Polija ir viena no ietekmīgākajām Centrāleiropas un arī Austrumeiropas valstīm. Šis gads ir bijis politisko pārmaiņu gads, jo ilgus gadus par valsts premjerministru strādāja Donalds Tusks, kurš nu ieņēmis Eiropas Padomes prezidenta amatu.
Tikmēr mājās viņa partijai "Pilsoniskā platforma" neklājas viegli. Maijā ar nelielu pārsteigumu prezidenta vēlēšanās uzvarēja ambiciozais Andžejs Duda, kurš pārstāv brāļu Kačiņsku izloloto partiju "Likums un taisnība", bet oktobrī paredzamas parlamenta vēlēšanas. Abu politisko spēku starpā valda nebeidzama cīņa.
Polija ap sevi pulcē mazākas valstis
Šobrīd Polija atrodas diezgan labās pozīcijās Eiropā. Tās politiķi ieņem augstus amatus Eiropas institūcijās, krīzē poļi tika sveikā cauri, bet šobrīd valsts cenšas nostiprināties kā vara, kura ap sevi pulcē vājākās valstis. Polija allaž ir bijusi neērta sarunās Briselē, bet pie tā jau visi ir pieraduši.
Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa norāda, ka poļi nebaidās būt neērti, viņi nebaidās būt nemiera cēlāji, apgāzt kādus stereotipus un pastāvēt uz savām interesēm, piemēram, uz Eiropas Savienības (ES) budžeta sadalījumu.
"Polija ļoti tieši paprasīja, ko grib, un nebaidās, ka par viņiem saka – poļi ir traki, pārāk prasīgi un bezkaunīgi. Jā, tajā pašā laikā tas viss ir pamatoti, balstīts uz zināšanām, politiku un cilvēkiem, kuri spēj nostāties līdzās citiem ietekmīgiem spēlētājiem citās ES dalībvalstīs," saka Strazdiņa.
Polijas prezidents Andžejs Duda savā pirmajā ārvalstu vizītē devās uz Tallinu, nevis Berlīni, kas jau izraisīja runas par jaunām pārmaiņām. Poļi allaž ir bijuši spēcīgi ASV sabiedrotie, un arī jaunais prezidents uzsver, ka vēlas, lai NATO klātbūtne Eiropā, tostarp Polijā, būtu lielāka.
"Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai kopā ar premjerministru un aizsardzības ministru panāktu, ka NATO palielina savu klātbūtni Polijā. Ja tas notiks, tad Polija un arī Eiropas austrumi un centrālā daļa, iegūs lielākas drošības garantijas," paziņoja Duda.
Polija ir mēģinājusi sevi vairāk saistīt kopējā politikā ar Višegradas valstīm. Taču Krievijas agresijas laikā Ungārija, Čehija un Slovākija ir nolēmušas ieturēt mērenāku politiku. Tāpēc Polijas redzeslokā ir nonākušas Baltijas valstis. Skaidrs, ka Polijas prezidents vēlas, lai viņam izdotos radīt pamatu tādai valstij, kas ir centrālās lomas spēlētāja krīzes risinājumiem Ukrainā, Moldovā vai Gruzijā, kam Baltija šobrīd noder labāk, nekā sabiedrotie no 1991.gada. Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava uzsver, ka Latvijai sadarbībā ar poļiem palīdz līdzīgā vēstures izpratne un arī ģeopolitiskie draudi.
"Pirmām kārtām, tā ir ģeopolitiskā drošības situācija, kas izveidojusies Eiropas austrumos. Un mēs ar Poliju esam viens reģions, tāpēc mūsu intereses ir, lai tas paliktu drošs. Sadarbība un interešu sakritība ir drošības un aizsardzības jomā. To arī var redzēt praktiskajos soļos, ko abas valstis sper NATO ietvaros, jo tur darbība mums sakrīt," skaidro Kļava.
Iekšpolitiski sašķelta
Polijas iekšpolitikā Andžejs Duda tiek saukts par bojāgājušā prezidenta Leha Kačiņska ideoloģisko mantinieku. Partijas "Likums un taisnība" līderu duets - dvīņu brāļi Kačiņski - ielika ievērojamu pamatu partijas pozīcijām Polijas politiskajā spektrā. Šobrīd arī jaunais prezidents, iespējams, nav nemaz tik neatkarīgs sava ceļa gājējs, cik lielā mērā Jaroslava Kačinška ietekmēts protežē. Pēc dvīņu brāļu triumfa Polijas politikā skaidrs kļuva, ka tas parastajam pilsonim ir pārāk biedējošs. Iespējams, tāpēc Jaroslavs Kačiņskis ir pagājis maliņā un ļāvis starmešu gaismā redzēt jauno un enerģisko Andžeju Dudu.
No vienas puses, Duda nebija zināms pirms vēlēšanām, stāsta Polijas radio žurnāliste Sandra Užule-Fons.
"Andžejs Duda ir cilvēks, kurš, no vienas puses, nebija zināms politikā. Jā, protams, viņš agrāk strādāja prezidenta kancelejā un bija Eiropas Parlamenta deputāts. Bet Broņislavs Komorovskis bija ļoti populārs sabiedrībā. Viņš bija pārāk mierīgs, Komorovskis nebija pārāk aktīvs, un mēs varam teikt, viņš kampaņas pirmo posmu nogulēja," saka žurnāliste.
Bet kā Polijas lomu redz sabiedrība? Vai Polijas politika to ir vienojusi? Sandra Užule-Fons uzskata, ka nē, Polija tomēr ir sašķelta valsts.
"Jā, mēs varam redzēt, ka Polija ir sadalījusies divās daļās. To mēs novērojām pēc prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Sāncensība starp diviem kandidātiem - Andžeju Dudu un Broņislavu Komorovski - apliecināja to pašu, ko var novērot arī medijos. Centrālie laikraksti aptuveni tāpat pa vidu sadalās atbalstā katrai no partijām," skaidro Užule-Fons.
Sandra Užule-Fons norāda gan vēl vienu interesantu Polijas politikas niansi. "Pilsoniskā platforma" ar "Likumu un taisnību" savā starpā konkurē tik asi, ka atgādina ierakstu skandālu. Pirms gada Polijas restorānā tika ierakstītas politiķu sarunas, kuras pirmsvēlēšanu gaisotnē tika publiskotas. Polijas politika ir asa un pietiekami netīra. Tik netīra, ka sasniegusi arī publisko telpu. Piemēram, Donalds Tusks netika uzaicināts uz Dudas inaugurāciju.
Andžejs Duda liek lietā asāku politiku ar mērķi panākt, ka Polija iegūst nozīmīgāku lomu Centrāleiropā. Sandra Užule-Fons apstiprina, ka Duda ir ļoti enerģisks.
"Mēs redzam, ka jaunais prezidents cenšas parādīt, ka grib, lai Polijai būtu pavisam cita loma attiecībās ar ES valstīm. Viņš Polijai grib centrālo lomu Centrāleiropā," saka žurnāliste.
Eiropas lēmumu gaiteņos Polija ir iekarojusi savu vietu. Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa norāda, ka Poliju Briselē ciena un lielās valstis tās viedoklī ieklausās.
"Poliju uztver nopietni un līdzvērtīgi lielajām, nopietnajām spēlētājām Francijai, Vācijai un tamlīdzīgi. Ar to rēķinās, jo Polija ir liela valsts un ģeopolitiski ļoti nozīmīga. Zināmā mērā var teikt, savu lomu un vietu iekarojusi valsts. Poļu politiķi ir zināmi, drosmīgi, neatlaidīgi uz Eiropas skatuves un ar savu rīcību ir panākuši, ka Poliju ciena," uzskata Strazdiņa.
Tikmēr Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava uzsver, ka starp abām valstīm ir liels sadarbības potenciāls. Jā, šobrīd lielākoties tas balstās drošības un militārajā jomā, bet ar laiku ir iespējas attīstīt citas jomas.
"Varētu iezīmēt vismaz trīs vai četras jomas, kur attīstīt sadarbību tālāk. Aizsardzība ir viens, bet tur jau daudz kas notiek NATO ietvaros. Mums vajadzētu militāro atašeju Varšavā, kas krīzes laikā tika aizsaukts uz Rīgu. Varētu sadarboties bruņojuma iepirkuma jautājumos, jo poļi paši ražo bruņojumu," saka Kļava.
"Ekonomikā potenciāla nozare ir enerģētika. Šobrīd projektē Polijas un Lietuvas gāzes savienojumu. Tūrisma joma jāizmanto, jo Vācijas tūristu mums ir vairāk nekā poļu, lai arī Vācija ir ģeogrāfiski tālāk, un ar poļiem mūs vieno vēsturiskā izpratne. Protams, arī izglītības joma ir svarīga lieta, daudz kas jau ir izdarīts, jo ir slēgti vairāki sadarbības līgumi starp augstskolām. Un vēl viena lieta - aktīvāk jāizmanto etnisko poļu klātbūtne Latvijā. Divpusējos sakaros etniskā poļu kopiena var būt ļoti svarīga gan politiskos, gan biznesa sakaros," atgādina Kļava.
Polijas ārpolitikā ir jūtama iekšpolitiskā rīvēšanās. Tuska nebraukšana uz inaugurāciju jau lika uzdot jautājumus ārzemēs. Tusks vēlētos atkārtoti apstiprināt savu mandātu 2018.gadā, bet bez Dudas atbalsta viņam tas neizdosies. Savukārt Duda, bloķējot lielākā konkurenta karjeru Eiropas Padomē, varētu sagraut viņa popularitāti iekšpolitikā. Tāpēc - grozies kā gribi, Polijā kā jau visās valstīs, politika prasa upurus un kompromisus.
