Kamēr ierēdņi ar krietnu buksēšanu pieķērušies nekontrolētajai pašvaldību oficiālo izdevumu darbībai, vietvaras savā radošumā jau labu laiku iet daudz tālāk un sabiedrībai komplimentāru informāciju nodod ne tikai ar pašu izdevumiem, bet teju tiešā veidā uzpērkot žurnālistus. Tā par simtiem tūkstošu eiro neatkarīgu mediju labvēlību nopērk Rīgas dome.
- Komplimentāri raksti "Vesti Segodņa"
- Ar informāciju par tēriņiem reklāmai dalās gausi
- Apmaksāts raksts par pavasara sezonu tirgū
- Slēpta reklāma medijos, arī sabiedriskajos
- Ar likumu liegt mediju uzpirkšanu?
Kultūras ministrijā kā par mediju politiku nozari atbildīgajā instancē nupat aizritējusi otrā sanākšana, kurā ne bez kaislīgām runām tika spriests par pašvaldību oficiālo izdevumu nākotni. Vietējās varas nekautrīgi un nekontrolēti pilda plašsaziņas līdzekļu funkcijas, pretlikumīgi konkurējot ar neatkarīgo presi un izspiežot to no tirgus. Īpaši tas raksturīgs reģionos, kur novājināto mediju dēļ sabiedrībai uzraudzīt pašas ievēlētos varas pārstāvjus ir arvien grūtāk. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka kārtība pašvaldību "mediju biznesā" tiks ieviesta drīz, jo politiskās gribas šajā jautājumā nav nekādas. Pašlaik ekspertu komanda tikusi tiktāl, ka pašvaldības savos izdevumos, ko lepni sauc par avīzēm, vairs nedrīkstēs publicēt jau tāpat ar likumu aizliegtās komercreklāmas. Tikmēr Rīgas dome tūkstošus eiro tērē mediju uzpirkšanai.
Komplimentāri raksti "Vesti Segodņa"
Rīgas domes Satiksmes departaments pērn decembrī iztērēja gandrīz 20 tūkstošus eiro par informācijas izvietošanu laikrakstā "Vesti Segodņa". Tā Latvijā ir vienīgā krievu valodā iznākošā dienas avīze, kas lepojas ar sabiedriski politisku kursu un kuras sauklis ir "Jūsu uzticības cienīgi". "Vesti Segodņa" katrs numurs ir ar vismaz 16 lappusēm, avīze arvien saglabājusi lielo A2 izmēru, iznāk piecas reizes nedēļā 11 līdz teju 17 tūkstošu tirāžā. Kā skaidro laikraksta reklāmas daļā, katru numuru izlasa gandrīz 70 tūkstoši iedzīvotāju. "Lursoft" dati rāda, ka avīzes izdevējs gadā apgroza vairāk par pusotru miljonu eiro, nopelnot mazāk par pieciem tūkstošiem.
"Vesti Segodņa" interneta lapā redzams, ka reklāma vienā pilnā krāsu lapā izmaksā teju 4500 eiro. Tātad par Rīgas domes Satiksmes departamenta 20 tūkstošiem eiro varēja atļauties četras lappuses ar domes informāciju. Svarīgi bijis tieši krievvalodīgajai mērķauditorijai skaidrot satiksmes organizācijas izmaiņas, veiktos uzlabojumus un ielu infrastruktūras uzturēšanu Rīgā. Tā argumentē Satiksmes departamentā.
Izšķirstot visus kopš decembra iznākušos "Vesti Segodņa" numurus, Rīgas domes pirktus reklāmas laukumus atrast neizdodas. Taču ir virkne it kā žurnālistu sagatavotu rakstu.
Četras lappuses veltītas arī Rīgas satiksmes tematikai. Kādā intervijā Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, neapgrūtināts ar problēmjautājumiem, stāsta par infrastruktūras attīstību. Citā avīzē atvērumā ļauts dižoties uzņēmuma "Rīgas satiksme" vadībai, kas stāstījusi nevis par mūsdienu sabiedrisko transportu, varas elektorātam izdevīgo atlaižu politiku un augošajām Rīgas budžeta dotācijām, bet gan par sabiedriskā transporta vēstures monogrāfiju, ko laikraksta žurnāliste virsrakstā sauc par lielisku vēsturi, bet ievadā grāmatu nodēvē par brīnišķīgu izdevumu.
Vēl kādā numurā apjūsmoti Rīgas tilti, rakstā "Tiltus ceļ gadsimtu kalpošanai!" stāstot par nākotnes plāniem, bet citā publikācijā kāda iecerēta tilta attēlu parakstot ar frāzi "Lūk, cik skaisti tas būs".
