Pēdējos gados otrā un trešā pensiju līmeņa pārvaldniekiem izdevies visnotaļ sekmīgi pavairot savu klientu nākotnes pensijas kapitālu. Tomēr tagad, kad noguldījumu likmes kļuvušas pavisam niecīgas, bet akciju tirgi lēkā te augšup, te lejup, pensiju kapitāla pārvaldītājiem ir sarežģīti atrast drošus ieguldījumu objektus.
- Nemanāmā nākotnes pensiju veidošana
- Līdzšinējais pienesums no pensiju fondiem - diezgan mazs
- Krievijas un Ķīnas finanšu tirgus svārstībām ietekmes nav; par Eiropu domas dalās
- Akciju tirgi un dinamiskie ieguldījumu plāni - ienesīgi, taču riskanti
Nemanāmā nākotnes pensiju veidošana
Ir pieņemts uzskatīt, ka finanšu tirgos notiekošais vairumu Latvijas iedzīvotāju neietekmē. Tomēr šāds pieņēmums ir maldīgs, jo, lai arī ikdienā to neapzināmies, Eiropas un pasaules finanšu tirgus tendences lielākā vai mazākā mērā nākotnē ietekmēs vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju.
"Dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā šobrīd ir 1,249 miljons. No tiem 771 000 ir dalībnieki, kas tika pievienoti shēmai obligāti. Un 489 000 dalībnieku shēmai pievienojās brīvprātīgi un tie ir aptuveni 39%," stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.
Ņemot vērā patlaban noteikto 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi, kas ir 5%, ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas saņem vidēji lielu mēnešalgu – ap 800 eiro mēnesī, ik mēnesi 2. pensiju līmenī iemaksā aptuveni 40 eiro.
Tas, vai šīs iemaksas, kuras ikdienā pat nepamana, nākotnē kļūs par vērā ņemamu papildinājumu nākotnes pensijām, ir atkarīgs no mūsu izvēlētā pensiju plāna un šī plāna pārvaldnieka veiksmīgas darbības.
Līdzšinējais pienesums no pensiju fondiem - diezgan mazs
Pirmie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki, kas 2. pensiju līmenim pievienojās 2000. gadu pirmajā pusē, pensijā devušies jau 2013. gadā. Ņemot vērā ekonomiskās krīzes laikā piedzīvoto 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes, kā arī darba samaksas samazinājumu, viņiem izdevies uzkrāt vien nelielu papildu kapitālu, atzīst Deģe.
"Pienesums no fondēto pensiju shēmas kapitāla ir diezgan mazs šobrīd. Lai gan shēmā uzkrātais kapitāls jau pārsniedz 1600 eiro, tomēr reālais pienesums pensijai ir diezgan mazs. Šobrīd viņš ir septiņi eiro, kas ir skaidrojams dažādiem ienākumiem dažādiem cilvēkiem. Tas ir vidējais cipars. Bet ir cilvēki, kuriem šis pienesums sasniedz 30 – 35 eiro," saka Deģe.
Tiem, kam 2. pensiju līmenī izdevies uzkrāt lielāku kapitālu, proti, vismaz 3000 eiro, jau tagad ir būtiska priekšrocība. Viņi var iegādāties pensijas apdrošināšanas polisi, kas dod iespēju uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā.
Šādu cilvēku gan ir ļoti maz, saka Deģe. "Šobrīd no tiem, kas pensionējas, var izmantot savu kapitālu mūža polises iegādei tikai 3%, tāpēc ka viņiem uzkrātais kapitāls pārsniedz to summu, ar kādu dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir gatavas noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu," skaidro Deģe.
Tiem, kas pensijā dosies pēc kāda laika, gan ir pamats cerēt, ka iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā un brīvprātīgi izvēlētajā 3. pensiju līmenī viņiem nodrošinās pārtikušākas vecumdienas.
