Jau piektdien Augstākās tiesas (AT) plēnums lems, kuru no diviem tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem virzīt uz balsojumu Saeimā. Izšķiršanās notiks starp tagadējo Augstākās tiesas priekšsēdi Ivaru Bičkoviču, kas tiesu ir vadījis pēdējos septiņus gadus, un Andri Guļānu, kurš savulaik šai amatā nostrādāja jau 14 gadus.
Brīdi pirms šīs izvēles Latvijas Radio pētīja, kā ar tieslietu sistēmu saistītie vērtē tās reputāciju un ko sagaida no Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lai sabiedrības uzticēšanās tiesām augtu.
- Gan AT priekšsēdētāja amata kandidātu, gan tiesnešu viedokļi par tiesu reputāciju atšķiras
- Arī tiesnešu organizācijas nav vienprātīgas, vai nepieciešamas pārmaiņas "asas darbības"
Mīnus 2,5 – šāds bija tiesu reitings gada sākumā publicētajā pētījumā par sabiedrības uzticēšanos institūcijām. "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publiskotie SKDS aptaujas rezultāti rādīja, ka uzticība tiesām ir kritusi visstraujāk. 43% aptaujas dalībnieku bija pauduši, ka tiesām neuzticas.
Savukārt pirms gada Tieslietu padomes pasūtītā pētījumā tika meklēti skaidrojumi, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir drīzāk skeptiski noskaņoti pret valsts tiesu sistēmu, tai drīzāk neuzticas un pieļauj korumpētu aktivitāšu izplatību.
Kā iespējamo risinājumu pētnieki ieteica izstrādāt vienotu tiesu sistēmas stratēģiju komunikācijai ar sabiedrību.
Reputāciju traktē dažādi
Šo stratēģiju starp būtiskākajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem nosauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš ir viens no diviem pretendentiem uz šo amatu. Augstākās tiesas Mediju dienā pirms nedēļas Bičkovičs stāstīja par septiņos gados padarīto un prezentēja jaunās piecgades programmu. Pieminēta tajā ir arī tiesu sistēmas reputācija.
"Tas nav nekas jauns un nekad nebija nolikts malā kā nevajadzīga lieta. Tas ir gan katra tiesneša, gan Tieslietu padomes, gan AT atbildība par reputāciju; ne jau gaidīta reputācija no malas, ir jāsāk pašam ar sevi. Domāju, ka absolūtais vairākums tiesnešu to saprot, ka jāsāk ar sevi, nevis jāprasa no sabiedrības pozitīvs vērtējums," klāstīja Bičkovičs.
Lūgts precizēt, kā viņš tiesu reputāciju raksturotu īsumā, Bičkovičs atsaucās uz pašas AT apmeklētāju aptauju, saskaņā ar kuru tiesas darbu pozitīvi vērtēja gandrīz 70% juristu un gandrīz 80% no visiem apmeklētājiem. Viņš gan atkal piebilda, ka reputācija nav mērķis pats par sevi, bet "katram jāsāk ar sevi."
Skarbāks vērtējumā ir Bičkoviča konkurents uz amatu Andris Guļāns.
Viņa ieskatā, pašlaik tiesu sistēmā viena no lielākajām problēmām ir sabiedrības vājā uzticēšanas tiesu varai, un diez vai tam būtu risinājums, ko varētu ietvert divos trīs teikumos.
Tieslietu padomes sēdē, kurā tika uzklausīti abi kandidāti, iepriekšējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns aicināja rūpīgāk atlasīt un pārbaudīt tiesneša amata kandidātus pirms apstiprināšanas amatā, jo pēc tam atbrīvoties no neprofesionāliem vai negodprātīgiem tiesnešiem ir daudz sarežģītāk.
Arī aprīļa vidū intervijā "Krustpunktā" ēterā (raidījums bija iecerēts kā abu kandidātu debates, taču Bičkovičs tajā piedalīties nepiekrita) Guļāns pauda viedokli, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu aktīvāk jāreaģē, piemēram, uz aizdomām par nelikumībām maksātnespējas procesos.
Viņš uzsvēra – ja saņemti signāli par vienu un to pašu tiesnesi vai tiesnešiem, vai lietu kategoriju, tas ir pietiekams pamats, lai to nopietni vērtētu. AT priekšsēdētājs var piesaistīt zinošus kolēģus un speciālistus no malas, lai to izvērtētu un izdarītu secinājumus, un jābūt adekvātai atbildei, jāpadomā, kā novērst sabiedrībā šīs aizdomas, nevis jāatrakstās uz iesniegumiem.
"Es pieliktu lielākas pūles, lai noskaidrotu patiesību un censtos novērst šīs aizdomas par tiesu sistēmu," sacīja Guļāns.
Satraukta par zemo uzticības līmeni tiesām ir arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Viņa norādīja, ka tiesai pašai un tiesnešiem jākļūst atvērtākai pret sabiedrību, un konkrētos gadījumos jāizsaka savs viedoklis. Viņa sagaidītu, ka saistībā ar aizdomām par maksātnespējas lietām tiesu augstākā vadība paustu savu viedokli.
Augstākajai tiesai un Tieslietu padomei būtu jāpauž viedoklis, augstākām tiesu amatpersonām būtu jādod signāls tiesnešiem, kādas ir vērtības.
Krūmiņa atzina, ka kolēģi viņu ir aicinājuši kandidēt uz Augstākās tiesas priekšsēdētājas amatu, tomēr viņa atteikusies, jo ģimenes apstākļu dēļ šos būtiskos pienākumus šobrīd uzņemties nevarētu.
Taču Krūmiņa ir pārliecināta, ka nākamajos piecos gados tiesu reputācijas uzlabošanai būtu jābūt starp Augstākās tiesas priekšsēdētāja prioritātēm, un viņai ir padomā arī daži soļi, kā to darīt, - tiesās varētu būt tiesneši, kas skaidro sabiedrībai spriedumus, tas būtu pirmais, ar ko varētu sākt.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības ir bijis tieslietu ministra amatā gan laikā, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēl bija Andris Guļāns, gan tad, kad viņu nomainīja Ivars Bičkovičs. Ar pārtraukumiem gan kā ministrs, gan kā Saeimas pārstāvis Bērziņš ir darbojies arī Tieslietu padomē, un viņš uzskata, ka šī institūcija darījusi vairākas lietas, lai tiesu reputāciju uzlabotu.
Situācija ir nedaudz labāka, bet ne ideāla, iepriekšējos septiņos gados mainījies tiesnešu sastāvs, nākuši klāt jauni tiesneši, pauda Bērziņš, atzīstot, ka aizvien ir atsevišķi gadījumi tiesās, kad atklāti pārkāpumi, par ko gan tiesneši saņem disciplinārsodus.
Tiesnešu organizāciju vērtējumi atšķiras
Par to, cik labi vai slikti Augstākā tiesa vadīta pēdējos septiņus gadus un kā tas ietekmējis tiesu reputāciju, tiesnešu organizāciju viedokļi atšķiras. Piemēram, Latvijas Tiesnešu biedrība Bičkoviča paveikto tiesu sistēmas attīstībā vērtē augstu. Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Siliņš no Zemgales apgabaltiesas piemin arī tiesnešu nereti piesauktu argumentu – ja jau cilvēki tiesām neuzticētos, tie tajās nevērstos.
Viņš uzskata, ka šķietamā reputācija jānodala no viedokļa, ko pauž personas, kas iesaistītas tiesvedībās. Viņš norādīja, ka tiesās lietu skaits pieaug, un, ja jau cilvēki tiesām neuzticētos, tad kāpēc gan viņi meklē taisnību tiesās.
Siliņš atsaucās arī uz Latvijas Tiesnešu mācību centra pirms pieciem gadiem veikto tiesu darba novērtējuma pētījumu, kurā bija aptaujāti cilvēki, kas nonākuši reālā saskarsmē ar tiesu, un kas liecināja, ka 80% no tiem, kas iesaistīti tiesvedībā, uzticējās tiesām. Viņš gan atzina, ka ir atsevišķi nepatīkami gadījumi un laikam "viena darvas karote tomēr var sabojāt visu medus mucu".
Tikmēr Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība pārmet Bičkovičam vadības prasmju trūkumu. Piemēram, Civillietu departamentā izveidojies milzīgs lietu uzkrājums, un tas neveicina sabiedrības uzticēšanos taisnīgai tiesai, pārliecināts Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis.
"Mēs varam uzslavēt sevi, ka Latvija uz Eiropas Savienības fona neizskatās tik slikti. Jā, nav tik slikti kā Itālijā, bet mēs arī neesam tur, kur ir Igaunija un Vācija, neesam spriedumu un kvalitātes ziņā, ne ātruma ziņā tur. Un tas ietekmē investīcijas, nodokļus, un tādā viedā ikvienu sabiedrības locekli," norādīja Neimanis.
Viņš pauda, ka AT vadītājam septiņu gadu laikā bija jāpamana, ka vienā departamenta lietu izskata divos mēnešos, citā – pusgada laikā, bet trešā – trīs gadu laikā. Tas nav normāli un uz to būtu jāreaģē.
Tieslietu padomes sēdē Bičkovičs lietu uzkrājumu pieminēja, tomēr pārlieku paškritisks nebija. Viņaprāt, AT darba kvalitāte publiski, izņemot pēdējā laikā "dažu mediju iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā", kopumā novērtēta labi.
Pārmetumi žurnālistiem skanēja arī Augstākās tiesas Mediju dienā, kur Civillietu departamenta priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Edīte Vernuša nolēma pažēloties par, viņasprāt, nekorekto žurnāla "Ir" rīcību, gatavojot rakstu par Bičkoviču.
"Vai tiešām ir vaina tikai tiesnešos, ka viņi negribu runāt, vai arī medijos?" jautāja Vernuša, stāstot, ka intervijā žurnālam viņa runāja 40 minūtes, bet rakstā esot tikai trīs rindiņas, kuras nepaskaidro viņas domu, un tāpēc nākamreiz viņa negribēs ar medijiem runāt.
Tikmēr Tiesnešu biedrības vadītājs Siliņš gan uzskata, ka ar sabiedrību ir jākomunicē un tieši tas ir veids, kā celt tiesu prestižu. Savukārt nekādi asi Augstākās tiesas priekšsēdētāja soļi tiesu reputāciju ilgtermiņā neuzlabotu.
Iespējams, ka īsā termiņā var parādīt, ka kaut kas notiek, bet diez vai tam būs nozīme ilgtermiņā, un var būt tā, ka kaut kas izdarīts nepadomājot un sekas tam būs negatīvas. Es būtu pret asām darbībām, kurām nav mērķa, norādīja Siliņš.
Bet Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāvis Neimanis pēc Bičkoviča prezentācijas noklausīšanās Tieslietu padomē vērtē – līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir trūcis stratēģiskas vīzijas par tiesu sistēmu un nekas neliecinot, ka nākamajos piecos gados tas varētu mainīties, ja viņš tiks pārvēlēts amatā.
Priekšsēdētājs norādīja, ka saņēmis pozitīvus Valsts kontroles atzinumus, vadījis tiesu krīzes laikā, taču, ja paskatāmies uz rezultātiem, tās ir pašsaprotamas lietas, tas nav nekāds rezultāts, ka Valsts kontroles atzinums ir pozitīvs, tā tam jābūt, sacīja Neimanis.