Rīgas domes Satiksmes departamentā atklāti saka – kopš par žurnālistu darbu maksā ar budžeta naudu, sūdzības un iesniegumi no iedzīvotājiem ir samazinājušies.
Tomēr pie rakstiem nekur nav teikts, ka par tiem samaksājusi Rīgas dome. Komplimentārais stils redzams arī citās publikācijās, kurās intervēti Rīgas varas partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" pārstāvji. Regulārs viesis laikraksta slejās ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kam žurnālists izsaka komplimentus par lielo politisko pieredzi. Jautājumu par Amerika pienākumiem Rīgas saimnieciskajā dzīvē tur nav – tā vietā ļauts izteikties par Kučinska valdību, kritizēt partiju "Vienotība" un it īpaši šā politiskā spēka pārstāvjus Rīgas domē.
Cits piemērs rāda, ka teju visas lappuses apjomā intervēts Rīgas domes Drošības komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais no "Gods kalpot Rīgai". Publikācijā viņu uzrunā kā pulkvedi, bet virsraksts "Eiropas bezspēcīgums" parāda, ka tur runa nav par drošību Rīgā. Arī citiem Rīgas domes varas deputātiem iknedēļas intervijās "Vesti Segodņa" ienaidnieka tēlu ļauj piedēvēt ne tikai domes opozīcijai, bet arī Latvijas valdībai un Eiropas Savienībai.
Laikraksta "Vesti Segodņa" redakcijā galveno redaktoru Andreju Švedovu sastapt neizdodas, bet, sazvanīts pa tālruni, viņš sākumā ir visnotaļ vēlīgs. "Apmēram 60-70% no mūsu lasītājiem dzīvo Rīgā, jo mums ir krievu avīze. Un tad mēs par Rīgas pašvaldību rakstām vairāk nekā par Valmieras pašvaldību," saka redaktors. Tomēr pēc jautājumiem par komplimentāriem rakstiem par Rīgas domi saruna tālāk nevedas: "Daudz darbu. Jūs varat sūtīt jautājumus uz manu e-pastu. – Es varētu pie jums izbraukt. – Nē, jūs varat sūtīt jautājumus, es paskatīšos."
Ar informāciju par tēriņiem dalās gausi
Satiksmes departamenta 20 tūkstoši eiro naudas ziņā ir tikai niecīga daļa no visiem tēriņiem, ko Rīgas dome un tās struktūras iepludina medijos. Tomēr saprast kopējo ainu, kas mērāma vismaz pusmiljonā eiro, nav viegli. Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, kurā pašlaik strādā 11 cilvēku, aizbildinās, ka tādus skaitļus dabūt nevar. "Sniegt informāciju žurnālistiem vai viņu vietā to meklēt – tās ir divas dažādas lietas," ar tādu e-pastu atgaiņājas domes centrālā struktūra.
Domes departamenti un uzņēmumi uz jautājumiem par tēriņiem medijos pirmās atbildes sniedza pēc divām nedēļām. Tikai dažas iestādes skrupulozi uzskaita, cik samaksāts par sludinājumiem un līdzjūtībām. Piemēram, būvvalde 1300 eiro samaksājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai "Rīgas satiksme" par adresācijas sakārtošanas reklāmām monitoros, bet par pusotru tūkstoti eiro ielās informējusi par Rīgas ģerboņu vēsturi. Savukārt Izglītības un kultūras departaments par reklāmām, tajā skaitā svētku tiešraidēm un dienasgrāmatām, gadā samaksājot nepilnus 20 tūkstošus eiro.
Tikmēr Rīgai piederošie uzņēmumi pēc divu nedēļu domāšanas sniedz lakoniskas atbildes.
Turklāt noslēpumainākās ir kapitālsabiedrības, kas medijos ieplūdina lielākās summas.
"Rīgas satiksmes" noslēgtie līgumi ir dokumenti, kuriem piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, norāda uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis. Turklāt noslēgtajos līgumos esot ietverta konfidencialitātes klauzula, kas aizliedz līguma noteikumus izpaust trešajām personām bez otras puses piekrišanas.
Apmaksāts raksts par pavasara sezonu tirgū
Savukārt akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" skaidro, ka "atbilstoši uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānam 2012.-2018.gadam, kā arī komunikācijas un mārketinga stratēģijai īsteno sadarbību ar medijiem, tai skaitā atklātu konkursu ietvaros". Iepirkumi mediju un reklāmas jomā 2015.gadā īstenoti, izsludinot atklātu konkursu iepirkumu procedūras. Līdz ar to visa informācija ir publiski pieejama un identificējama Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, piebilst tirgus pārstāvis Ivars Jakovels. Kopējie mediju izdevumi 2016.gadā tiek plānoti pagājušā gada apmērā, taču, cik tie lieli, tirgus neatklāj.
Kā rāda iepirkumu informācija, "Rīgas centrāltirgus" pērn drukātajiem, interneta un raidošajiem medijiem atklātā veidā iztērējis vairāk nekā 150 tūkstošus eiro – informācija bijusi "Latvijas Avīzē un "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", Pirmajā Baltijas kanālā, televīzijā "Rīga TV24" un citur. Līdzīgi tēriņi arī citiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem.
Kad pērn pavasarī Latvijas Radio devās intervēt "Rīgas Centrāltirgus" nu jau atstādināto vadītāju Anatoliju Abramovu, uz sekretāres galda bija manāms laikraksts "Vesti Segodņa", kurā uz pozitīva raksta par tirgu bija arī avīzes izdevēja izrakstīts rēķins. Lappuses cena bija četras reizes mazāka par mājaslapā redzamajiem tarifiem, kas ļauj domāt, ka decembrī Rīga ar Satiksmes departamenta iztērēto naudu varējusi aizņemt avīzes slejas ne tikai satiksmes lietās.
Toreizējais tirgus šefs Abramovs mediju uzpirkšanā problēmas nesaskatīja: "Kāpēc jūs vismaz tūkstošus esat samaksājuši laikrakstam "Vesti Segodņa" par it kā žurnālistiku rakstu, ka sākusies pavasara sezona Centrāltirgū? – Ar kuriem mēs esam saslēguši līgumus, ar tiem arī strādājam. Ja tas ir noticis līguma ietvaros, protams, mēs apmaksājam šīs publikācijas saskaņā ar mediju plānu. Nekā īpaša tur nesaskatu."
Slēpta reklāma medijos, arī sabiedriskajos
Tikmēr Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa pērn medijos iztērējusi ap 260 tūkstošiem eiro. Īstiem sludinājumiem, piemēram, līdzjūtībām, veltīti vien daži tūkstoši. Lielākoties bijusi sadarbība par informācijas publicēšanu.
Nodaļas vadītājas vietnieks Uģis Vidauskis atzīst, ka iedabūt domes informāciju medijos ir vienkārši: "Ticiet, mēs jau sen nenodarbojamies ar tādām lietām kā mēģināt pa kaut kādiem slepus variantiem iebarot kādu informāciju, pārveidojot intervijas. Nē, sabiedriskajās attiecībās ir daudz dažādu instrumentu, rīku, kā strādāt ar sabiedrību. Varbūt kaut kur parādās, jā, bet tā nav mūsu politika."
Kaut arī Rīgas dome apgalvo, ka slēpta informācija medijos nav tās politika, tieši tādas rīcības piemēri atrodami arī sabiedriskajos medijos.
Rīgas domes Labklājības departaments informēšanas kampaņās gadā iegulda ap 40 tūkstošiem eiro, būtībā nopērkot it kā žurnālistu paveiktu darbu. Par 5300 eiro Latvijas Radio 2, kas ir populārākā radiostacija Latvijā, šogad būs apmaksātas sešas ētera stundas. Tomēr raidījumā nevar pamanīt frāzi, ka klausītāji dzird to, ko grib un sponsorē dome.
Latvijas Radio valdes locekle satura jautājumos Sigita Kirilka, sazvanīta atvaļinājuma laikā, apgalvo, ka problēmas ir apzinātas un to novēršana ir dienaskārtībā: "Mēs vairākkārt ar programmu vadītājiem šo jautājumu esam pārrunājuši un vienojušies, ka šeit nevar būt nekādu kompromisu. Likumdošanas, žurnālistu profesionālās ir jāievēro, un klausītājiem skaidri ir jāsaprot, kāda veida informāciju viņš saņem. Līdz ar to, jā, šis jautājums ir aktualizēts, tas ir mūsu dienaskārtībā, sakārtot to pilnībā un strikti ievērot. Vēl jo vairāk – tas ir mūsu pašu interesēs."
Pašlaik ar reklāmas signāliem un piebildēm kā Rīgas domes raidlaiks identificējamas turpat, Latvijas Radio 2, ikdienā dzirdamās "Rīgas aktualitātes". Tas, ka dome arī maksājusi, izpalicis.
