Nedaudz virs 39% no visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību. Turklāt daudz naskākas uz mācīšanos augstākajās izglītības iestādēs ir bijušas tieši sievietes – no visām sievietēm šajā vecuma grupā augstāko izglītību ir ieguvušas 43,9%, kamēr no vīriešiem – 34,4%, liecina Eurostat apkopotā informācija. Jāuzsver, ka visas trīs Baltijas valstis stabili pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Turklāt mums ir iemesls lepoties ar saviem kaimiņiem, šoreiz - lietuviešiem. Lietuvas iedzīvotāji šajā vecumā grupā ir visizglītotākie Eiropā. Tur 30-34 gadu veco cilvēku vidū 58,7% iedzīvotāju ir pabeigta augstāka līmeņa izglītība, turklāt sievietēm šis rādītājs sasniedz teju 70%.
Igaunija ES apkopotajā topā atrodas vien 11.vietā. Tur augstāko izglītību šajā vecuma grupā ieguvuši kopumā 45,4% iedzīvotāji, no tiem, 38,8% vīriešu un praktiski katra otrā sieviete jeb 52,4%.
Savukārt Latvija 28 ES valstu vidū atrodas 15.vietā – starp 30-34 gadus veciem iedzīvotājiem pabeigta augstākā izglītība ir 42,8%, no tiem, 30,1% - vīriešu un 56,1% sieviešu.
Tikai vienā valstī – Vācijā, augstāko izglītību ieguvušo vīriešu īpatsvars ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu. Kopumā valstī šajā vecuma grupā augstāko izglītību ir ieguvuši vien 33,4% vīriešu un 33% sieviešu.
Ja pieņem, ka cilvēkresursu kvalitāte, proti, iedzīvotāju izglītības līmenis ir viens no ikkatra indivīda un arī valsts labklājības balstiem, var prognozēt, ka tuvāko gadu laikā tieši Lietuva varētu būt tā, kas piedzīvos strauju ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu. Jau tagad tādā rādītājā kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (2015.gads, PPS standartā) Lietuva ir nostājusies blakus Igaunijai, kamēr Latvija no abām valstīm joprojām atpaliek. Tiesa, daudz kas ir atkarīgs arī no augstākās izglītības kvalitātes, ne tikai kvantitatīvajiem rādītājiem.
Turklāt jāatgādina vēl par kādu problēmu, kas vērojama praktiski visās ES valstīs, – sievietes par līdzvērtīgu darbu nereti saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Kā liecina algu izpētes platformas "Paylab" apkopotie dati par 12 Centrālās un Austrumeiropas valstīm, Latvijā sievietes saņem par 8% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, darot līdzvērtīgu darbu. Lietuvā - par 10% mazāku atalgojumu, Igaunijā atalgojuma starpība par līdzvērtīgu darbu var sasniegt pat 11%.
Pētījuma autori norāda, ka, pabeidzot skolu, gan sievietēm, gan vīriešiem ir vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, tomēr vīrieši sarunās par atalgojumu ir uzstājīgāki un viņu algas prasības ir par 14% lielākas nekā sievietēm.
