Negaidīts pavērsiens Sv. Pētera baznīcas īpašnieka noteikšanas jautājumā. Šonedēļ, visus pārsteidzot, savas tiesības uz šo dievnamu pieteica arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) un atbildīgajai Saeimas komisijai iesniedza arī alternatīvu likumprojektu. Kārtējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde Ilzes Viņķeles vadībā 18.aprīlī risinājās karstasinīgāk, nekā plānots.
"Būtu nepareizi automātiski pieņemt, ka LELB ir vienīgais [Sv. Pētera baznīcas] tiesību mantinieks. Pirmkārt, pēdējais leģitīmais zemes grāmatā ierakstītais īpašnieks ir vācu draudze Rīgā, kura dievnamu izmantoja saviem dievkalpojumiem un kas bija Latvijas vācu draudzes bīskapa sēdeklis. Šī draudze bija spiesta pamest dievnamu, ienākot padomju karaspēkam," sanāksmē norādīja LELBĀL Rīgas evaņģēliskā draudzes valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.
Pret to iebilda Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, norādot, ka vācu draudze bija LELB sastāvā, tā bija viena baznīca. Tā vācu draudze, kas darbojas šobrīd, pieder Vācijas Evaņģēliskajai baznīcai, kam ar pirmskara vācu baznīcu Latvijā nav nekāda sakara".
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone uzskata, ka "visdrošāk būtu vērsties tiesā un jautāt tiesai, kā rīkoties".
LELBĀL piedāvājums ir Sv.Pētera baznīcu pārvaldīt, apvienojoties baznīcām un Rīgas domei, no skatu torņa gūtos ienākumus, kas gadā sasniedz pat 700 000 eiro, paturēt tikai ēkas apkalpošanai. Negaidītais piedāvājums sarežģī un izmaina jau tā ne vienkāršo notikumu gaitu.
Ceļš uz skaidrību, šķiet, primāri jāsāk sašķēlušos baznīcu starpā. Gan LELBĀL, gan Vācu luteriskā baznīca Latvijā jūtas nepamatoti izslēgta no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas darbības un Pētera baznīcas vēsturiskās atmiņas.
Trešais jaunais spēlētājs - Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā - arī pretendē uz savām morālajām tiesībām atjaunot garīgo darbu Pētera baznīcā. To, ka Pētera baznīca bijusi izteikta vācu draudze, apliecina arī Latvijas Valsts vēstures arhīva digitālā ziņu krātuve, kas uzrāda ka vismaz no 17.gadsimta līdz pat 20.gadsimta sākumam Pētera baznīcā darbojusies vācu draudze. Vācu draudze arī bijusi dievnama īpašniece.
Atstumtības iemesls vācu baznīcai un LELBĀL esot skaidrs. Jāņa Vanaga vadītājai institūcijai šķiet nepieņemami, ka LELBĀL par mācītājām ordinē sievietes. Tomēr abas baznīcas cer, ka vēsturiskās patiesības vārdā sarežģītais un dažādi interpretējamais baznīcas vēstures jautājums baznīcas varētu atkal apvienot.
Tagadējie Reformācijas laukuma 1 saimnieki pārliecināti, ka šonedēļ izskanējušais piedāvājums ir saprātīgākais, kopš sākušies īstenā Pētra baznīcas īpašnieka meklējumi vēstures dzīlēs. Alternatīvais likumprojekts paredz ne tikai trīs baznīcu, bet arī Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības organizācijas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes līdzdalību.
"Tas, protams, bija pārsteigums visiem, jo neviens nebija cerējis uz šādu aktivitāti, turklāt tiešo pēcteču aktivitāti. Turklāt tik tolerantu aktivitāti, kas bijusi fiksēta likumprojekta versijā," saka Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Sv. Pētera baznīcas pārvaldes direktora vietniece Una Jansone.
Baznīcas pārvaldes vadītāju arī pārsteidz Rīgas domes vadošās partijas locekļu vidū valdošā nevienprātība Pēterbaznīcas īpašumu tiesību jautājumā.
Pagaidām likumprojekts par Sv. Pētera baznīcas īpašnieka noteikšanu netiek virzīts skatīšanai Saeimā. Tā vietā Saeimā veidos atsevišķu darba grupu, bet baznīcām jātiek skaidrība ar savstarpējām attiecībām.
"Ja ir priekšlikums apvienoties baznīcām, tad vispirms šis jautājums ir jāizskata baznīcās, līdz ar to šis jautājums nevar tikt ātri atrisināts, jo vismaz luteriskai baznīcai šis jautājums jāizskata sinodē. Nākamā sinode ir pēc trīs gadiem. Tas nozīmē, ka šis jautājums atliekas uz diezgan ilgu laiku," norāda LELB Īpašumu komisijas loceklis Kaspars Upītis.
LTV raidījuma "Kultūršoks" veidotāji gan atgādina, ka ne mazāk komplicēto jautājumu par Lielo kapu atdošanu Rīgas domei izdevās atrisināt, nesagaidot sinodi.
