Aiga Pelane: Trīs miljardi uz galda. Konkurence aug

Pensiju sistēma vienmēr raisa kaislīgas diskusijas. Un ir jau arī par ko. Lai arī sistēma tiek atzīta par stabilu, jāprecizē - tā diemžēl stabili joprojām rada galvenokārt nabadzīgu veco ļaužu slāni. Turklāt situācija nākotnē visdrīzāk pasliktināsies un nevis uzlabosies, ņemot vērā to, ka šobrīd teju 300 000 strādājošo vispār neveic vai arī veic niecīgas sociālās iemaksas. Taču šoreiz ne par šo, bet gan citiem, ne tik seniem ar pensiju sistēmu saistītajiem notikumiem no otras - biznesa puses. Proti, kā pārdalīt pensiju 2.līmenī jau uzkrātos trīs miljardus eiro, kas nebūt nav maza summa. Kāpēc visiem citiem šī nauda ir tik iekārojama, bet paši īpašnieki par to interesējas maz vai pat, precīzāk sakot, praktiski nemaz?

Atkāpe…

Sākšu tomēr ar nelielu atgādinājumu. Tātad, Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Ne reizi vien dažādu ekspertu, tajā skaitā arī starptautisku, vērtējumos tā saukta par vienu no progresīvākajām pasaulē un tml. To par stabilu tikko atzinusi arī Valsts kontrole, norādot gan arī uz virkni nepilnību, kas būtu labojamas. Un, ja politiķi saņems drosmi, varbūt vismaz daļu no nepilnībām arī izlabos.

Tātad, pensiju 1.līmenis – tajā iesaistās visi sociālo apdrošināšanas iemaksu veicēji. Izvairīties no šī līmeņa nav iespējams, ja strādājat oficiāli. Patlaban 1.līmenī aiziet 14% no katra algas, un šī nauda tiek izmaksāta esošajiem pensionāriem. Taču informācija par visām veiktajām iemaksām tiek fiksēta, jo tā būs svarīga, lai nākotnē veiktu aprēķinu, cik tad pašam maksātājam tā valsts pensija sanāk. Ja godīgi - par šo līmeni labāk aizmirst, neko tur ne izvēlēties, ne ietekmēt nevar. Tik der atcerēties – jo lielākas būs sociālās iemaksas, jo teorētiski vajadzētu būt lielākai arī pensijai nākotnē. Kāpēc teorētiski? Tāpēc, ka valsts vienmēr var mainīt noteikumus. Vēl jo vairāk, kā jau minēju, pēc labklājības ministra medijos paustā, teju 300 tūkstoši strādājošo Latvijā ir sociāli neaizsargāti, jo par viņiem tiek veiktas ļoti mazas sociālās iemaksas, vai arī tādas netiek veiktas vispār. Tas vien nozīmē, ka agrāk vai vēlāk, bet šī problēma būs jārisina – ja ne tagad, tad nākotnē, naudu visdrīzāk ņemot no tā paša pensiju uzkrājuma.

Pensiju 2.līmenis – jeb uzkrājošā pensiju shēma. Šobrīd 2.līmenī aiziet 6% no algas. Neviens neprasa sociālo iemaksu veicējam, vai viņš vēlas vai nevēlas piedalīties šajā līmenī. Visi, kas dzimuši pēc 1971.gada, tajā piedalās obligāti, bet citi – brīvprātīgi. Vienīgais, ko var darīt, ir izvēlēties savas naudas apsaimniekotāju un pensiju plānu. Pensiju plāna pārvaldnieks jeb finansists to iegulda finanšu tirgos, kas ir ļoti svārstīga lieta. Finansists par to saņem komisijas maksu, cilvēks – cerību, ka izvēlētais finansists būs gudrs un ieguldītā nauda tomēr pelnīs. Tiesa, ja peļņas nebūs, finansists savu komisiju saņems tik un tā, bet ar zaudējumiem būs jāsamierinās vien cilvēkam pašam. Komisijas maksu lielums vai mazums nav saistīts ar naudas ieguldīšanas veiksmēm vai neveiksmēm.

Jāpiebilst, ka krīzes laikā iemaksa pensiju 2.līmenī tika samazināta līdz 2%, lielāko daļu atvēlot toreizējo pensiju izmaksai. Lai arī tā tika glābts vairums esošo pensionāru visai pieticīgais labklājības līmenis, tas diemžēl notika uz nākotnes vecīšu dzīves līmeņa rēķina. Un vēl viena piebilde, pirms krīzes - 2008.gadā  - uz 2.līmeni tika novirzīti 8% no algas. Tātad teorētiski arī nākotnē novirzītās naudas apmērs varētu palielināties. Vajag tik spēcīgu lobiju, un naudas apmērs pensiju 2.līmenī pieaugs straujāk.

Un tad nu paliek pensiju 3.līmenis – brīvprātīgais! Šeit gan viss ir, kā pats naudas saimnieks jeb topošais pensionārs vēlas. Iemaksas 3.līmenī ir brīvprātīgas, iemaksu apmērs ir paša maksātāja ziņā, tāpat arī naudas ieguldītāja un pensiju plāna izvēle. Šī  ir vissarežģītākā lieta, jo šajā gadījumā pensiju plāna apsaimniekotājam ir jāpārliecina naudas īpašnieks, ka viņam vispār nauda šādi jāuzkrāj. Tas nav viegli, jo Latvija diemžēl nevar lepoties ar savu iedzīvotāju lielu finanšu pratību un izpratni, un vēlmi uzkrāt savām vecumdienām. Turklāt teju vienīgais racionālais „burkāns”, kas varētu likt aizdomāties par iesaistīšanos 3.līmenī - iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides -, drīz varētu izgaist. Tāda vismaz ir viena no nodokļu reformatoru iecerēm, lai lāpītu lielo budžeta caurumu. Ja tā notiks, cik tad šis piedāvājums būs interesants? Jāatgādina, ka arī par 3.līmeņa pensiju kapitāla apsaimniekošanu ir jāmaksā komisijas maksa pārvaldītājam, tāpat izvēlētais pensiju plāns vienā brīdī var pelnīt, bet citā – iebraukt mīnusos.

Kāpēc tieši 2.līmenis?

Kāpēc tieši šis 2.līmenis ir piesaistījis vislielāko uzmanību? Tāpēc, ka šajā līmenī ir jau uzkrāti teju trīs miljardi eiro, turklāt naudas apmērs stabili aug, un šo pieaugumu garantē valsts ar likumu. Stabils, augošs bizness, kurā ir iesaistīti jau 1,2 miljoni cilvēku.

Gar šo visai ievērojamo naudas summu siekalojas ne tikai finansisti, bet arī politiķi. Piemēram, pēdējais, kas pavisam nesen runāja par šīs naudas ieguldīšanu „pašmāju ekonomikā”, bija satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš pieļāva, ka šos līdzekļus varētu izmantot Latvijas ceļu remontiem un būvei. Kā konkrēti tas varētu notikt – tā arī netika līdz galam precizēts, jo par to sacēla brēku finansisti. Tiesa, paši naudas īpašnieki jeb 1,2 miljoni Latvijas iedzīvotāji nekādus piketus un protestus nerīkoja. Pieļauju, ka diez vai tādi arī būtu notikuši, ja valsts pat kaut ko reāli sāktu ar šo naudu darīt.

Nav noslēpums – daudzi nemaz nezina, pie kura pārvaldītāja šī viņu nauda atrodas, cik šis ieguldījums ir veiksmīgs un peļņu nesošs, un galu galā – cik daudz naudas vecumdienām jau uzkrāts.

Tiesa, nav jau arī gluži tā, ka nauda Latvijas ekonomikai vispār netiek. Taču labums no tās visai nosacīts. Latvijā šobrīd no teju trīs miljardiem ieguldīti 956 miljoni jeb 34%. Lauvas daļu no tā veido valsts parāda vērtspapīri. Kā jau liecina pats nosaukums, tad pamatā ar to tiek finansēts budžeta deficīts, valsts parāds un līdzīgas lietas.

Savukārt ar ieguldījumiem reālajā ekonomikā jau ir daudz bēdīgāk. No obligācijām pensiju pārvaldnieku vidū vispopulārākās ir “Latvenergo” emitētās, bet Latvijas uzņēmumu akcijās biržā vēl pērn ieguldīja tikai divi no Latvijas pensiju pārvaldniekiem – “Swedbank” un “INVL Asset Management”. Diemžēl, ka situācija ir šāda, vainīgi politiķi paši. Latvijā nav ļoti daudz iespēju, kur un kā ieguldīt pensiju uzkrājumus, lai veicinātu tieši mūsu valsts tautsaimniecības attīstību un ļautu ar to nopelnīt, un sakrāt lielu pensiju arī šīs naudas īpašniekam.

Konkurence aug

Taču, kamēr politiķi vēl domā, kā iegrābties 2.līmeņa pensiju kapitālā, uz šīs naudas pārdali piesakās jauni pensiju plānu pārvaldītāji. Te vēlos minēt divus pagājušās nedēļas notikumus. Proti, 12.maijā “ABLV Asset Management” ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju iesaistīties un pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa naudu. Uzņēmums to paziņoja klusi – izsūtot preses relīzi. Līdz ar šo kompāniju pensijas 2.līmeņa pārvaldītāji Latvijā oficiāli ir jau astoņi.

Dienu iepriekš, 11.maijā, notika daudz skaļāks pasākums. Tajā tika paziņots par netaisnības labošanu, proti, 30 Latvijas uzņēmēji ir izveidojuši jaunu investīciju pārvaldes kompāniju “Indexo” un arī labprāt būtu gatavi pārvaldīt pensiju 2.līmeņa naudu. Turklāt darīt to ar nedaudz mazāku komisijas maksu nekā līdzšinējie. Tiesa, FKTK atļauja vēl nav saņemta, bet viss esot procesā. Te gan jāpiebilst, ka šobrīd komisijas maksa (pastāvīgā daļa, bez mainīgās) par pensiju plānu pārvaldīšanu noteikta 1% gadā no pārvaldīt iedotās naudas, “Indexo” komisijas maksu sola – 0,75% bez jebkādām papildus mainīgām maksām.  Savukārt Labklājības ministrija pieļauj, ka tā pati samazinās maksimāli pieļaujamās komisijas maksas apmērus. Tiesa, kāds ir ministrijas plāns un kad tas notiks, tā pagaidām to neatklāj.

“Indexo” publiskā parādīšanās nebija nekāda klusā, lai arī atļaujas strādāt tirgū vēl nav. Pilni sociālie tīkli ar skaļiem uzsaukumiem, tādu netrūka arī paziņojumā medijiem. Tāpēc var pieļaut, ka potenciāla tirgus daļa, ko šī kompānija vēlēsies apkalpot, varētu būt visai ievērojama.

Galu galā emocionāli radītā sajūta, ka visi pārējie laupa un viņi vienīgie visu darīs taisnības vārdā, ir gana pievilcīga tam pašam ne īpaši finanšu lietās gudrajam vidējam Latvijas iedzīvotājam.

Finanšu lietās nezinošs naudas īpašnieks ir izdevīgs visiem – gan valstij, gan finansistiem, jo ar viņu visvieglāk manipulēt.

Taču te var saskatīt ne tikai to, ka kāds jestri grib ar kādu manipulēt, bet gan vēl divas visnotaļ pozitīvas lietas. Pirmkārt, jo aktīvāk par šīm finanšu lietām runās sabiedrībā, jo varbūt kādam būs vēlme vairāk iedziļināties un pašam painteresēties, kur tad tā 2.līmeņa nauda atrodas un galu galā, kāds ir ieguldījuma ienesīgums. Otrkārt, pensiju 2.līmeņa naudas pārvaldīšanas tirgū parādījusies konkurence. Turklāt bļaustīšanās par komisijas maksām un to, ka tās tiks samazinātas, drīzāk vērtējams kā ieguvums 1,2 miljoniem šīs shēmas dalībniekiem, jo, kas zina, varbūt šī mārketinga kampaņa liks sarosīties arī vecajiem „bukiem” – esošo pensiju plānu darinātājiem - un samazināt arī savas izmaksas.

Beigu piebilde

Iespējams, pēc kāda laika Latvijā darbosies jau deviņi pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji un piedāvās vairāk nekā 20 pensiju plānus, kuros vairāk nekā 1,2 miljoni Latvijas iedzīvotāju varēs ieguldīt savus pagaidām 6% no algas ar cerību, ka ieguldījums būs veiksmīgs un vecumdienas būs siltākas. Iespējams, ka pēc kāda laika pensiju pārvaldītāju būs vēl vairāk. Un iespējams, ka konkurences saasināšanās biznesa pusē liks arī klientiem - 1,2 miljoniem iedzīvotāju - aktīvāk pētīt, kur paliek viņu pensiju kapitāls. Iespējams, ka ar laiku sīvā konkurence liks finansistiem nevis bļaustīties par nelielu komisijas maksu samazināšanu, bet gan paziņot, ka neveiksmīga ieguldījuma gadījumā viņi par savu darbu nesaņems neko.

Un vēl – pāris vārdu par pensiju 3.līmeni. Neskatoties uz to, ka visi pensiju eksperti ik pa laikam atgādina, ka arī 3.līmenis ir gana svarīgs, to par īpaši iecienītu uzkrājumu veidošanas rīku pagaidām nosaukt grūti. Proti, pēc FKTK datiem, Latvijā 2016.gada nogalē bija reģistrēti tikai 6 privātie pensiju fondi (viens no tiem slēgtais), kas piedāvāja 17 pensiju plānus. Diemžēl tajos iesaistījušies tikai 272 tūkstoši dalībnieku, un kopējais aktīvu apmērs pērn bija sasniedzis vien 385,7 miljonus eiro.

Tiesa, dalībnieku skaits 3.līmenī turpina augt. Taču, lai piesaistītu šiem fondiem cilvēkus, pārliecināšanas un mārketinga darbs ir nepieciešams daudz lielāks, turklāt šim biznesam nākotnē varētu arī nebūt vairs nekādu papildu stimulu no valsts. Atgādināšu, pensiju 2.līmenī dalībnieku skaits pārsniedz 1,2 miljonus un aktīvi tuvojas trim miljardiem. Te bizness, kaut ar samazinātām komisijas maksām, ir stabils un drošs.

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti