Lai arī topošā Iekšējā drošības biroja (IDB) pamatfunkcija būs izmeklēt noziegumus, kas saistīti ar vardarbību, ko pastrādājuši tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, tā funkcijas varētu paplašināties. To LTV raidījumam "De facto" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
Šobrīd paredzēts, ka IDB būs iekšlietu ministra pārraudzīta iestāde. Tās pamatfunkcija ir iekšlietu sistēmā strādājošo noziegumu izmeklēšana un prevencija, kā arī izmeklēt vardarbības gadījumus, kuros iesaistīti pašvaldības policijas, ostas policijas vai ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki.
Šobrīd IDB ir Valsts policijas priekšniekam pakļauta struktūra, kurā strādā 35 cilvēki un tā izvietota kabinetos Valsts policijas centrālajā ēkā.
Jaunā struktūra arī fiziski atradīsies atsevišķi no policijas. Tā skaitliski būs vismaz četras reizes lielāka.
Salīdzinoši liels paredzēts arī jaunās iestādes budžets – ap četriem miljoniem eiro gadā. Bet plānoto štata vienību skaits – 120, ir gandrīz tikpat liels kā šobrīd ir, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Runājot par iestādes uzdevumiem, kāda veida noziegumus tai vajadzētu izmeklēt, Kozlovskis "De facto" saka:
"Pašlaik, ja mēs runājam par iekšlietu sistēmā esošajām iestādēm, tad tur būs pilns spektrs – tā būs gan korupcija, gan vardarbība.
Ja mēs runājam par ostas policiju, pašvaldības policiju, tad pašlaik runa ir par vardarbību, ja tāda būs no policijas darbinieku puses. Perspektīvā es pieļauju, ka varētu būt arī, ka plašāku spektru pārņemtu. Arī koruptīvus noziegumus varētu izmeklēt."
Šobrīd Iekšlietu ministrijas plānos ir sākt IDB vadītāja meklēšanu. Lai nākamajā mēnesī jau būtu kandidāti, ar kuriem varētu iepazīstināt sabiedrību un izvēlēties labāko, kuram tad jāpagūst izdarīt viss, lai iestāde 1.novembrī var uzsākt darbu, kā to paredz likums.
Cerot uz labāk motivētiem darbiniekiem, līdzīgi kā savulaik KNAB, arī šeit iecerēts, ka atlīdzība būs augstāka nekā vidēji iekšlietu sistēmā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers domā, ka vadītāju un darbiniekus nevajadzētu meklēt atklātā konkursā, bet jāveic pretendentu atlase, lai izvairītos no līdzīgām kļūdām, kā savulaik komplektējot KNAB. "Ārkārtīgi svarīgi, izraugoties iestādes vadītāju, izvērtēt viņa spēju vadīt, pieredzi, autoritāti. (..) Ir svarīgi jaunā iestādē neieviest vecus, senus trūkumus, lai nodrošinātu stabilu un vienmērīgu iestādes darbu," saka Kalnmeiers.
Kozlovskis šim amatam nevienu vēl nav ieteicis, bet viņš zin, ka jaunās iestādes vadībā nevēlas redzēt esošo Valsts policijas Iekšējā drošības biroja vadītāju Kristapu Kalniņu. Ar šīs struktūras darbu viņš nav apmierināts.
"Es redzētu vairāk rekomendāciju un atlases konkursu. (..) Birojā var strādāt visi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un pat arī no prokuratūras. (..) Skaidrs, ka ar ieteikumu. Otrs – es tiešām esmu runājis un vēlreiz runāšu arī ar atbilstošo iestāžu vadītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju ieteikt kādus kandidātus, kas varētu būt atbilstoši tam amatam. Tie kritēriji, kā es redzu, ir profesionalitāte, pieredze, politiskā neitralitāte un reputācija," saka Kozlovskis.
Taču pat tad, ja iestādes vadītāja atlase nebūs veiksmīga, viņu iespējams nomainīt līdzīgi kā jebkuras iekšlietu ministra pārraudzībā esošas iestādes vadītāju.
Pērn rudenī, kad tiesībsargājošo iestāžu vadītāji analizēja KNAB darbu, izskanēja arī ideja apvienot KNAB apkarošanas daļu ar šo, topošo Iekšējās drošības biroju. Taču šobrīd amatpersonas apgalvo, ka tas netiek apspriests un tas nav aktuāli.
Iemesls IDB pārnešanai ārpus policijas struktūras ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi.
15 gadījumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtējusi sūdzības par izmeklēšanas efektivitāti vardarbības gadījumos, un šādās lietās Latvija kompensācijās izmaksājusi vairāk nekā 130 000 eiro.
Kāda Balvu iedzīvotāja kurlmēmais dēls, kautiņa laikā, krītot pa kāpnēm, bija guvis smagu galvaskausa traumu. Policija viņu aizturēja, ievietoja atskurbtuvē, bet neatrādīja ārstiem. Pēc dienas viņu pārveda uz slimnīcu un vīrietis tur nomira. Neviena no divarpus gadu laikā veiktajām izmeklēšanām par notikušā apstākļiem pārkāpumus nekonstatēja un sodīto nebija. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa apšaubīja izmeklēšanas neatkarību un norādīja uz tās neefektivitāti. Saskaņā ar piecus gadus veco spriedumu Latvija bojāgājušā tēvam samaksāja piespriestos 50 tūkstošus eiro.
Taču tas nav bijis vienīgais nelabvēlīgais spriedums. Līdzīga situācija ir arī ar vardarbības izmeklēšanu ieslodzījuma vietās.
"Viena no lielajām, sistēmiskajām problēmām, kas īpaši spilgti iezīmējās pēdējos 2-3 gados, bija tieši kārtība kā Latvijā tiek izmeklētas sūdzības par amatpersonu vardarbību, jo īpaši par policijas amatpersonu vardarbību. Un pirmajā spriedumā par šo tēmu, lietā Jasinskis pret Latviju, Cilvēktiesību tiesa diezgan asi kritizēja kārtību, ka sūdzības par iespējamu policistu vardarbību izmeklē policijas struktūrvienība. Līdz ar to Cilvēktiesību tiesai radās pamatotas šaubas par šādas izmeklēšanas neatkarīgumu," raidījumam "De facto" saka Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
