Aiga Pelane: Vēlme pamest Latviju nekur nepazudīs

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un vai mums par to būtu jāsatraucas?

Smaga ekonomiskā krīze pirms desmit gadiem bija viens no svarīgākajiem notikumiem, kas lika daudziem kravāt koferus un pamest Latviju. Kāpēc svarīgi atcerēties šo laiku? Tāpēc, ka tolaik daudzi aizbrauca apvainojušies uz valsti, neapmierināti un uzskatīdami savu aizbraukšanu par sava veida piespiedu ekonomisko migrāciju. Nepievērsīšos psiholoģiskām niansēm, bet

aizbraucēji, tolaik glābdami sevi no bankrota, zināmā mērā glāba arī Latviju.

Aizbraucējiem nevajadzēja maksāt bezdarbnieku pabalstus. Viņi meklēja izeju un to arī atrada, vienlaicīgi ietaupot jau tā tolaik trūcīgā valsts budžeta naudu un mazinot sociālo nemieru riskus.

Kā „pateicība” šiem cilvēkiem tapa tā saucamais reemigrācijas plāns, kas reāli nekad nedarbojās, bet politiski bija pievilcīgs dokuments un parādīja varas formālo vēlmi pateikt, ka valstij arī šie cilvēki ir vajadzīgi: nu būtu jau jauki, ka kaut kad viņi arī brauktu atpakaļ.

Tieši tāpēc, ka šis dokuments tapa kā atbildes reakcija uz krīzes laika situāciju, to nu nekādi nav iespējams reanimēt vai iedzīvināt no jauna. Būtu labi, ja valsts spētu radīt ko daudz modernāku, atbilstošāku laikam.

Un laiki mainās.

Kā norāda eksperti, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji no valsts aizbrauc ne jau spiestu iemeslu dēļ.

Tāpēc viņu vilināšana atpakaļ tikai ar lielākām algām īsti vairs nestrādās.

Latvijas Universitātes profesors Mihails HazansAiga Pelane

    Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kas vairākus gadus ir pētījis migrācijas tendences, norāda, ka ir mainījies aizbraucēja „portrets”. Arvien mazāk paliek to cilvēku, kas brauc prom tāpēc, lai atmaksātu parādus vai iekrātu pirmo iemaksu par mājokli.

    Arvien vairāk aizbraucēju vidū ir cilvēki ar labu izglītību.

    Cilvēki var braukt prom no savas valsts tāpēc, ka grib redzēt ko jaunu, tāpēc, ka tāds ir viņu dzīves stils, tāpēc, ka dzimtenē nav tāda darba, kas sirdij tuvs un kurā iegūta izglītība, tāpēc, ka vienkārši gribas sasniegt ko vairāk, nekā iespējams dzimtenē. Laba izglītība, unikālas profesijas un citas iespējas daudz lielākās valstīs aizvilina prom ne tikai tos, kas gatavi strādāt mazāk kvalificētus darbus.

    Tikai uzreiz nevajag kliegt, ka valsts ir slikta. Tā tiešām var gadīties, ka kāds unikāls speciālists šeit uz vietas pielietojumu atrast nevar un arī nevarēs, jo esam pārāk maza valsts, ar objektīvi ierobežotām iespējām.

    Turklāt patlaban ir vērojama vēl kāda tendence darbaspēka tirgū, kas, iespējams, nākotnē tikai ies plašumā.

    Ir cilvēki, kas nosacīti „dzīvo ar vienu kāju šeit, bet ar otru – citā valstī”.

    Tie ir strādnieki, kas brauc uz darbu uz citu valsti, bet brīvdienas pavada mājās – Latvijā, pie ģimenes. Darbs prom no mājām var būt vairākas nedēļas vai mēnešus pēc kārtas, taču arī brīvdienas tādā gadījumā mēdz būt krietni garākas par nedēļas nogali.

    Kurās Eiropas valstīs strādā visvairāk iedzīvotāju?Aiga Pelane, Inguna Ukenābele

      Tā nav sliktākā tendence, ko piedzīvojam. Taču jāpiebilst, ka pārmaiņas darba tirgū notiek ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Patlaban virknē valstu joprojām trūkst strādnieku. Par to liecina tas, ka darba tirgū tiek iesaistīts arvien vairāk cilvēku.