Pēdējos gados 2. un 3. pensiju līmeņa pārvaldītājiem itin sekmīgi izdevies pavairot viņiem uzticēto kapitālu.
"Šis pusgads ir tiešām labs. Ja mēs skatāmies uz visu pensiju plānu ienesīgumu, tad pensiju 3. līmenī kopš gada sākuma pieaugums ir aptuveni 3,5%, kas ir ļoti labs ienesīgums," saka Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju komitejas vadītāja, "SEB atklātā pensiju fonda" valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.
"Pirmajā ceturksnī bija uz pusi augstāks, bet tagad sakarā ar šīm korekcijām ir 3,5%. Ja mēs tā turpinātu līdz gada beigām, tie būtu 7% gadā jau pēc komisiju atskaitīšanas. 2. pensiju līmenim mums ir ļoti līdzīgi. Konservatīvajiem plāniem šobrīd, kad procentu likmes ir tik ļoti zemas, un tas krituma brīdis, kamēr procentu likmes samazinājās, konservatīvajiem plāniem deva pieaugumu, jo konservatīvajiem plāniem likmju samazināšanās dod peļņu," saka Brencēna.
Krievijas un Ķīnas finanšu tirgus svārstībām ietekmes nav; par Eiropu domas dalās
Tomēr pēdējo mēnešu laikā finanšu tirgi kļuvuši ļoti svārstīgi un, lai arī Latvija šķietami atrodas ļoti tālu no pasaules finanšu tirgiem, negatīvās tendences lielajos vērtspapīru tirgos atstāj ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju pensiju kapitālu. Tas attiecas arī uz Krievijas un Ķīnas finanšu tirgu svārstību ietekmi.
"Pensiju plānu ieguldījumu īpatsvars šajās valstīs nav tik būtisks, lai mēs varētu teikt, ka tas būtiski ietekmēs. Tur ieguldījumi ir zem 10% no kopējiem pensiju plānu ieguldījumiem," atzīmē Brencēna.
"Pārsvarā mums ir ieguldījumi Eiropā, Austrumeiropā un Latvijā, kas veido lielāko īpatsvaru. Vēl ir globālie fondi, kur ir Ķīnas un Krievijas vērtspapīri, bet tas ir globālajos fondos, bet tiešu ieguldījumu praktiski nav. Līdz ar to tā ietekme, protams, būs, bet ne tik liela. Kas attiecas uz Eiropu, tieši Eiropas akcijas šobrīd ir ļoti svārstīgas un, kas netipiski vasaras periodam, ir kāpumi un kritumi tieši pēdējos mēnešos. Ja gada sākumā bija skaists pieaugums, tad tieši pēdējos mēnešos šie ieguldījumi Eiropas akcijās deva šo "svārstīgo bildi"," viņa pauž.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Finasta Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs gan lūkojas optimistiskāk. "Tiešām, likmes ir zemas, bet, kad ienesīgums samazinās, cenas kāpj un tad attiecīgi pie pārvērtēšanas, no tā, ka mēs vērtspapīru nopirkām par vienu cenu, bet pēc tam, negaidot tā dzēšanu, to pārdevām, arī pie negatīvām likmēm var pelnīt," norāda Martinovs.
Akciju tirgi un dinamiskie ieguldījumu plāni - ienesīgi, taču riskanti
Reaģējot uz depozītu likmju samazināšanos, pensiju fondu pārvaldītāji pēdējā laikā krietni samazinājuši noguldījumus banku depozītos. Martinovs uzsver, ka klientiem nevajadzētu uztraukties par depozītu likmju ietekmi uz pensiju kapitālu. "Tās likmes, ko piedāvā vietējās bankas, protams, atbilst tirgus situācijai, bet ne pilnībā atbilst mūsu ieguldīšanas mērķiem. Bet, ņemot vērā, ka tās tendences ir parādījušās salīdzinoši nesen, mūsu termiņnoguldījumu portfelis, kura vidējais dzēšanas termiņš ir ap divarpus gadiem, nodrošina ienesīgumu ap 3,5% gadā," viņš norāda
Savukārt Brencēna atzīst, ka pensiju pārvaldītāji ir novērojuši, ka, reaģējot uz depozītu likmju samazināšanos, ne viens vien 3. pensiju līmeņa klients steidz uzkrāto naudu ieguldīt 3. pensiju līmenī. "Pensiju 3. līmenis ir rekordaugsts iemaksu ziņā, kopš vispār 3. pensiju līmenis sāka savu darbu pirms 15 gadiem. Pirmajā pusgadā vien ir iemaksāti 27 miljoni eiro, kas ir par 67% vairāk nekā pagājušajā gadā," viņa norāda. "Bet klientu skaits jau tik dramatiski nepieaug. Tas nozīmē, ka šīs iemaksas seko līdzi tiem cilvēkiem, kas kādreiz ir slēguši līgumus, bet tagad veic iemaksas. Viena liela daļa, tas man ir jāatzīst, ir gados vecāki cilvēki, kas savus depozītus, kur ienesīguma nav, izmanto privātos pensiju fondus, lai ieguldītu naudu, jo ienesīgums, kā jūs redzat, ir stipri pievilcīgāks par jebkuru depozītlikmi," skaidro "SEB atklātā pensiju fonda" valdes priekšsēdētāja.
Pensiju pārvaldītāji gan šādu stratēģiju sauc par visai riskantu.
Martinovs uzsver, ka cilvēkiem, kas jau sasnieguši pirmspensijas vecumu, vajadzētu izvēlēties piesardzīgāku ieguldījumu stratēģiju.
"Tie, kas turēja pēdējos divus trīs gadus savus ieguldījumus akciju tirgos vai plānos, kuri iegulda akciju tirgos, ir nopelnījuši ļoti labi. Ja mēs skatāmies uz pēdējiem diviem trim gadiem, arī tie, kas ieguldīja vērtspapīros, ir labi nopelnījuši, jo likmes krita, bet cenas kāpa," pauž Martinovs. "Industrija ir nopelnījusi ļoti labi. Parasti mēs rekomendējam tiem, kam jau tuvojas pensionēšanās vecums, iziet no tiem plāniem, kas paredz ieguldījumus arī akciju tirgos. Jā, varbūt viņi negūs papildu peļņu, bet viņi zināmā mērā "iekonservēs" tos savus ieguvumus, kas gūti pēdējos trīs, piecos vai desmit gados," saka Martinovs.
Proti, lai arī aktīvie jeb dinamiskie ieguldījumu plāni sola lielāku peļņu, šādi ieguldījumi ir jūtīgāki pret tirgus svārstībām, to ienesīgums nav garantēts un tos nevar uzskatīt par depozītnoguldījumu aizvietotājiem.
"Termiņnoguldījumiem ienesīgums tiek garantēts, īpaši, ja runājam par ieguldījumiem līdz 100 000. Arī no tāda aspekta, ka 3. līmenī netiek garantēts ienesīgums un skaidrs, ka tie līdzekļi, kas tiek ieguldīti 3. līmenī, ņemot vērā visas tās nianses, politikas vai stratēģijas, kas tiek izmantotas, pārvaldot konkrētā plāna līdzekļus, ir pakļautas riskiem, pakļautas kaut kādām svārstībām," viņš piebilst.
Pensiju fondu pārvaldītāji neslēpj, ka patlaban atrast drošus veidus, kā ieguldīt un pavairot viņiem uzticēto pensiju kapitālu, nav vienkārši. Arī pašiem ieguldītājiem vajadzētu rūpīgāk sekot līdzi tam, kas notiek ar viņa pensijas kapitālu, un atcerēties, ka tā apmēru kādā mirklī var ietekmēt pat tas, vai Grieķijai izdosies saņemt jaunu starptautisko aizdevumu.
