka tā darīt nav pareizi. Vai "Maksimas" īpašnieki ir vainīgi, ka mūsu pašu celtnieki "optimizēja" būvkonstrukcijas? Sarežģītiem jautājumiem parasti nav vieglu atbilžu, lai arī mūsu žurnālistiem bieži vien šķiet, ka tādas ir.
Guncha
Un šajā ķēdē, kaut kur ir arī ierindas patērētājs un ši raksta autors, kurš ir atbildīgs kaut vai tāpēc ka savu gurķi neaudzē pats bet tā vietā raksta šādus žēlabainus rakstus, lidz ar to rada pieprasījumu.
as
vainīgs visā šajā ķēdē ir katrs, kurš no neizdarības gūst labumu. maximas gadījumā arī maximas īpašnieki, kuri droši vien nebija gatavi maksāt nezcik par nomu, līdz ar to spieda cenu lejā, un atbilstoši arī būvnieki darīja tāpat. šajā gadījumā, ja arī abi bojāgājušie ir kaut ko pārkāpuši, tad viņi jau ir atbildējuši pēc pilnas programmas. tas gan nenozīmē, ka darba devēja vaina arī nebūtu jāvērtē. nav viena vainīgā, kurš tagad "atsēdēs" par visiem, bet kārtība būtu daudz liekāka, ja gan maximas, gan šajā gadījumā pie atbildības tiktu saukts katrs iesaistītais, un atbildētu kaut vai ar salīdzinoši maziem sodiem, bet atbildētu visi.
nu...
nepērkot Mārupes gurķus, tu vismaz parādīsi savu attieksmi. Kaut arī tie varbūt ir daži eirocenti visā viņu peļņas gūzmā, dažkārt principi ir svarīgāki.
Hmm
Jā, nepērkot gurķus kāreiz palielinās varbūtība cietušo ģimenēm saņemt pabalstus, vai ne? Dzelzs loģika...
Nomad
Lūk, šis ir tiešām labs raksts, kurš lika aizdomāties un kurš pasaka "who is who" bezpersoniskajā biznesa zaudējumu/ieguvumu ķēdītē jebšu parāda sakarības starp notikumiem. Turpmāk stingri apdomāšu, vai man tiešām ir nepieciešams pirkt tieši šos Mārupes gurķus, varbūt varu iegādāties no tantiņām audzētos vai vēl labāk - izaudzēt pats savā dārzā. Paldies Jums, Aija!
Oskars
Labs raksts ! Pamatīgs ! Lai tie zaļie tagad paši rij savus asins gurķus !
umlauts
Un elektrību arī vairs nelietosi...
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti