Latvija ceturtdien, 9.februārī, starptautiskajos finanšu tirgos kopumā piesaistījusi 650 miljonus eiro par salīdzinoši zemām procentu (kupona) likmēm. Tas ļauj lēti pārfinansēt gan daļu no esošā valsts parāda, gan arī piesaistīt lētus līdzekļus budžeta deficīta segšanai un valsts aizdevumu nodrošināšanai.
Ceturtdien pirmo reizi Latvija ir emitējusi eiro obligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi un fiksēto procentu (kupona) likmi 2,25% gadā, tādējādi starptautiskajos finanšu tirgos piesaistot finansējumu pusmiljarda eiro apmērā. Vienlaicīgi tika emitēts arī papildus laidiens 10 gadu obligācijām ar iepriekš noteiktu fiksētu procentu (kupona) likmi 0,375% gadā. Šajā emisijā piesaistītais finanšu resursu apjoms ir 150 miljoni eiro. Tādējādi kopējā summa, ko ceturtdien Latvija piesaistīja starptautiskajos finanšu tirgos, ir 650 miljonu eiro. Kā norāda Valsts kase, līdz ar to ir nodrošināta lielākā daļa no 2017.gadam plānotā aizņemšanās apjoma.
"Aizņemšanās veikta, lai nodrošinātu finansējumu gan iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, gan valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts aizdevumu izsniegšanai," aizņemšanās iemeslus Latvijas Radio un LSM.Lv skaidroja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Šogad un nākamgad valsts parāda saistību dzēšana ir paredzēta divu miljardu eiro apmērā. Turklāt šī gada valsts budžeta plānotais deficīts pārsniedz 300 miljonus eiro. "Kopējā finansējuma nodrošināšanai daļu naudas jau esam piesaistījuši 2016.gadā, arī emitējot obligācijas starptautiskajos tirgos. Daļu finanšu resursu aizņēmāmies ar ceturtdien emitētajām obligācijām, un atlikušo daļu plānots piesaistīt vēl līdz šī gada beigām," uzsvēra Āboliņš.
Interese par Latvijas valsts obligācijām bija salīdzinoši liela. Pieprasījums pēc Latvijas 30 gadu obligācijām 1,6 reizes ir pārsniedzis piedāvājumu, savukārt interese par 10 gadu obligācijām bijusi vēl lielāka – pieprasījums pārsniedza piedāvājumu 2,8 reizes. Katrā no vērtspapīru emisijām piedalījās aptuveni 50 investori no dažādām valstīm, galvenokārt Eiropas (Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas un citām valstīm).
Izvēlēts laiks, kad tirgos mierīgāk
Kā norāda Valsts kase, obligāciju emisijas laiks izvēlēts, balstoties uz situāciju finanšu tirgos. Proti, patlaban tur valda salīdzinošs miers, un līdz ar to investori ir gatavi ieguldīt naudu arī valstu vērtspapīros. Šonedēļ emitēt savas obligācijas bija izvēlējusies, piemēram, Somija, kas arī piedāvāja vērtspapīrus ar 30 gadu dzēšanas termiņu, un Beļģija, kas piedāvāja vēl garākas - 40 gadu obligācijas.
"Mēs esam apmierināti ar sasniegto rezultātu, jo mērķis bija nodrošināt zemu procentu likmju maksājumus par parāda apkalpošanu ilgtermiņā.
Latvija ir nofiksējusi procentu maksājumus turpmākajiem 30 gadiem 2,25% līmenī, kas faktiski atbilst Beļģijas 40 gadu aizņēmuma līmenim, kurai turklāt ir par trīs pakāpēm augstāks kredītreitings nekā Latvijai," uzsvēra Valsts kases pārvaldnieks Āboliņš.
Jāatgādina, ka pērn maijā Latvija pirmo reizi starptautiskajos tirgos emitēja obligācijas 650 miljonu eiro apmērā ar 20 gadu termiņu un tas bija līdz šim garākais obligāciju dzēšanas termiņš, turklāt arī ar vēsturiski viszemāko aizņemšanās likmi ilgtermiņa finansējumam – fiksēto procentu (kupona) likmi 1,375% gadā. Tolaik pieprasījums pēc Latvijas obligācijām trīs reizes pārsniedza piedāvājumu.
