Laikā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likuma grozījumus, atmiņā ataust aizvadītā gada sākumā izvērstā kampaņa par šajā likumā noteikto termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādes vērtības sliekšņu samazināšanu.
Tolaik Saeimā šī kampaņa tika raksturota kā nepieredzēti masīva un tās autori, bruņojušies ar saukli "Politiķi, nedzeniet latviešus svešumā!", apgalvoja, ka uzturēšanās atļauju saņemšanai noteikto sliekšņu nesamazināšana iedzīs bankrotā nekustamo īpašumu attīstītājus un būvniekus. Tacu šīs drūmās prognozes īsti nav piepildījušās.
Konferences un masīva reklāmas kampaņa plašsaziņas līdzekļos, kam kopumā bija atvēlēts vairāk par trešdaļu miljona eiro. Vairāki desmiti deputātu priekšlikumu par termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai noteiktā investīciju sliekšņa samazināšanu. To visu piedzīvojām pirms gada, kad pašā dārgākajā reklāmas laikā skanēja šādi apgalvojumi:
"Viņš atbrauc, iztērē naudu un aizbrauc. Toties tiem celtniekiem, arhitektiem, viesmīļiem, tirgotājiem un zemniekiem, kas vēl nav emigrējuši, ir darbs".
- Konkurētspējas attīstības fonds un Valainis
- Dzīvokļu darījumu pērn par 47% mazāk
- Klienti apsverot, vai izmantos programmu
- Attīstītājiem būs jādomā, kā uzbūvēto realizēt
- Krievijas pilsoņiem grūtības ar maksājumiem
- PMLP: Pieteikumu skaits ir krities ļoti, ļoti
- Pēdējā laikā daudz atteikumu
Konkurētspējas attīstības fonds un Valainis
Termiņuzturēšanās atļauju programmas nosacījumu pārskatīšanas kampaņu apmaksāja ietekmīgu nekustamā īpašuma nozares uzņēmēju, būvnieku un baņķieru izveidotais Konkurētspējas attīstības fonds. Tas savu interešu pārstāvībai algoja pašreizējo Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru, Saeimas deputātu Viktoru Valaini ("Vienotība"). Valainis gan darbu šajā fondā esot pametis vēl pirms atgriešanās Saeimā.
"Uz īsu brīdi tur biju, dažu prezentāciju sagatavošanu. Tas viss arī beidzās, vienkārši zuda interese," teica Valainis, gan neatklājot, kam īsti zuda interese.
Tagadējais "Vienotības" deputāts apgalvo, ka uzstāšanu uz uzturēšanās atļauju iegūšanas nosacījumu atvieglošanu jau tolaik uzskatījis par kļūdu. Jautāts, vai viņu mēģināts uzrunāt iesniegt kādu priekšlikumu, Valainis noteica: "Absolūti nekādas saistības. Arī tad, kad es darbojos šajā fondā, tā nebija mana aktualitāte, kāpēc es tur aizgāju."
Jautāts, kāpēc viņš šim fondam bija vajadzīgs, "Vienotības" deputāts noteica: "Es runāju vairāk par tādām lietām, ko mēs tagad redzam valdības rīcības plānā, ko es jau kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs ieviesu…Skatīties uz mājokļu politiku kopumā, ka nedrīkst skatīties uz vienu atsevišķu segmentu. Tas arī noved pie tirgus deformācijām. Ir ļoti ērti dzīvot apstākļos, kad tev ir daudz pircēju un viss notiek, bet ir jādomā par sistēmu kopumā, nevar domāt tikai par vienu segmentu. Ir jādomā, ko darīt ar veco dzīvojamo fondu, kāda vispār plānošana. Tas ir daudz plašāks jautājums. Un tas man arī visu laiku ne īpaši bija paticis, ka no tā visa, ko daru, atspoguļojas tikai tā viena šaurā sadaļa."
Dzīvokļu darījumu pērn par 47% mazāk
Pēc izskaidrojuma tam, kādēļ nekustamo īpašumu tirgus ietekmīgākie spēlētāji zaudējuši interesi par termiņuzturēšanās atļauju izmantošanu nekustamā īpašuma tirgus veicināšanai, Latvijas Radio vaicāja Konkurētspējas attīstības fonda valdes loceklim, kompānijas "Baltic Sotheby’s" īpašniekam Vestardam Rozenbergam.
"Tirgus ir mainījies, ņemot vērā makroekonomiskos un ģeopolitiskos notikumus. Nozare ir savu pateikusi tajā laikā, kad tas bija aktuāli un šobrīd vairs nav aktuāli runāt par to, jo lietas iet savu gaitu un nav jēgas mēģināt panākt to, kas varbūt sevi jau ir izsmēlis," teica Rozenbergs.
2010.gada vidū ieviestās termiņuzturēšanās atļauju programmas ideja ir vienkārša: sākotnēji trešo valstu pilsoņiem, kas Latvijā iegādājās nekustamo īpašumu, termiņuzturēšanās atļaujas tika piešķirtas par aptuveni 70 000 eiro lielu ieguldījumu īpašumos, kas atrodas attālākos reģionos vai par aptuveni 143 000 eiro vērta īpašuma iegādi Rīgā, Pierīgā vai kādā no lielajām pilsētām.
No 2014. gada 1.septembra šis termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamo investīciju slieksnis tika paaugstināts līdz 250 000 eiro, vienlaikus paģērot no uzturēšanās atļauju pieprasītājiem iemaksāt īpaši izveidotā fondā 5% no darījuma vērtības. Tieši investīciju sliekšņa apmērs raisījis viskaismīgākās diskusijas.
Bet kā tad šī sliekšņa paaugstināšana ir ietekmējusi tirgu? Šķirstot izdrukas, kur apkopoti Zemesgrāmatu dati, Rozenbergs saka: "Latvijā šajā te "premium" segmentā darījumus lielākoties veic nerezidenti. Vienalga, vai tie būtu no austrumiem, no rietumiem. It īpaši dzīvokļu segmentā, es paņēmu statistikas datus, mēs varam salīdzināt arī par 2014. un 2015.gadu…
Ja mēs paskatāmies datus par dzīvokļu darījumiem virs 200 000 eiro, 2014. gadā bija 384 darījumi, 2015.gadā tie jau ir 205 darījumi.
Tas ir kritums par 47%. Tie ir Zemesgrāmatas dati. Par dzīvokļu īpašnieku pircēju izcelsmi summās virs 200 000 eiro 2015.gadā ārvalstnieki un ārvalstu kompānijas bija 60%, vietējie pircēji – 40%."
Klienti apsverot, vai izmantos programmu
Par iespējami "jūtīgāko" vietu nekustamā īpašuma tirgus pārzinātāji sauc Jūrmalu. Tur, rēķinoties tieši ar termiņuzturēšanās atļauju programmas potenciālajiem interesentiem, nekustamā īpašuma tirgus attīstītāji pēdējos gados uzbūvējuši aptuveni 600 jaunus dzīvokļus. Pie Jūrmalas caurlaižu punkta patiešām var manīt neierasti daudz automašīnu ar Krievijas numura zīmēm.
Līga Kohtanena no nekustamo īpašumu kompānijas "Real Estate Jurmala" nesen atzīta par labāko nekustamo īpašumu aģenti Latvijā. Ikdienā strādājot ar klientiem, tostarp klientiem no trešajām valstīm, viņa pamanījusi, ka interese par termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ir ievērojami samazinājusies.
"Šie te objekti, kas tika būvēti ar plānu, ka kā viens no papildu bonusiem, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Dotajā brīdī es redzu, ka šis ir viens no iemesliem iegādei, bet ne pats galvenais iemesls, salīdzinot ar 2014.gadu līdz 1.septembrim, kur galvenokārt darījumi notika, saprotot, ka nākotnē klients gribēs šo programmu pielietot.
Šobrīd klienti nopietni apsver, vai viņi šo programmu vispār izmantos, vai viņiem tas ir nepieciešams," atzina Kohtanena.
Līdzīgi novērojumi ir arī Vestardam Rozenbergam, kurš apgalvo, ka daļa klientu no trešajām valstīm jau ieguvuši uzturēšanās atļauju Maltā, Kiprā vai Spānijā.
"Tas programmas vecais veidols ir sevi kaut kādā ziņā izsmēlis. Arī tie klienti, ar ko mēs strādājam, kas ir ārzemnieki no tām valstīm, kuriem varētu potenciāli interesēt šīs uzturēšanās atļaujas, viņiem ne visiem tas interesē. Tas vairs nav masveida pieprasījums, kad īpašums un uzturēšanās atļauja interesē. Tā vairs nav obligāta kombinācija," atzīst Rozenbergs.
Attīstītājiem būs jādomā, kā uzbūvēto realizēt
Kohtanena domā, ka daļa attīstītāju, kas ieguldījuši naudu, attīstot uz nerezidentu auditoriju orientētus jaunos projektus, būs spiesti nolaist cenas vai meklēt citus risinājumus, kā uzbūvēto realizēt.
"Es pieņemu, ka šīs cenas par kvadrātmetru koriģēsies, vai arī attīstītāji pieņems lēmumus par šī īpašuma transformēšanu kādu citu pakalpojumu sniegšanai. Varbūt tās būs viesnīcas, vai citu pakalpojumu sniegšanas vietas vai klīnikas, kas šobrīd ir pieprasīts segments. Viņi transformēs šos te nekustamos īpašumus, redzot, ka viņi nevarēs sasniegt šos te pārdošanas rādītājus, peļņas rādītāju," uzskata "Real Estate Jurmala" pārstāve.
Viņa spriež, ka termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai noteiktā investīciju sliekšņa paaugstināšana ir tikai viens no faktoriem, kādēļ Krievijas iedzīvotāji, kas bija galvenie nekustamo īpašumu pircēji Jūrmalā, zaudējuši interesi par īpašumu iegādi. Taču arī pati termiņuzturēšanās atļauju programma lielā mērā jau esot zaudējusi savu aktualitāti.
"Tā pamazām izmirs dabīgā nāvē, jo viņa nebūs konkurētspējīga ar citām līdzīgām programmām citās valstīs.
Bet, ja nopietni, izskatās, ka, ņemot vērā gan politiskās attiecības, gan visu pārējo…galvenais termiņuzturēšanās atļauju programmas izmantotājs bija Krievija. Viņiem ir pašiem savas problēmas, ekonomikas kritums valstī un tas smagākais laiks vēl ir tikai priekšā. Tie, kas bija uz šo segmentu 250 000 eiro vai 143 000 eiro vecajā programmā, bija cilvēki, kas tajā brīdī varēja atļauties nopirkt otro vai trešo mājokli ārzemēs. Tur šī situācija ir mainījusies, ļoti daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu, ļoti daudziem ir mainījusies ekonomiskā situācija, tādēļ, ja mēs runājam par šo vidējo segmentu tirgū, tur ļoti daudzi klienti izzudīs," teica Kohtanena.
Krievijas pilsoņiem grūtības ar maksājumiem
Vēl vairāk. Kohtanena zina stāstīt, ka daļai Krievijas pilsoņu, kas savulaik iegādājušies īpašumus Jūrmalā, jau tagad ir grūtības samaksāt komunālos maksājumus un apsaimniekošanas maksu. Pieaugot nekustamā īpašuma nodoklim un gadījumā, ja tiks noteikta maksa par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu, īpašums Jūrmalā daļai no viņiem vairs nebūšot pa kabatai.
"Es pieņemu, ka diezgan daudzi klienti atteiksies no šiem īpašumiem, izliks viņus otrreizējai vai trešreizējai pārdošanai. Tas nozīmē, ka tajā segmentā, kurā strādājam mēs, šajā te vidējā un augšējā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, parādīsies diezgan liels piedāvājums ar otrreizējā tirgus dzīvokli. Bet, ja mēs runājam par to, ka Jūrmala ir nepieejama vietējam pircējam, Jūrmala tik un tā paliks dārga," teica "Real Estate Jurmala" pārstāve.
Tātad – darījumu skaits ar trešo valstu pilsoņiem ir ievērojami krities. Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nedaudz, bet ne dramatiski samazinājies arī divu un vairāk dzīvokļu māju būvniecībai izsniegto būvatļauju skaits. Kā tad ar attīstītāju bankrotiem?
Ielūkojoties Maksātnespējas administrācijas mājaslapā, nešķiet, ka nekustamo īpašumu attīstītāji, kas orientējušies uz nerezidentiem, meklētu glābiņu maksātnespējā.
"Pirms finanšu krīzes lielākā daļa attīstītāju projektu tika veikti ar banku naudu līdz pat 90%. Tas nozīmē, ka visa veiksme vai neveiksme bija atkarīga no banku labvēlības, no tā, vai tās to projektu izvilks. Tagad ir citādi. Liela daļa projektu tiek attīstīta ar citiem līdzekļiem, ne ar banku kredītiem un ne ar 90% bankas finansējuma. Tur ir privāts kapitāls, dažādi riska kapitāli, līdz ar to tur viss nav tik ļoti atkarīgs no tā, vai to projektu izpārdod noteiktajā termiņā vai nē," teica Rozenbergs.
PMLP: Pieteikumu skaits ir krities ļoti, ļoti
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas 1. nodaļā Čiekurkalnā valda rosība. Tur rindās gaida gan pasu saņēmēji, darba atļauju un vīzu pagarinātāji, ļaudis, kas ieradušies noformēt ielūgumus un kārtot ar uzturēšanās atļaujām saistītās formalitātes. Atšķirībā no situācijas vēl pirms dažiem gadiem, tagad viņu vidū ir pavisam maz tādu, kas vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
"Pieteikumu skaits ir krities ļoti, ļoti. Ja mēs skatāmies tieši par šiem nekustamajiem īpašumiem, tad no 1.septembra par nekustamo īpašumu iegādi pieprasītās termiņuzturēšanās atļaujas ir tikai 273. Ja mēs skatāmies 2014.gadu, tie bija 2250 pieteikumi," stāsta PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Pēdējā laikā, īpaši tagad, kad Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegti priekšlikumi ieviest maksu par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu, gan vērojama pieaugoša interese par iespējām pagarināšanu nokārtot vēl pirms maksas ieviešanas. Taču ir arī gadījumi, kad trešo valstu pilsoņi, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamo īpašumu iegādi, jau saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, norāda Roze.
"90 procenti no tiem, kas ir saņēmuši, turpina atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas. Jau atkārtoti pieteikumi ir 212. Un ir jau pieprasījuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas arī. Seši ir saņēmuši, skaitot kopā ar ģimenes locekļiem jau ir 13 cilvēki saņēmuši šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tātad viņi ir izpildījuši tos nosacījumus, ka dzīvo šeit, prombūtnē nevar būt vairāk par gadu un ir iemācījušies valsts valodu vismaz 2 A līmenī," teica Roze.
Pēdējā laikā daudz atteikumu
Atzīmēšanas cienīgs ir fakts, ka pēdējā laikā pieaudzis arī tādu gadījumu skaits, kad termiņuzturēšanās atļauju kārotājiem šīs atļaujas tiek atteiktas.
"Pēdējā gada laikā ir diezgan daudz atteikumu, kas ir pamatojoties uz kompetento iestāžu atzinumu. Šajos gadījumos tiek atteikta arī uzturēšanās atļauja," stāsta PMLP priekšnieka vietniece.
Viņa piebilst, ka, pamatojoties uz drošības iestāžu atzinumu, termiņuzturēšanās atļaujas atteiktas trim trešo valstu pilsoņiem, kas veikuši ieguldījumus banku subordinētajā kapitālā, kā arī astoņiem nekustamo īpašumu pircējiem.
Roze uzsver, ka, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumu, termiņuzturēšanās atļaujas tiek atteiktas ne tikai tiem, kas tās vēlas iegūt no jauna vai pagarināt, bet arī anulētas jau izsniegtās.
Tātad, nekustamo īpašumu tirgus, jo īpaši "premium" jeb dārgākajā sektorā ir izjutis kritumu, taču – bez lieliem upuriem.
Reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar laiku pirms investīciju sliekšņa paaugstināšanas nav pieaudzis.
Tiesa, lielāko būvkompāniju apgrozījums pērn krities, taču to saistīt tikai ar termiņuzturēšanās atļauju programmas nosacījumu pārskatīšanu nav pamata.
