Vai politiķi ir pildījuši sabiedrībai dotos solījumus pēc Zolitūdes traģēdijas? Valdības deklarācijas solītie divi uzdevumi tiek pildīti, tomēr cilvēki, kurus Zolitūdes traģēdija skārusi pavisam tieši vai ne tik tieši, uzskata, ka tie nav vienīgie uzdevumi. Viņi arī nejūt, ka sistēma patiešām mainītos un ka politiķi būtu uzņēmušies jebkādu atbildību, atzīstot savas kļūdas.
Nav sajūtas, ka sistēma mainītos
"Grūti ir bijis," – saka Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā zaudēja dēlu Andreju. Un bez tēva palika Andreja trīs bērni. "Es tomēr tādos gadījumos gaidu godīgāku attieksmi ne tik daudz pret manu dēlu, kā paredzot, ka šis nav vienīgais gadījums. Man tomēr bija liela cerība, ka būs darīts viss, lai nākotnē kaut kas līdzīgs neatkārtotos," stāsta Burvis.
Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta sabrukušajā "Maxima" ēkā nezaudēja tuviniekus, taču viņas vadītā organizācija uzņēmās ziedojumu vākšanu traģēdijas skartajiem. Tomēr arī viņu traģēdija skāra kā lielu sabiedrības daļu.
"Šī Zolitūdes traģēdija varēja kļūt par tādu lūzuma punktu mūsu sabiedrībā, mūsu valsts pārvaldē, lai šo cilvēku dzīvības nebūtu izdzisušas velti, lai mēs kļūtu labāki," 10 mēnešus pēc traģēdijas saka Dimanta.
Es pieļauju, ka notiek dažādas darbības dažādu tiesību normu uzlabošanā, dažādas citas aktivitātes, bet man kā sabiedrības loceklim nav sajūtas, ka sistēma mainītos. Jo pietrūkst informācija acīmredzot no valdības, Saeimas, Rīgas domes, kas tad mainās, ko mēs uzlabojam," norāda "Ziedot.lv" vadītāja.
Solījumi bija, plānu nav
To, kāpēc nav šīs sajūtas, ka pēc 21.novembra ir drošāk, un vai vispār politiķi pildījuši pēc lielās nelaimes dotos solījumus, centās noskaidrot Latvijas Radio. Atceroties pērnā gada nogali, dienas pēc traģēdijas, šķiet, vairāki Latvijas politiķi, pasaulē pavērās jaunām acīm.
Jo šajā situācijā, lielāks uzticības zudums valstij nav iespējams, ja vairs nevari paļauties ne uz ko," tā dažas dienas pēc traģēdijas Latvijas televīzijā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš arī teica šādus vārdus: "Šis ir gadījums, kad jāsauc skaidri - šī ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība, un attiecīgi tā arī ir jārīkojas."
Pēc traģēdijas izskanēja gan taisnošanās no politiķu puses, gan solījumi. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), kurš tagad virzīts Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam, sacīja, ka valdībai jārīkojas ātri un precīzi. "Valdības uzdevums pašreiz ir rīkoties maksimāli ātri un precīzi. Tas ir arī tiesu un tiesu varas uzdevums, lai nodrošinātu to, ka notiek izmeklēšana, lai tiek atklāti vainīgie un tie maksimāli ātri stātos tiesas priekšā, lai tiktu identificēti notikušā cēloņi un veiktas izmaiņas sistēmā, kas nepieļautu šādas traģēdijas atkārtošanos," teica valdības vadītājs.
Pēc Dombrovska demisijas, ko viņš pamatoja ar atbildības uzņemšanos, ļoti līdzīgi solījumi izskanēja arī no viņa pēcteces. "Kolēģi, apspriedīsim lietas un risināsim problēmas lietišķi, viens trauksmes zvans jau ir atskanējis," sacīja Laimdota Straujuma, kura šīs runas laikā partijas "Vienotība" kongresā videokonferencē bija vēl premjera amata kandidāte.
"Topošā valdība ir apņēmusies noskaidrot šīs traģēdijas cēloņus un sakārtot likumdošanu, taču tas nav tikai valdības un Saeimas darbs, katram no mums ir jāaizdomājas par savu attieksmi pret darāmajiem darbiem. Es patiešām vēlos, lai ikviens Latvijā jūtas labi," sacīja Straujuma.
Tiesa, ne Dombrovska, ne pēc tam premjeres Straujumas valdības laikā vismaz pagaidām nav detalizēta plāna ar uzdevumiem, kas jādara, lai traģēdijas neatkārtotos.
Straujumas valdības deklarācijā prioritāšu sarakstā Zolitūdes traģēdija ir pieminēta: "Pabeigt Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību".