      Ekonomikas izaugsme Eiropas valstīs mums var radīt atkal jau jaunas problēmas. Pieprasījums pēc darbaspēka turpinās pieaug arī citviet, ne tikai Latvijā. Tāpēc nav izslēgts, ka aizbraucēju skaits arī turpmākajos gados būs visai augsts.

      5 komentāri
      Aivars Rozītis
      No šejienes tikai aizbraukt. Valsts un valdība par tautas labklājību vispār nedomā . Tikai un vienīgi pastāv šo ievēlēto deputātu savtīgās intereses ! Pateicoties tajai Latvijā ir viena no visdārgākajām elelktroenerģijām ES, visdārgākie medikamenti , medicīniskioe pakalpojumi paliek ar vien dārgāki un nepieejamāki tautai., dārga gāze un degviela , un tmll. Dzīves dārdzība un nodokļi turpina tikai pieaugt. Tautai algas pieaug tikai uz papira. Reāli algas uz nodokļu maksātāju rēķina pieliek sev tikai valdība ierēdņi un LV bankas prezidents. KO ŠI VALDĪBA IR IZDARĪJUSI TAUTAS LABĀ ? ...Dzīvošana šeit LV paliek arvien neiespējamāka.
      EDGE_I
      Aizbraukšana likumsakarīga, jo " Latvija ir izveidojusies par dziļi netaisnīgu valsti. " Vita Matīsa (Diena, 20. jūnijs, 2009.)
      Jānis Lietavietis
      Aizbraukšanas iemesli ir komplekss jautājums, kas patiesībā nekad neaprobežojas tikai ar naudu. Krīzes laikā daudzi aizbrauca dēļ parādiem un bezdarba, bet bija arī pietiekami daudz tādu, kas brauca prom dēļ tā, ka valsts nodeva viņus, dēļ tā, ka valsts glāba tikai vienu banku, dēļ tā, ka valsts mērķtiecīgi sagrāva ekonomiku ar absurdiem lēmumiem un nepamatotām nodokļu reformām, dēļ tā, ka valsts faktiski pārstāja funkcionēt, taupot naudu, bet turpināja to šķiest luksus precēs un prēmijās politiskajiem ielikteņiem. Viņiem nevis šķita, ka valsts uzgriezusi muguru, bet tā bija patiesība un var saprast kādēļ nevienam negribas šādai valstij maksāt nodokļus vai ko šeit darīt, ir skaidrs, ka valsts nodzer mūsu naudu, bet, ja būs problēmas - nekādas palīdzības nebūs. Tagad ir arī jauns emigrāciju veicinošs faktors - liela daļa radu un draugu veiksmīgi dzīvo ārzemēs, līdz ar to ir jāsāk domāt vai aizbraucot nebūsim īstākā Latvijā kā šeit paliekot, kur valsts alkst ievest vergus no citurienes.
      Anonīms lietotājs 17890
      NA rūp nacionālais faktors? Sasmīdinājāt! :))) Viņiem rūp tikai sava kabata, kuras pildīšanai izmanto pseidopatriotiskus saukļus un to pašu ideoloģiju, kuru sludina Kremlis.
      Kremilek Rukis
      Tā nu tas ir. Visa uzmanība valstī (kā politiķu, tā žurnālistu līmenī) ir koncentrēta tikai un vienīgi uz labklājību (maizi un izpriecām), un to, kā šo labklājību sadalīt. Nacionālais faktors ir tāds pats tabu, kā padomju laikos. Savas valsts, savas apziņas celšana rūp ja nu vienīgi NA, visi pārējie kladzina tikai to, ka jādzenas pēc treknāka kumosa. Tad nu daudzi tā arī dara - un brauc projām. Būtu laiks saprast šo problēmu un mainīt politiku, bet - vieni to nav spējīgi saprast, citiem to nav izdevīgi saprast.
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
      Ārpus ētera
      Ārpus ētera
      Jaunākie
      Populārākie
      Interesanti