Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rietumāfrikas bēgļi Sicīlijā - pazuduši sistēmā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža no Lampedūzas: Viena diena kopā ar bēgļiem no Rietumāfrikas

Salauzti auto un četrus miljardus eiro remonta deficīts - Latvijas ceļu bilance

Salauzti auto un četru miljardu eiro remonta deficīts - Latvijas ceļu bilance

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Teju puse valsts un vietējas nozīmes ceļu Latvijā atzīti par sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošiem. Patlaban lielu daļu autoceļu infrastruktūras naudas sastāda Eiropas fondu finansējums, kam tiek prognozēts krietns kritums 2019. gadā tieši autoceļu stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ Satiksmes ministrija (SM) nākamo gadu ceļu finansēšanas modeļa ziņojumā citu problēmu starpā aktualizējusi diskusiju par autoceļu fonda atjaunošanu.

Nezinātājs var palikt uz ceļa

Zemgalē, līdzīgi kā daudzviet, galvenās satiksmes artērijas jeb asfaltētais ceļš Bauskas apkārtnē šķiet sakārtots. Taču tāpat kā citur reģionālie grants seguma ceļi ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

"Sniegu ziemā šķūrē. Tagad ceļš ir uzsalis un braucam pa bedrītēm, un ceļš šobrīd ir salīdzinoši braucams. Taču, ja jūs šo ceļu redzētu brīdī, kad ir atkušņi, ar lielām bedrēm...

Nezinātāji nereti vienkārši salauž mašīnas, un viņas tur paliek uz ceļa.

Šis ir valsts ceļš," Brunavas pagasta Budbergā, pavisam netālu no Lietuvas robežas, vietējais graudaudzētājs Salvis Kalniņš izrāda iedzīvotāju galveno pārvietošanās artēriju, kas ir valsts ceļš.

Tiesa, tāda satiksme kā uz lielceļa te neesot, taču šajā vietā pa grants ceļu bieži pārvietojas tranzīta kravu automašīnas no Lietuvas

"Šis ceļš ir lauksaimniecībai svarīga infrastruktūra, vismaz sasalušā periodā šeit var izbraukt. Vissāpīgākais ir skolnieku transports, viņiem tā ir ikdiena, kad autobuss var pabraukt tikai ar ātrumu 20 km stundā," norāda Kalniņš.

Salvis šeit dzīvo vairāk nekā 20 gadus un ceļu remontu neatceras. Zemnieks arī uzskata, ka nekvalitatīvie ceļi krietni liedz reģionam attīstīties ekonomiski, kā arī kalpo par pamatu vietējās lauku skolas slēgšanai optimizācijas ietvaros sliktās infrastruktūras dēļ.

"Šim ceļu posmam, kas ir Brunava, Ērgļi, Budberga, Bardžuni, Lietuvas robeža, tiek remontēti tikai pirmie seši kilometri, kas ved līdz kādiem karjeriem. Tālāk mēs, iedzīvotāji, neredzam pārējā ceļa garumā kādus finansējuma ieguldījumus," stāsta Kalniņš.

"Es šeit dzīvoju kopš 1991. gada un neesmu novērojis valsts ceļa posma remontdarbus.

Jā, vietās, kur pilnīgi izrauts kāds ceļu seguma posms, tad kādu šķembu kravu atved. Dažkārt arī greiderē. Taču, tiklīdz tas ceļa segums ir par plānu, smagais transports regulāri izsit milzu bedres," saka Kalniņš.

Vēl papildinot par ceļa posma noslodzi, zemnieks stāsta, ka šajā pusē ir ap 11 nelielas un vidējas zemnieku saimniecības, kā arī pāris lielsaimniecībām apkārtnē pieder lauki, kam ceļš ir ikdienā svarīgs.

"Vidēji rēķinot, uz katriem pieciem hektāriem lauksaimniecības zemes gadā ir nepieciešama vismaz viena kravas transpota vienība, kas piegādā minerālmēslus vai aizved produkciju," norāda Kalniņš. "Tas ir tieši graudkopībā, citām nozarēm tā loģistika vēl atšķiras. Bet vidēji pēc šī varat parēķināt, kāda ir ceļu noslodze. Pie manis saimniecībā ienāk 30 līdz 40 fūres gadā.

Sajūta ir tāda, ka šeit patlaban ar slikto ceļu stāvokli un arī plānoto skolas slēgšanu tiek darīts viss, lai šo reģionu vispār izsvītrotu no Latvijas kartes.

Bez infrastruktūras nekas nevar pastāvēt," saka zemnieks.

Braukšana "ātrajā palīdzībā" bieži mēdz būt sāpīga

Neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferis noteikti ir profesija, kam valsts un vietējās nozīmes ceļi ir darba ikdiena, un to kvalitāte dažkārt pat var būt izšķiroša.

Tādēļ arī operatīvā medicīniskā transporta vadītājs Ritvars Kapteinis dalījās ar secinājumiem par ceļu stāvokli savā darba dienesta pusē Saldus apkārtnē. "Mēs jau neesam piesaistīti tikai Saldus reģionam. Mēs braucam pa visu Kurzemi - Saldus un virziens uz Liepāju, Rīgu, Jelgavu. Situācijas mēdz būt dažādas. Tās ietekmē laika apstākļi, gadalaiks, bet mēdz būt situācijas, kad ceļu stāvoklis ir patiešām dramatisks.

Man kā vadītājam ir atbildība nogādāt pacientus ārstniecības iestādē, taču man bieži vien ir sāpīgi viņu vietā, jo grūti viņus ir nogādāt saudzīgi. Ceļu kvalitāte ir nepanesama.

Pacienti ir jānogādā ārsniecības iestādē ātri, taču mēs to nespējam, jo ceļu segums ir tāds, ka to nav iespējams izdarīt," saka Kapteinis.

Viņš gan uzsver, ka "ne viss ir melns un ir arī labas lietas".

"(..) Ja mēs runājam par lielajiem reģionālajiem ceļiem, piemēram, Rīga-Liepāja, kur segums ir atjaunots par 90%, pacientu var transportēt ātri un ērti," norāda Kapteinis. Vairums ceļu ap Saldu ir labā stāvoklī.

Pēc 2019.gada - patiesības mirklis

To, ka sabiedrībā kopumā ceļu remontu jautājums ir aktuāls, aizvadītajā nedēļā apliecināja arī radioklausītāji, izjautājot satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) raidījumā "Krustpunktā".

Ministrs arī skaidroja autoceļu fonda projekta virzību un citus finanšu avotus. "Ir jāatrod risinājums, kā mēs finansējam ceļus pēc 2019. gada, kad mums strauji samazinās pieejamie struktūrfondi – vai nu tas ir ceļu fonds kā speciāls budžets, vai konkrēti līdzekļi jāiezīmē no akcīzes nodokļa," teica Augulis.

"Savukārt, ja nevaram realizēt nevienu no šiem variantiem, tad kā risinājums ir aizņemtie līdzekļi, jo katrs gads, kad atliekam ceļu remontu, ceļu stāvokli arvien vairāk pasliktina un rada lielākus izdevumus nākotnē," sacīja ministrs.

Satiksmes ministrijā vēl papildināja, ka no Eiropas naudas vidēji šobrīd gadā valsts galvenajos un reģionālajos ceļos tiek ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro un 2019. gadā Eiropas finansējums sarūk uz pusi. Bet 2020. gadā līdzekļi vairs netiek plānoti. Valdības sēdē šonedēļ uzklausīts arī informatīvais ziņojums par autoceļu stāvokli un to finansēšanas modeli līdz 2023. gadam.

Ziņojumā norādīts, ka par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 46% autoceļu ar asfalta segumu un 42% ar grants segumu.

Ceļus dārgi gan "lāpīt", gan "nelāpīt"

"Situācija uz valsts ceļiem kopumā šobrīd pasliktinās. Gadā autoceļu lietotāji pa valsts ceļiem nobrauc vairāk nekā septiņus miljardus kilometru, un sliktā stāvoklī esošie ceļi rada zaudējumus tautsaimniecībā, un pēc starptautiskas metodikas aprēķiniem zaudējumi sastāda ap 880 miljoniem eiro gadā," autoceļu tehnisko stāvokli raksturo "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. "To summu veido papildu automašīnu ekspluatācijas izmaksas, braucot pa brūkošiem ceļiem; papildu laiks, kas jāierēķina, lai veiktu maršrutu; un arī papildu degvielas patēriņš. Savukārt, lai ceļu finansēšanas sistēma būtu ilgtspējīga, ceļu uzturēšanā un rekonstrukcijā jāiegulda 673 miljoni eiro ik gadu. Protams, nevienu gadu nozares rīcībā šādas naudas nav bijis.

Tāpēc remontdarbu deficīts jau pārsniedz četrus miljardus eiro," norāda Lange.

Valsts ceļu sakārtošanas programmas īstenošanai budžetā ir piešķirts mazāk nekā 50% naudas no nepieciešamā.

Nepalielinot valsts budžeta finansējumu, 2020.gadā valsts nonākšot situācijā, ka ikgadējais remontdarbu apmērs, salīdzinot ar šo gadu, samazināsies trīs reizes. Lange arī apstiprināja to, ko iepriekš norādīja zemnieks.

Proti, atsevišķi ceļi netiek uzlaboti daudzu gadu garumā. Vidējais vecums, kad pēdējo reizi veikta rekonstrukcija uz ceļiem, ir 22 gadi, īpaši grants ceļiem.

"Atbalstot autoceļa fonda atjaunošnu, valstī vairāk naudas neradīsies. Diez vai mēs šobrīd varam ņemt nost līdzekļus kādai citai nozarei, lai naudu ieliktu ceļos," valdības politiku definē premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Kā nojaušams Ministru prezidenta sacītajā, valdības atbalstītais lēmums neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu. Tā vietā ministrijas vienojušās par citiem kompromisiem. Piemēram, ja valsts budžets konkrētajā gadā iekasē akcīzes nodokli no naftas produktiem vairāk nekā plānots, tad viss šis atlikums tiks novirzīts autoceļiem.

"Papildus vēl no 2020. gada nosakāms finansējuma pieaugums autoceļu fondā par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%," saka Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. "Tāpat priekšlikums meklēt finansējumu arī ārpus esošajiem valsts līdzekļiem un ES fondu naudām. Par to līdz nākamā gada augusta beigām jāsagatavo informatīvais ziņojums," sacīja Merirands.

"Ceļinieki" pikti: "Stagnējošā realitāte" turpinās jau 10 gadus

Ceļu sakārtošanas jautājuma skatīšanu Ministru kabinetā gan pavadīja arī intensīvas diskusijas. Piemēram, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš pēdējos 20 gadus ceļu finansējuma jomā nosauca par "stagnējošu realitāti". "Desmit gadu laikā šī ir 21. reize, kad SM nes jautājumu par ceļiem skatīšanai Ministru kabinetā. Rezultāts vienmēr ir viens un tas pats.

Ja nekas netiek darīts, tad trīs reizes samazināsies nozarei esošais naudas apjoms," norādīja Bērziņš.

Turpretī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) papildināja, ka autoceļu fonda atjaunošana šobrīd nozīmētu izdevumu samazinājumu citām nozarēm par vairāk nekā 300 miljoniem eiro.

"Ja mēs vienkārši lineāri ierakstām, ka atjaunojam autoceļu fondu, tad tas nozīmē, ka pārējām nozarēm būtu finansējums jāsamazina," pauda ministre.

"Šis kompromiss, kas šobrīd paredzēts protokollēmumā, nav ideāls. Taču mēs neesam gatavi šobrīd pateikt, ka, lai sakārtotu ceļus, mēs atņemsim citiem, jo valdība ir vienojusies, ka arī nākamgad veselība ir prioritārā nozare," sacīja Reiznece-Ozola. "Vispirms naudu veselībai un tad visam pārējam," viņa piezīmē.

Lai arī satiksmes nozares speciālisti un politiķi ceļu infrastruktūru atzīst par valsts ekonomiskās attīstības galvenajām artērijām un cer brūkošo ceļu īpatsvaru valstī mazināt, tomēr stabils finanšu modelis tuvākajā nākotnē nav saredzams, un īpaši tas ietekmēs tieši ļaudis reģionos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti