"Bērnu dzimstība pēdējos divdesmit gados ir samazinājusies uz pusi," tā 18.augusta LNT raidījumā "Dombura studija" apgalvo politiķis Ainārs Šlesers ("Vienoti Latvijai"). Pārbaudot lsm.lv, pieci.lv un pētniecības centra "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors" secinājām, ka politiķa teiktais ir tikai puspatiesība.
Šlesers gan kļūdās faktos, bet pēc būtības doma ir pareiza. Politiķis ir nokļūdījies, sakot, ka samazinājums noticis pēdējos divdesmit gados. Bērnu dzimstība uz pusi kritusies pēdējos trīsdesmit gados - astoņdesmito gadu vidū Latvijā piedzima ap 40 tūkstošiem bērnu, kamēr pērn - nedaudz virs 20 tūkstošiem.
No 1983.līdz pat 1988.gadam Latvija piedzīvoja "bēbīšu bumu", kas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā bija sasniedzis maksimumu, pietuvojoties 2,7 miljoniem - pateicoties dabiskajam pieaugumam un ilgstošajai migrācijai no PSRS republikām. Papildus tam astoņdesmito gadu beigās pirmo reizi tika ieviesti pasākumi dzimstības veicināšanai - bērna kopšanas atvaļinājums un pabalsti (CSP informācija).
Dzimstības augstākajā punktā ik gadu Latvijā piedzima 40-42 tūkstoši mazuļu, bet 1989.gadā sākās straujš samazinājums, kritisko punktu sasniedzot 1997.-1998.gadā, kad piedzima vien 18 tūkstoši bērnu.
Lai arī pēdējo trīs gadu laikā bērnu skaits atkal sācis pieaugt, dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs, jo dzimušo skaits nepārsniedz mirušo skaitu. Tādēļ pie šādas dzimstības bilances 2030.gadā Latvijā būs tikai pusotrs miljons iedzīvotāju (socioloģe Viola Korpa).
