Pirms gandrīz četriem gadiem Latvijā kinoteātrī nošāva vīrieti, šogad Igaunijā kāds skolēns nošāvis savu skolotāju. Cik viegli ir tikt pie šaujamieroča Latvijā un vai pastāv kādi draudi, cik droši mēs varam justies sabiedriskās vietās?
Amerikas Savienotajās Valstīs ikvienam ir tiesības brīvi turēt un nēsāt līdzi ieroci, tāpēc bieži ir dzirdēts par gadījumiem, kad skolēni nošauj savus klasesbiedrus un skolotājus. Pēdējos divos gados ASV skolās dzīvību zaudējuši 38 cilvēki, 53 - ievainoti, liecina "Politifact" pārbaudītā informācija. Baltijas valstīs līdz šim nebija dzirdēts par šādiem gadījumiem, jo pie mums stingri tiek izvērtēts, kam tiek izsniegta ieroča nēsāšanas atļauja.
Aptuveni pirms četriem gadiem arī Latvijā kinoteātrī izcēlās konflikts starp filmas skatītājiem, kas beidzās ar viena skatītāja nāvi. Nesen publiska slepkavība notika arī Igaunijā - Vīlandē kāds 15 gadus vecs skolēns nošāvis savu vācu valodas skolotāju. Tiesas priekšā var stāties arī tēvs par to, ka ierocis nonācis nepilngadīgā dēla rokās.
Vaina nav ieročos
Latvijas praktiskās šaušanas centru Zemgales priekšpilsētā direktors Oļegs Prisakovs "Pieci.lv" pauda pārliecību, ka vaina nav tajā, ka tas ierocis ir, bet vaina ir tajā, kāpēc ierocis ir ticis rokās tam, kam viņš ir ticis.
Šādās traģēdijās vainīgi nav šaujamieroči, ir pārliecināts Prisakovs. Viņš šī gada aprīlī dibinājis privāto šautuvi, kurā var trenēties ikviens interesents, ne tikai valsts civildienestā iesauktie.
"Pieci.lv" žurnālistei bez jebkādas pieredzes gan šajā centrā šaut nav ļauts, un bez iepriekšējās pierakstīšanās to neļauj, tāpēc drīkst tikai vērot, kā trenējas trīs citi jauni vīrieši vecumā ap trīsdesmit. Šī vieta izveidota tiem, kuriem šaušana ir vai nu izklaide, vai profesionāls sports.
Lai varētu šaut, ir jābūt vismaz 21 gadu vecam, iepriekš jāpiesakās, jo grafiks ir noslogots, jāsarunā sev treneris, ja nav iepriekšējas pieredzes, un jāparakstās par iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu.
Oļegs Prisakovs stāsta, ka Šveicē armijā jādienē visiem vīriešiem un pēc dienesta ierocis jāņem līdzi uz mājām, taču nav dzirdēts par šāvienu gadījumiem Šveicē. Prisakovs uzskata, ka problēma ir nevis ieročos, bet tā lietotājos, ja pistole nonāk nepareizajās rokās. Par letālu ieroci var kļūt arī virtuves nazis, kas brīvi pieejams ikvienam.
Ieroču nēsātājus un turētājus pārbauda vērīgāk
Saņemt ieroča turēšanas vai nēsāšanas atļauju Latvijā nemaz nav tik viegli. Ir daudzas procedūras, kas jāveic, lai saņemtu pozitīvu atzinumu. Ja ierocis nepieciešams pašaizsardzībai, tad jāpamato, kāpēc. Valsts policijas pārstāvis Andris Sudārs stāsta, ka šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieku skaits šā gada pirmo deviņu mēnešu periodā ir 35 395.
Šaujamieroču īpašnieku skaits ir samazinājies pēdējos gados. Medniekiem ir tendence palielināt viņu īpašumā esošo šaujamieroču daudzumu, respektīvi, šaujamieroču īpašnieku daudzums samazinās, bet šaujamieroču daudzums paliek lielāks.
Valsts policija pirms ieroča atļaujas piešķiršanas pārliecinās, vai cilvēka dzīvesvietā ir ieroča glabāšanai atbilstoši apstākļi un vai ierocis nonāks pareizās rokās. Tāpat policija ieroču reģistrā seko līdzi, vai pistoļu īpašniekiem nav sodāmības, jo ieroča nēsāšanas atļauju drīkst anulēt arī administratīvu pārkāpumu gadījumā.