Jaunajā sadarbībā ar Latvijas Radio līdzīgi kā līgumos ar komercstacijām "Radio Skonto" un "Radio SWH" Rīga gribējusi, lai tās sagatavotās preses relīzes ēterā sauc par ziņām.
To neslēpj domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis: "Līgums ir par apmēram 17 tūkstošiem eiro. Mēs katru dienu dosim savas ziņas, kas tika speciāli atrunāts ar radio cilvēkiem, kā tās tiks pasniegtas. Radio nevēlējās lietot vārdu ziņas, lai nejauktu cilvēkiem galvu, ka tās nav jūsu pašu gatavotas ziņas."
Ar likumu liegt mediju uzpirkšanu?
Nopirkta žurnālistika iespējami lielākā skaitā mediju kā veiksmīgs ierocis politiskajā cīņā – tā Rīgas domes praksi komentē Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. "Publikācijas rāda, ka iemaksājot noteikta veida naudu par informācijas sniegšanu, tiek iegūtas pārsvarā intervijas un amatpersonu iespējas parādīties, nevis praktiska informācija. Un, jā, tā ir pērkama žurnālistika, kura nav neatkarīga, kura nav objektīva, kurā nav viedokļu daudzveidības.
Tad mēs esam situācijā, kurā mēs par domi dzirdam tikai pašas domes domas," saka eksperte.
Arī Latvijas Universitātes pasniedzējs un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Rolands Tjarve uzskata, ka pērkama žurnālistika lielā mērā ir paša medija problēma un atbildība: "Ja mediji nepiekristu šādiem darījumiem, tad tā nebūtu nekāda problēma, jo skaidrs, ka tiek pirkti. Es gribētu vilkt paralēles ar prostitūciju. Kas ir vainīgs – pakalpojuma sniedzējs vai pakalpojuma pircējs? Ir dažāda veida pieejas, bet skaidrs – ja tiks sodīts pircējs, tad neviens pakalpojumu nepiedāvās. Skaidrs, ka politiķi ir ieinteresēti tikt šajos medijos, un viņi darīs visu. Un medijam jābūt savai nostājai principiālai nepieļaut politiķu naudas ietekmi uz saturu. Un tā ir pilnīgi normāla prakse, ka medijs atsaka."
Tā vietā plašsaziņas līdzekļiem Rīgai būtu jāatbild ar pastiprinātu īstu žurnālistiku. "Lai arī ir ļoti lieli šķēršļi, pati dome un domes priekšsēdētājs neiet un nesniedz informāciju uz jautājumiem, ko viņš nevēlas sniegt. Rīgas domei tomēr ir tik milzīga ietekme Latvijas mērogā, ka tā būtu pelnījusi tikpat lielu uzmanību kā Saeima, valdība un katrs solis būtu pamatīgi analizējams," saka Rožukalne.
Abi mediju eksperti ir vienisprātis, ka ar normatīvajiem aktiem šajā ziņā lielu problēmu nav. Būtiski ir, lai tos ievēro. Tāpēc Žurnālistu asociācijas pārstāvis Tjarve rosina slēptās sponsorēšanas gadījumus celt gaismā: "Pašvaldībai likumā pateikts, ka tai ir jāinformē vēlētāji. Nekur nav teikts, ka viņiem jāpērk žurnālisti. Un rakstīt [likumā], ka pašvaldības nedrīkst pirkt žurnālistus, tas ir diezgan smieklīgi. Jo pilnīgi skaidrs, ka pasaulē tā nav normāla prakse, ka žurnālisti, mediji tiek pirkti. Drīzāk par šo lietu ir skaļi jārunā, jārāda ar pirkstu uz gadījumiem, kad politiķi ir nopirkuši medijus."
Tomēr Tjarves rosinājums kā risinājums izklausās tikai teorētiski. Kā rāda Rīgas piemērs, dome rīkojas gudri un arī tālredzīgi, jo ik gadu līgumus slēdz ar lielāko daļu mediju. Tādējādi lielā mērā gan nopērkot labvēlību, gan lielu sabiedrības daļu apgādājot ar pašas Rīgas gribētu informāciju.
Sakārtot nozari palīdzētu ne tikai pašas nozares attapšanās, bet divi pavisam konkrēti soļi, par kuriem runāts tiek gadiem. Aiziešana no reklāmas tirgus un adekvātu budžetu piešķiršana problēmu jau saknē atrisinātu sabiedriskajos medijos. Savukārt pašiem žurnālistiem būtu jānodibina neatkarīga ombuda institūcija.