Būvniecība kļūst stingrāk reglamentēta
"Tā, ka rīt vai nākamnedēļ varētu kas notikt, - nē. Bet mēs orientējamies uz šī gada beigām, ka mēs varētu mēģināt pabeigt šo izmeklēšanu," tā Latvijas Radio atzina Valsts policijas pārstāvis Jānis Lazdiņš. Atbilstoši valdības deklarācijā solītajam, policijā apliecina, ka izmeklēšanā ieguldīti nepieciešamie līdzekļi un cilvēkresursi.
Tomēr sarežģītāka ir atbilde uz jautājumu - vai ir darīts viss, lai traģēdijas neatkārtojas?
Straujumas deklarācijā pieminētais jaunais būvniecības regulējums - likums ir pieņemts. Atgriezt valsts uzraudzību pār sabiedriski svarīgām ēkām solīja drīz pēc traģēdijas bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
1.oktobrī jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā. Un būs ieviests arī Būvniecības kontroles birojs. "Tik daudz, cik birojs likumā ir ielikts, birojam finansējums ir atrasts, un šķiet, ka Ekonomikas ministrijai ir pietiekama vēlme biroju palaist, lai būtu darboties spējīgs…," līdz šim paveikto uzskaita sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Agnese Lešinska.
Sistēmiski skatoties, vājais punkts, ka mums nebija tāds neatkarīgas kontroles birojs. Iespējams, ja tāds būtu bijis, iespējams, ka kaut kādas problēmas būtu varējis pamanīt daudz agrāk," iepriekšējo situāciju vērtē Lešinska.
"Tas ir neatkarīgs cilvēks, kurš ienāk procesā un skatās visu no malas. Četru acu princips jebkurā gadījumā ir daudz vērtīgāk nekā tas pats būvinspektors, kurš reiz jau visus dokumentus simtreiz izskatījis. Neapšaubāmi, ne tikai Zolitūdē, bet vispār, lai visi ievērotu likumus," skaidro Lešinska.
Tiesa, Lešinska uzsver - sistēma strādās, ja būs neatkarīgā kontrole, ko īsteno birojs, plus visu iesaistīto pušu godaprāts.
Atbildīgo no valsts puses nav
Taču politiķi nesolīja, ka kādai valsts iestādei vai politiķim būs jāuzņemas atbildība un jāatzīst savas kļūdas. Un tas arī nav noticis. "Es jau nesaku, ka tie cilvēki jāvelk pie bendes vai jāsāk galvas cirst, bet lai neatkārtojas šādas traģēdijas…" tikmēr uzsver Burvis.
Viņš norāda, ka nav jau runa par kriminālo atbildību, ko šobrīd izmeklē policija. "Manā skatījumā ir arī valsts atbildība. Tas, ka valsts nenodrošināja pilsoņu drošību. Tā ir valsts atbildība, kā izsakās, kā izvērtē. Kriminālpārvalde šo jautājumu neizskata. Ģenerālprokuratūra šo jautājumu neizskata," norāda Burvis.
Burvis jautā - piemēram, kādu atbildību uzņemsies tie, kuri atcēla valsts uzraudzību pār būvniecību, ļaujoties uzņēmēju lobijam ieekonomēt uz ēku drošību.
Tad nosauciet šo cilvēku vārdus, es neprasu lielāku atbildību. Man pilnīgi pietiktu, ja avīzē "Diena" vai valdības vēstnesī būtu uzrakstīts, ka Jānis, Juris, Pēteris pieņēma tādu likumu, kas nesa šādu un šādu kļūdu. Es negribu, lai viņi sēž cietumā, man no tā labāk nepaliks, bet šinī gadījumā tā būs tā politiskā atbildība," skaidro Burvis.
Voika: Cilvēki nebija gatavi sabiedriskās izmeklēšanas komisijai
Tiesa, pēc traģēdijas bija iecere pirmoreiz Latvijā veidot sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, kurai būtu jāidentificē sistēmas kļūdas un jārunā par atbildību. To rosināja veidot sabiedrība par atklātību "Delna", pēc tam šai idejai no politiķiem pieslējās Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs"). Bija arī valdības atbalsts. Bet iecere izgāzās. Komisija bija izveidota milzu steigā. Faktiski bez likumiskā mandātu un uzdevumiem. Komisija izjuka, darbu vēl īsti nesākusi.
"Un esot vēl tajā šoka situācijā pie valdības, kas bija atkāpusies, tā nebija laba situācija, kad uzsākt ko jaunu, kas vēl nebija Latvijā darīts. Valsts pārvalde lēnām spēj pielāgoties," toreiz notikušo vērtē Inese Voika, bijusī sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja, kura bija šajā komisijā. Viņa saka - tagad atskatoties, liekas, sabiedrība nebija gatava šādai komisijai, kas uzdotu sāpīgus jautājumus ne tikai par kriminālatbildību, bet par katra atbildību.
Zolitūde bija tieši tā vieta, kur bija kopā jādomā, kā varam pieprasīt atbildību no politiķiem, daudzu dažādu valdību politiķiem, kas vai nu likvidējuši būvinspekciju vai atbalstījuši to situāciju, kāda tā ir. Lai viņi ir spiesti pateikt - jā, mēs to izdarījām. Varbūt ar to mums kā sabiedrībai pietiktu," saka Voika.
Burvis, kurš darbojas biedrībā "Zolitūde 2111" uzskata, ka komisijas locekļus vajadzēja uzrunāt ne valdošajai koalīcijai, bet bija jāveido Valsts prezidenta paspārnē.
"Un šinī gadījumā sabiedriskā veidā es nevarēju iedomāties, ka politiskas partijas, kuras ir valsts vadībā, atļaus kādai sabiedriskai organizācijai, kura atkarīga no citiem maksātājiem, bet varbūt no tiem pašiem maksātājiem, atrast kādu kompromatu pret valdošo koalīciju," pieļauj Burvis.
Traģēdijas upuru tuvinieki iesaistīti nelaimes izmeklēšanā
Straujumas valdība sabiedriskās izmeklēšanas komisiju neatjaunoja. Faktiski tā vietā Straujuma rīkoja tikšanās ar Zolitūdes traģēdijas tieši skartajiem cilvēkiem - cietušajiem, bojāgājušo tuviniekiem. Tajās piedalījās arī tiesībsargājošo un citu iestāžu pārstāvji, kas atbild uz šo cilvēku jautājumiem.
Otrajā tikšanās reizē pievienojās arī vēl citas nevalstiskās organizācijas, arī "Providus", "Delna" ar saviem jautājumiem. "Un šīs trīs nevalstiskās organizācijas tikšanās piedalās, lai varētu pēc tam nodrošināt atgriezenisko saiti ar plašāku sabiedrību par to, kas ir darīts, lai identificētu sistēmiskos brāķus likumdošanā un rīcībpolitikā, kurus izgaismoja Zolitūdes traģēdija. Un arī sekot līdzi šo brāķu labošanai," norāda "Providus" direktore Dace Akule.
Pēc šī "Providus" ieteikuma premjere Straujuma uzdeva Pārresoru koordinācijas centram izveidot kopā ar valsts iestādēm informatīvu ziņojumu - kurā beidzot būs jāsniedz atbildes, kas izdarīts, lai problēmas novērstu, un kas vēl jādara, lai traģēdija neatkārtotos. Tiesa, pamats ir tikšanās reizēs uzdotie jautājumi.
Premjeres birojā Latvijas Radio uzzināja, ka ziņojumam jābūt gatavam uz nākamo tikšanās reizi oktobrī - datums vēl nav noteikts.
Traģēdijas upuru tuvinieki: prioritāra ir šāda nelaimju neatkārtošanās
Tiesa, biedrība "Zolitūde 2111" pārstāvji ir bažīgi, kas ar šīm iecerēm notiks jaunajā valdībā. "Tuvojas tās vēlēšanas, Ministru kabineta pilnvaras beidzas…" raizējas Burvis. Viņš stāsta, ka drīzumā biedrība sūtīs premjerei vēstuli, jautājot par nākotni.
Mēs gribam, lai ir šis pieturas punkts. Varbūt nākamajai valdībai tā jau būs rutīna, ierasta lieta: te lidmašīnas ar cilvēkiem krīt, te pasaulē kaut kas brūk un jūk, un kaut kādi nieka 55, 54 cilvēki aizgāja bojā, vai tad tas ir svarīgi," saka Burvis. "Jaunā valdība varbūt šo prioritāti neatzīs. Un tāpēc mēs gribam, lai tagad tomēr ir tāds stabiņš ierakts, kas ir izdarīts, cik tālu mēs ar to esam tikuši un kāds gaidāms rezultāts no visa padarītā," saka Burvis.
Savukārt, atgriežoties pie politiķu solījumiem, var atgādināt, ka Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins ("Vienotība") solīja izstrādāt izmaiņas Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par būvniecības noteikumu pārkāpumiem, jo Zolitūdes traģēdijas lietā atklājās, ka esošie sodi ir diezgan maigi.
Likumprojekts ir izstrādāts un tiek skatīts Saeimā. Savukārt ceļā uz valdību ir Iekšlietu ministrijas izstrādātais civilās aizsardzības likumprojekts, kas, kā solīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), vajadzīgs, lai, atskanot trauksmes signalizācijai, cilvēkus evakuētu.