Kopš traģiskā gadījuma kinoteātrī, kad publiski tika nogalināts daudzbērnu ģimenes tēvs, policija vērīgāk izvērtē, vai personai piešķirt šaujamo.
"Pēc kinoteātra gadījuma mēs esam veikuši izmaiņas Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā. Mēs redzam, ka mums šā perioda laikā ir samazinājies par 733 personām tieši šaujamieroču nēsātāji. Stingrāk izvērtējam, vai vajag nēsāt šo ieroci, vai pietiek ar vienu un nevajag vairākus. Likumā tika rediģēta arī sadaļa par medicīniskām pārbaudēm, nosakot to, ka personai nedrīkst būt ne tikai psihiski traucējumi, bet arī uzvedības traucējumi. Lai cilvēkam, kurš nav psihiski nelīdzsvarots, bet ir varbūt tendēts uz kādām agresijām, būtu liegta iespēja saņemt pozitīvu medicīnisko atzinumu," stāstīja Sudārs.
Pusaudžu agresiju var pamanīt jau savlaicīgi
Nepaklausība, agresija, slikts garastāvoklis un īgnums raksturīgs pusaudžiem. Ģimenes krīzes centra "Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma stāstīja, ka tas, ko var darīt, lai šādas situācijas atpazītu, ir trenēt sevī tādu empātiju un veidot tuvas attiecības ar saviem bērniem, jo tad iespēja kaut ko pamanīt ir daudz lielāka.
"Ja mums ir sarunas, ja esam sociālajos tīklos saviem bērniem draugi, tad mēs pamanām kādas emocionālas izmaiņas viņos. Otrs veids ir ļoti liela noslēgtība vai lielas agresijas izpausmes. Tas ir tas, ko mēs noteikti pamanīsim, kad kaut kas mainās. Nereti vecāki visas grūtības izskaidro ar to, ka ir vienkārši pusaudža vecums bērnam, bet man gribas teikt, ka, lai arī ir šis pusaudža vecums un būtiskas pārmaiņas, tam nevajadzētu norisināties ar ļoti smagām un izteiktām grūtībām," skaidroja psiholoģe.
Tomēr vēl arvien paliek neatbildēts jautājums - kas šādās situācijās vainojams - skola, vecāki, varbūt valsts? Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna Maido uzskata, ka problēmas sakne meklējama ģimenē, taču arī skolas uzdevums ir problēmas pamanīt.
"Tas ne no kā nenotiek, tam bija jābūt pamanītam kaut vai vienaudžu vidū. Tam bija jānonāk pie sociālā pedagoga, pie skolas psihologa, tam bija jābūt pamanītam," uzsvēra Maido.
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas vecāko klašu skolnieces atzīst, ka skolā jūtas droši, jo ik uz stūra ir novērošanas kameras un dežūrē arī pašvaldības policiste. Diemžēl kameras visas problēmas var arī nepamanīt. Par Igaunijas skolēna iespējamiem nodomiem, pirmkārt, liecināja ieraksti sociālajos tīklos, piemēram, "piedzimis, lai nogalinātu", fotogrāfijas ar ieročiem, otrkārt - jau aprīlī uz skolu atnestais paštaisītais nazis. Diemžēl šie brīdinošie signāli netika ņemti vērā.
Skolas dažkārt problēmas nevis nepamana, bet cenšas nepamanīt, skaidroja "Dardedzes" psiholoģe Daina Dziļuma. To dara, lai nesagrautu skolas labo slavu.
"Diemžēl mūsu sabiedrībai diezgan raksturīga domāšana ir, ka visu ārējo fasādi mēs veidojam ļoti skaistu un cenšamies nesabojāt to ārējo izskatu, bet iekšā tās attiecības ne vienmēr ir tik veiksmīgas," norādīja Dziļuma.
Tam nepiekrīt Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna Maido. Šajā skolā problēmas tiek risinātas komandā: skolas direktore, psiholoģe, sociālais pedagogs un pašvaldības policiste. Svarīgi ir problēmu pamanīt laikus, nevis gaidīt līdz traģēdijai.
"Ja kāds saka: oho, viņiem tur ir tik daudz bērnu ar tik daudz problēmām! Tad es teiktu: malači, jūs risināt šīs problēmas!" sacīja Maido.
"Dardedzes" psiholoģe aicina skolas konfliktu gadījumos piesaistīt arī krīzes centru palīdzību, jo traģēdija Igaunijā liecina, ka šādas nelaimes ir iespējamas.