Jāpiebilst, ka 2016.gadā finanšu tirgus ir būtiski satricinājuši politiskie procesi – vasarā notika Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un rudenī - Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. Šie divi notikumi būtiski ietekmēja situāciju gan biržās, gan finanšu tirgos, liekot investori nervozēt.
Latvija nepārkāpj robežas
Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem kopējais centrālās valdības parāds 2016.gada 4.ceturksnī bija 9,7 miljardi eiro jeb 38,7% no 2016.gadā prognozētā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līdz ar šo aizņēmumu valsts parāds patlaban jau pārsniedz 10 miljardus eiro.
Taču, neskatoties uz to, Latvija pilnībā izpilda ekonomiskās stabilitātes jeb tā saucamos Māstrihtas kritērijus, kur maksimāli pieļaujamā parāda robeža ir 60% no IKP.
Jāatgādina, ka Latvijai parāds strauji palielinājās 2008.gada nogalē, kad mūsu valsts nonāca finansiālajās grūtībās un bija spiesta aizņemties no Eiropas Komisija, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī vairākām ES dalībvalstīm naudu, lai stabilizētu savu finansiālo situāciju. Turklāt tad aizņemšanās procenti bija lielāki nekā pašreiz, kad valsts aizņemas jau finanšu tirgos. Lielākā daļa no toreizējā ārkārtas aizdevuma ir pārfinansēta un nauda ir atdota starptautiskajām institūcijām. Taču kopējā parāda summa nesamazinās.
"Lēta" nauda var radīt riskus
No vienas puses, tas, ka ir pieejama "lēta" nauda un to ir iespējams ieguldīt arī ekonomikas stimulēšanā vai parāda pārfinansēšana, ekspertu ieskatā, ir vērtējams pozitīvi, taču tas var radīt arī riskus.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns Latvijas Radio un LSM.lv norāda: "No vienas puses, zemas naudas aizņemšanās izmaksas veicina valstu spēju izmantot fiskālo politiku, lai pārvarētu vāju ekonomisko izaugsmi, tāpat šī iespēja ļauj samazināt valdības parāda slogu. Taču, no otras puses, tās var arī mazināt valdības motivāciju īstenot atbildīgu fiskālo politiku, proti, līdzsvarojot ienākumus un izdevumus, kā arī veikt strukturālās reformas valsts sektorā."
Bitāns arī piebilst, ka tomēr būtu svarīgi samazināt valsts parāda līmeni.
"Lai arī Latvija izpilda Māstrihtas kritēriju un valsts parāds ir ap 40% no IKP, mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka pareizais virziens būtu tā tālāka samazināšana.
Jau vairākkārt esam uzsvēruši - ja nākotnē piedzīvosim līdzīgu krīzi kā 2008.-2009.gadā, valsts parāda līmenis būtiski pieaugs un tad vairs nespēsim izpildīt Māstrihtas kritēriju, pieaugs gan kopējie maksājumi par parādu, tā samazinot finansējumu citām jomām, gan aizņemšanās likmes. Tad valsts parāda apkalpošanai būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, un pastāv iespēja, ka tiksim ierauti parāda pieauguma spirālē."
Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka patlaban Latvijas valsts parāds nav tik liels, lai par to nopietni uztrauktos. Turklāt, straujāk augot ekonomikai, varētu samazināties arī parāda īpatsvars pret IKP. Viņš gan piebilst, ka valsts budžets šobrīd ir būtisks instruments, kā ietekmēt ekonomikas izaugsmi, un tas nepieciešamības gadījumā ir gudri jāizmanto.
"Kopš 2008.gada beigām mājsaimniecības un uzņēmumi centās uzlabot savas bilances, palielinot uzkrājumus un samazinot parādus. Kopš pagājušā gada parāda apmērs sāk pieaugt, bet tas joprojām ir lēnāks nekā uzkrājumu veidošana.
Taču, ja privātais sektors savu neto parādu sāk palielināt, valstij vajadzētu darīt pretējo.
Budžeta pārpalikums būs vajadzīgs, lai novērstu ekonomikas pārkaršanu un konkurētspējas zudumu," uzsver eksperts un piebilst - ja būs budžeta pārpalikums, tad arī parāds mazināsies.
2016.gadā, valsts parādam sasniedzot 9,7 miljardus eiro, parāda apkalpošanas (procentu) izdevumi vien veidoja 261 miljonus eiro.
