Aiga Pelane: Kam vajadzīgs mazais akcionārs?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Jau pēc mēneša, septembra sākumā, notiks „Latvijas gāzes” (LG) ārkārtas akcionāru pilnsapulce, kurā, visticamāk, tiks pieņemts lēmums no LG nodalīt gāzes infrastruktūru, proti, vadus un Inčukalna gāzes krātuvi, un izveidot jaunu uzņēmumu – a/s "Conexus Baltic Grid". LG pilda politiķu likto, un tas ir būtisks solis liberāla gāzes tirgus virzienā. Tiktāl viss jauki. Bet te parādās kāds „nieks” – lai arī LG ir biržas uzņēmums, jaunā uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" akcijas tur visdrīzāk tā arī netiks tirgotas.

BNS kolēģiem LG preses pārstāve norādījusi, ka šāds lēmums pieņemts, jo reorganizācijai esot īss laiks un tam esot arī papildu riski. Interesanti būtu uzzināt precīzāk – kādi? Ja vien par riskiem jau nesauc nepieciešamību biržā esošajam uzņēmumam atklāti un regulāri informēt savus akcionārus, kas notiek uzņēmumā un kādi lēmumi tur tiek pieņemti.

Taču tā ir tikai pusbēda. Šāds lēmums sašaurina jau tā ne īpaši atraktīvo biržas "Nasdaq Riga" piedāvājumu, tas pamatīgi iesit pa pakrūti mazajiem finanšu investoriem, tai skaitā arī pašreizējiem LG akciju īpašniekiem, un praktiski no jaunā uzņēmuma tiek padzīti, piemēram, pensiju fondi. Tiesa, aizstāvju mazajiem akcionāriem praktiski nav un, visdrīzāk, diez vai uzradīsies. Gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan "Nasdaq Riga" vadības reakcija ir ļoti atturīga, un viss tiek skaidrots, ka likums tiekot ievērots. Un tas nekas, ka virknei mazo akcionāru tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu tiek ierobežotas.

Vai uzņēmums nav vajadzīgs biržai?

Jau gadiem "Nasdaq Riga" vadība uzsver – lai Latvijā attīstītos finanšu tirgus un investēšanas prasmes, ir nepieciešams jauns interesants piedāvājums. Praktiski biržā galvenokārt ir uzņēmumi, kas tur nokļuva vēl privatizācijas rezultātā. Privātie uzņēmēji īsti uz biržu netraucas, jo tad ir gan jādalās ar informāciju, gan arī ar peļņu (jāmaksā dividendes). Turklāt arī biržai pret uzņēmumiem ir visai augstas prasības un ne kurš katrs tās var izpildīt.

Nu nav Latvijā daudz tā lielā biznesa uzņēmumu, kuri gatavi savā darbībā būt atklāti!

Arī Latvijas valdība un pašvaldības sev piederošos uzņēmumus biržā „neliek”. Jo arī tas nozīmē atklātību, kas ļauj sabiedrībai sekot līdzi šo uzņēmumu vadības lēmumiem, kontrolēt izmaksas un dalīties ar peļņu. Kaut kā esošajiem uzņēmumu vadītājiem un politiķiem vienmēr ir kāda laba atruna pie rokas, kāpēc netirgot uzņēmumu akcijas biržā.

Kāpēc gan daļu no bankas „Citadele” nevarēja pārdot ar biržas starpniecību? Kāpēc tur joprojām nav „Lattelecom”, „Latvenergo” vai, piemēram, „Rīgas ūdens” vai „Rīgas siltums”?

Piemēra, Igaunijas ūdensapgādes kompānija „Tallinna Vesi” Baltijas biržas sarakstā ir iekļauta jau kopš 2005.gada un neviens tāpēc nav palicis bez ūdens, un uzņēmējdarbības vide nav tikusi sagrauta. Uzņēmumā joprojām akcijas pieder arī Tallinas pašvaldībai.

Pretēji LG iecerēm, Baltijas biržā daļēji palika gan „Lietuvos Dujos” (tagad daļa no Lietuvas enerģijas sadales operatora ESO), gan gāzes tirgus liberalizācijas rezultātā no gāzes uzņēmuma atdalītais pārvades sistēmu operators „Amber Grid”. Savukārt gāzes tirgotāja, kas būtu analogs mūsu LG jau pēc sadalīšanas - „Lietuvos dujos Tiekimas” -, biržā nav, jo tas ir viens no potenciāli vairākiem gāzes tirgotājiem, kuram pieder vien birojs, datori un cilvēki, kuri slēdz līgumus par gāzes pirkšanu un pārdošanu. Arī LG pēc sadalīšanas sagaida tāds pats liktenis – nekādas lielās vērtības tam vairāk kā par skaistu biroju un administrāciju nebūs. Viss vērtīgākais – vadi un Inčukalna gāzes krātuve - nonāks jaunveidotajā uzņēmumā "Conexus Baltic Grid", kurš, visdrīzāk, nu pārtaps par slēgtu akciju sabiedrību.  

Ja vārdos "Nasdaq Riga" vadība ne reizi vien ir čīkstējusi, ka neviens lāgā nesaprot, ko nozīmē fondu tirgus un neviens nevēlas nākt uz biržu, tad darbos jeb pēc biržas vadības sniegtā komentāra par „Conexus Baltic Grid" nākotni jautājums drīzāk ir – vai "Nasdaq Riga" uzņēmumi maz ir reāli vajadzīgi? Proti, biržas vadība var skaidrot, ka LG ir reorganizācijas procesā un kāpēc tas ir citāds process, un ka LG nav laika, un tikai beigās sērīgi novilkt, ka priecātos, ja tomēr "Conexus Baltic Grid" būtu biržā. Mazie akcionāri, ja kas, arī priecātos par to.

Kas pieņems lēmumu?

LG vairākums akcionāru, kuri ir – Krievijas „Gazprom” (34%), Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund" (28,97%), Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un Itera Latvija (16%), arī būs tie, kuri vispirms nolems par uzņēmuma sadali un pēcāk arī par to – vai jaunizveidotajam gāzes pārvades uzņēmums būs biržā vai arī ne.

"Nasdaq Riga" aicinājumi citiem – mazākuma akcionāriem, pietiekties uz jaunā uzņēmuma akcijām un tā iesaistīties lēmumu pieņemšanā, skan mazliet ciniski.

Konkrēti kā nedaudz mazāk nekā trīs procentu akcionāru var ietekmēt lielo akcionāru lēmumu, kurš, kā šķiet no LG preses pārstāves publiski paustā, visdrīzāk jau ir pieņemts?

Šīs ir labs piemērs, kurš apliecina, ka mazais investors, proti, jebkurš no mums, ir pilnībā neaizsargāts un var mierīgi zaudēt daļu no sava ieguldījuma, un nevienam par to nav nekādas daļas. Turklāt nedaudz ciniski skan arī LG paustais aģentūrai BNS, ka mazie akcionāri var pieteikties uz jaunveidojamā uzņēmuma akcijām un var nesatraukties, jo vienīgais - viņiem „nebūs iespējas brīvi tirgot un pirkt jaunā uzņēmuma akcijas. Bet vēsturiski ir novērots, ka mazie akcionāri saglabā akcijas savā īpašumā. Tāpat tas nemainīs arī dividenžu izmaksu.” Tas, ka birža nodrošina iespēju gan noteikt adekvātu tirgus cenu akcijām, tas, ka cenu svārstības nodrošina iespēju pelnīt un nebūt ne tikai dividendes ir mazo akcionāru interešu objekts, LG šķiet  pavisam nenozīmīga lieta. Interesanti gan, kur tomēr varēs pārdot "Conexus Baltic Grid" akcijas – vai vienā no lielākajiem tirdzniecības portāliem Latvijā ss.lv?

Mazo akcionāru skaits saruks

Savulaik, kad vēl biju nesadalītās „Lietuvos Dujos” mazākuma akcionāre (savulaik biju arī LG akcionāre, taču savas akcijas pilnībā pārdevu jau pirms vairākiem mēnešiem), jaunā uzņēmuma „Amber Grid” akcijas savā vērtspapīru kontā saņēmu automātiski. Nekur man nebija jāiet un nekur nebija jāpiesakās. Nezinu visas Latvijas likumdošanas nianses, taču tas, ka uz nodalāmā uzņēmuma „Conexus Baltic Grid" akcijām LG akcionāriem jāpiesakās individuāli – vai nu sūtot ierakstītā vēstulē pieteikumu, vai nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz e-pastu, vai arī pašiem personīgi ierodoties LG klientu apkalpošanas birojā Rīgā, ir vēl viens solis, kas, visticamāk, samazinās mazo akcionāru skaitu un likumiski laupīs daļu no viņu ieguldījuma vērtības.

Pirmkārt, pēc Latvijas Centrālajā depozitārija ziņām vairāk nekā divi tūkstoši LG akcionāru vispār ir „aizmirsuši” par savām akcijām (varbūt vienkārši nevēlas atvērt vērtspapīra kontu), taču tas nenozīmē, ka viņi no tā negūst labumu. Dividendes uzkrājas un, ja ir vēlēšanās, viņiem ir iespēja jebkurā laikā savas akcijas pārdot. Ja viņi mēneša laikā nepieteiksies uz jaunā uzņēmuma akcijām – tās viņiem netiks piešķirtas un viņu īpašumā paliks vien LG - pēc sadalīšanas jau ar mazāku vērtību -  esošās akcijas.

Otrkārt, noteikti būs daļa no LG akcionāriem, kas kaut ko nepaspēs izdarīt laikā vai arī tomēr nebūs par to neko dzirdējuši – galu galā ir vasara un ne jau visi sēž pie sava datora un skatās akciju vērtību svārstībās. Viņi vienkārši ir pasīvie investori, kuriem patiešām interesē tikai dividendes un viņi pat neseko līdzi akciju cenu svārstībām. Arī viņu ieguldījumu vērtība tiks likumiski apcirpta, un tas, ko viņi dzirdēs sev aiz muguras – paši vainīgi, ka neseko līdzi tam, kas notiek akciju tirgū.

Un ir vēl viens iemesls, kāpēc jaunajā uzņēmumā visdrīzāk saruks mazākuma akcionāru daļas. Proti,

uzņēmuma akcijas būs spiesti pārdot arī institucionālie ieguldītāji, piemēram, pensiju fondi, jo vienkārši viņiem likums ļauj ieguldīt tikai regulētā tirgū kotētās akcijās.

Akcijas, uz kurām dažādu iemeslu dēļ nebūs pieteikušies mazākuma akcionāri vai arī tās akcijas, no kurām būs spiesti atbrīvoties institucionālie investori, visdrīzāk savā starpā proporcionāli tiks sadalītas atlikušo akcionāru starpā, palielinot ietekmi ļoti vērtīgā, jaunā uzņēmumā „Conexus Baltic Grid".

Sanāk tāda paliela darvas karote skaistajā gāzes tirgus liberalizācijas stāstā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti