Kaut arī starptautiskās aģentūras pērn paaugstinājušas Rīgas kredītreitingu, tās norādījušas uz vairākām problēmām pilsētas naudas plānošanā. Nākotnē Rīga būs spiesta vairāk tērēt parādu uzturēšanai, mazāk - investīcijām.
Rīga šonedēļ apstiprināja budžetu ar 7,5% iztrūkumu. Sagaidāms, ka gada beigās pilsētas makā būs palicis 15 miljonus eiro liels uzkrājums, salīdzinājumā ar 123 miljoniem eiro, kas bija uzkrāti, kad partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" nāca galvaspilsētā pie varas.
Pilsētai nepietiek nauda, lai izpildītu visus pirms vēlēšanām dotos solījumus. Tika solīti dzīvokļi trīs tūkstošiem ģimeņu, divos gados izpildīta – ceturtdaļa. Apņemšanās bija šogad atrisināt bērnudārzu rindu problēmu. Rindā uz dārziņu gaida vairāk nekā trīs tūkstoši bērnu.
Lielajos skaitļos Rīgas pilsētas budžets daudz neatšķiras no pērnā. Ieņēmumi ir nedaudz mazāki. Taču nevis nodokļu dēļ – tieši pretēji nodokļus iekasēs vairāk - bet gan tāpēc, ka pagājušajā gadā pilsētai bija "uzpūsts" īpašumu pārdošanas plāns, no kura neizpildīja pat pusi.
Cerības uz Rīgas uzņēmumu, ēku un zemju pārdošanu domnieki pēdējos gados likuši arvien lielākas - Nila Ušakova vadībā dome pārdevusi īpašumus vairāk nekā 70 miljonu eiro vērtībā.
Taču no izsoļu galda garneles ir noēstas. Palikuši ne tik gardi kumosi – pārsvarā zemes, par kurām var dabūt vai nu pamaz, vai gluži otrādi – summas ir lielākas nekā kāds gribētu maksāt. Piemēram, par aizaugušām pļavām pie lidostas vai par 100 hektāriem jeb gandrīz visu zemi Lucavsalā.
Beidzot pircējs varētu būt pilsētas lombardam – faktiski vienīgajam uzņēmumam, kas regulāri maksājis dividendes budžetā, bet no kā dome ilgstoši grib atbrīvoties.
Neraugoties uz to, ka samazinājušās dotācijas, proti, Rīga vairs nav Eiropas kultūras galvaspilsēta un "Rīgas satiksmei" pārskaitīs mazāk, jo divtik vairāk par biļetēm maksās pasažieri bez atlaidēm; neraugoties uz to, ka pabalstus lūdz mazāk un pilsētas reklamēšana nebūs tik vērienīga, vienalga šogad pieaug pašvaldības uzturēšanas izdevumi. Domē to pamato galvenokārt ar minimālās algas celšanu un jaunām štata vietām būvvaldē striktāku būvniecības prasību dēļ.
Ja aparāta un funkciju uzturēšana prasa vairāk, tas nozīmē, ka mazāk naudas paliek investīcijām. Ņemot vērā, ka esošā koalīcija dāvanā saņēma pirmskrīzes uzkrājumus, pilsēta var atļauties dzīvot pāri ienākumiem.
Tāpēc deficīts budžeta plānā tuvu 10 procentiem bijusi šīs vadības tradīcija, Taču ja pirmos divus gadus pārsteidzošā kārtā faktiskā izpilde noslēdzās ar plusiem, tad pēdējos - ir stabili mīnusi. Tas nozīmē, ka turpināt domes politiku drīz varēs tikai aizņemoties.
Šī situācija satrauc Finanšu ministriju (FM), jo iztrūkums Rīgā tieši atsaucas uz valsts tēriņu iespējām.
Pašvaldībā valda noskaņojums, ka valsts pilsētu apzagusi. Kopš krīzes pašvaldībās nonāk mazāka ienākuma nodokļa daļa, tagad vēl valdība nav gatava iesaistīties domes atlaižu politikā, dotējot ne-rīdzinieku braukšanu tramvajos, trolejbusos un autobusos.
Saglabājot visu atlaižu sistēmu, dome gribēja biļešu dalījumu rīdziniekiem un nerīdziniekiem. Tas būtu devis, ka vairāk deklarētos rīgā. 2013.gadā kopš 90.gadu sākums pirmo reizi bija iedzīvitāju pieaugums.
"Valdība nevar uzņemties atbildību par domes politiskajiem lēmumiem. Un domei pieņemot šādus lēmumus, būs jāizvērtē finansiālās iespējas. Lēmumi ir būtisks slogs uz domes budžetu. Un aicinu domi būt atbildīgiem savos lēmumos," sacīja FM departamenta direktore Inta Komisare.
Pilsētas vadība apgalvo, ka Rīgai finanšu krahs nedraud
Lai apklusinātu Rīgas budžeta kritiķus, Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"), aizstāvot sagatavoto budžetu, uzvēra, ka divas kredītreitingu aģentūras paaugstinājušas pilsētas kredītreitinga novērtējumu. Jo tas augstāks, jo labāka esot situācija.
"Tas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Tas nozīmē, ka mums kredītreitingi aug katru gadu, tas ir objektīvākais vērtējums," žurnālistiem uzsvēra Ušakovs.
"De facto" iepazinās ar aģentūru novērtējumiem, un ne viss ir tik brīnišķīgi. Aģentūra "Moody's" uzsver, ka Rīgas reitings ir Latvijas reitinga spogulis, jo pilsētas budžets pamatā turas uz valsts pārskaitītā ienākuma nodokļa.
"Latvijas ekonomiskā izaugsme un stingrā izdevumu kontrole ļāvusi Rīgai sasniegt labus budžeta rezultātus," raksta "Moody's.
Kompānija arī norāda, ka pilsētas ieņēmumu pieauguma elastība ir ierobežota un ka tai ir ievērojamas saistības pagātnes investīciju dēļ.
Vēl vairāk detaļās iedziļinās "Standard&Poor's" (S&P), kas paaugstinājusi pilsētas reitingu par pakāpi uz "BBB+/A-2". Rīgas budžeta sniegums bija vājš 2013.gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas, bet tas paliks stabils 2014-2016.gadā, prognozē aģentūra.
Taču Rīgas reitinga stiprumam pretējā pusē ir vājš finanšu menedžments, augsts parādu slogs un ļoti vāja budžeta elastība, raksta S&P.
"Mēs uzskatām pilsētas finanšu vadību par vāju, salīdzinājumā ar apmierinošu iepriekš, balstoties uz mūsu uzskatu par politiskās un vadības stipruma samazināšanos.," ziņo S&P.
Aģentūra arī uzskata - kaut arī Rīgas finanšu menedžments ir spējīgs un gribošs konsolidēt budžetu nelabvēlīgos ekonomikas apstākļos un stipri samazinoties ieņēmumiem, tam trūkst ilgtermiņa finanšu plāni gan attiecībā uz pamata budžetu, gan pašvaldības uzņēmumiem.
Domes finanšu departamentā šos secinājumus tulko tā, ka pēc Latvijas iestāšanas eirozonā reitingu aģentūra sākusi tos stingrāk vērtēt.
"Viņiem formāli pieauguši kritēriji finanšu menedžmenta vērtēšanā," apgalvo domes finanšu departamenta resursu pārvaldes priekšnieks Roberts Remess un noliedz, ka "faktiskais finanšu menedžmenta līmenis būtu pasliktinājies."
Viņš arī uzsver, ka, lai arī ikgadējie procentu maksājumi par saistībām tuvākos gados pieaugs, kopējais saistību apmērs ir samazinājies zem viena miljarda eiro.
Lai uzlabotu finanšu plānošanu, departamenta direktore Ilga Tiknuse piedāvā veidot budžetu ilgākā termiņā. Taču viņa apgalvo, ka pilsētai "nav atļaujas uzņemties saistības un apstiprināt budžetu ilgākam laikam kā viens gads".
Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare gan norāda, ka nekas jau tagad neliedz pilsētai plānot tēriņus ilgākā periodā. Vairākas pašvaldības jau šādu praksi piekopj.
Tiknuse min, ka departaments izvirzījis nosacījumu, ka no 2016.gada būtu jāveido trīs gadu budžets vismaz rekomendējošā līmenī.
Izsīkstošie uzkrājumi nozīmē, ka pilsētai būs jāsāk dzīvot taupīgāk
"Pilsēta var aizņemties, šobrīd vēl Rīgas kredītportfelis to atļauj. Taču Rīgas dome var aizņemties tikai investīciju projektu veikšanai, nevar aizņemties kārtējo izdevumu segšanai. Tas nozīmē, ka tad, kad būs iztērēti atlikumi, tai būs jāsamazina savi izdevumi," saka ministrijas pārstāve Komisare.
To it kā apzinās arī pašvaldībā. "Pagājušajā gadā faktiskais deficīts bija 4,2%. Mēs skatāmies, ka budžeta deficīta līmenim, ņemot vērā uzkrājumu līmeni, viņam būs jāsamazinās," prognozē Remess no pašvaldības finanšu departamenta.
