Mosula, Raka un Sirta – pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu

Kopš oktobra LSM sadarbībā ar Tuvo Austrumu drošības politikas pētnieku Tomu Rātfelderu piedāvā lasītājiem rakstu sēriju "Pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu". Sērijā apskatītas trīs pilsētas – Mosula, Raka un Sirta, kuras nesenā pagātnē krita teroristu rokās, bet kuru atbrīvošana gaidāma tuvā nākotnē. Noslēdzošā raksta ietvaros apkopota iepriekš veiktā analīze, lai atbildētu uz sērijas galveno jautājumu – kāda ir pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu.

Pašreizējās situācijas cīņā pret teroristisko grupējumu "Daīš" Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ietvaros, ir skaidri redzams, ka svaru kausi ir nosvērušies par labu Rietumu atbalstītajiem politiskajiem spēlētājiem un džihādisti zaudē būtisku daudzumu teritoriju un resursu. Šī gada 5.decembrī notikusī Sirtas pilsētas ieņemšana, kā arī sāktās Mosulas un Rakas atbrīvošanas operācijas kalpo par šī apgalvojuma pierādījumu. Minētajām lielpilsētām Lībijā, Irākā un Sīrijā ir ievērojama sasaiste ar "Daīš" politisko ietekmi un grupējuma spējām veikt uzbrukumus Eiropas Savienībā un pasaulē.

To ieņemšana ievērojami mazinātu starptautiskā terorisma problēmu, kura jau ir kļuvusi par vienu no 21.gadsimta simboliem.

Tomēr kāda tieši ir pilsētu nozīme cīņā pret "Daīš"? Kāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir tik svarīgi atgūt šīs trīs pilsētas un kāpēc par tām notiek cīņas? Atbildes uz šiem jautājumiem ir aplūkotas trīs rakstos.

Iepriekš rakstu sērijā veiktā Sirtas, Mosulas un Rakas atbrīvošanas operāciju analīze ieskicēja šo pilsētu vēsturi, galvenos iesaistītos politiskos spēlētājus, pilsētu stratēģisko nozīmi un arī izaicinājumus ar kuriem valstīm būs jāsaskaras pēc to atbrīvošanas. Raksta turpinājumā ir apkopoti galvenie secinājumi pēc visu trīs pilsētu salīdzinājuma, kas ļaus lasītājam padziļinātāk izprast atbildi uz ievadā minēto jautājumu.

Pilsētas kā teroristu atbalsta punkti

Pirmkārt, pilsētas var tikt izmantotas kā bāzes, kurās kaujiniekiem pulcēties, iegūt minimālu militāru apmācību, kā arī saņemt bruņojumu un pārtiku. Tāpat tajās bieži ir bāzēta teroristu militārā vadība un tiek uzskatīts, ka de facto galvaspilsētā Rakā atrodas lielākais daudzums "Daīš" līderu.

No šī faktiskā organizācijas administratīvā centra, ļoti iespējams, tiek plānoti uzbrukumi ne tikai daudzajiem Sīrijas pilsoņu karā iesaistītajiem spēlētājiem, bet arī Rietumu pasaulei.

Pilsētas var pildīt arī patvēruma funkciju. Tā kā daudzu apdzīvojamo ēku tuvums atvieglina dažādu militārās aizsardzības struktūru izveidi,

teroristiem ir iespējams izmantot pilsētas kā atkāpšanās vietas sakāvju gadījumā.

Minētās aizsardzības struktūras nodrošina relatīvu drošības līmeni, kuru var izmantot lai pārgrupētos un atjaunotu zaudētās cīņas spējas. Sirtas atbrīvošanas operācijas pieredze norāda, ka pretiniekiem ir ļoti grūti pārlauzt teroristu pretestību šajās apdzīvotajās vietās. Pilsētu ieņemšana prasa ievērojamu laiku, kura ietvaros "Daīš" cīnītāji atgūst spējas izrādīt aktīvu militāru pretestību.

Pilsētas kā vārti uz finansiāliem resursiem

Aplūkojot Sirtas, Mosulas un Rakas ģeogrāfisko novietojumu, ir iespējams redzēt, ka tās visas atrodas tuvumā salīdzinoši lieliem naftas resursiem.

No to pārdošanas iegūtā nauda ļauj teroristiem palielināt un uzturēt savu militāro kapacitāti, iepērkot ieročus, bruņu tehniku, munīciju, kā arī izmaksājot algas kaujiniekiem. Tāpat šī nauda var tikt izmantota, lai iegādātos nepieciešamo ekipējumu teroristu uzbrukumiem Eiropas Savienībā un pasaulē. Pilsētu atgūšanas rezultātā šie resursi teroristiem tiktu liegti.

Papildus tam, kontrole pār Rakas apkaimē esošajiem dambjiem uz Eifratas upes sniedz "Daīš" būtisku politiskās izspiešanas instrumentu pret Bašara al Asada režīmu. Teroristi ir ieguvuši daudz finansiālo līdzekļu pieprasot maksājumus apmaiņā pret ūdens piegādi režīma kontrolētajām teritorijām.

Sirtas specifika savukārt ir saistīta ar daļu no Muamara Kadafī arsenālu, kurš visticamāk nonāca "Daīš" rokās pēc pilsētas ieņemšanas 2015.gadā. Šis apstāklis apvienojumā ar Lībijas relatīvo tuvumu Itālijas robežai padarīja iespējamu izvērst ieroču kontrabandu pāri Vidusjūrai. Tāpat par būtisku "Daīš" ienākumu avotu Lībijā pirms tās ievērojamajiem militārajiem zaudējumiem varēja uzskatīt nelegālus cilvēku pārvadājumus.

Pilsētas kā ģeopolitiskas piekļuves vietas

Trešā nozīme pilsētu cīņā pret starptautisko terorismu daļēji saistās ar jau iepriekš minēto ģeogrāfisko dimensiju. Tomēr papildus finansiālajiem faktoriem pilsētas paver arī jaunas militāri politiskas manevrēšanas iespējas kaujas laukā. Piemēram, tiek uzskatīts ka Raka un Mosula veido savstarpēju cīnītāju pārvadājumu saikni.

Tas nozīmē, ka starp abām pilsētām notiek pastāvīgas cīnītāju plūsmas no Sīrijas uz Irāku un otrādi.

Līdz ar to, vajadzības gadījumā "Daīš" var izvēlēties, kuru no abām frontēm spēcināt.

Rakas vai Mosulas zaudējums nozīmētu šīs saiknes pārraušanu un ievērojami apgrūtinātu pieeju Sīrijai un/vai Irākai, kas rezultētos ar "Daīš" vadības nespēju adekvāti atbildēt uz notikumu attīstību abu valstu kaujas laukos.

Sirtas gadījumā būtiska nozīme ir izejai uz Vidusjūru, kas ļauj "Daīš" kaujiniekiem relatīvi viegli piekļūt Itālijas dienvidu krastam un nokļūt Eiropas Savienībā (maskējoties kā bēgļiem). Tas palielina to iespējas veikt teroristu uzbrukumus un veicināt islamofobijas izplatību ES dalībvalstīs. Šo darbību rezultāts ir lielāks potenciālo rekrūšu skaits teroristu rindās un to cīņas spēju palielināšana.

Pilsētas kā varas simboli

Visbeidzot, pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu saistās ar to simbolisko nozīmi. Raka un Mosula ir vienas no Sīrijas un Irākas lielākajām pilsētām, kā arī vieni no arābu civilizācijas vēsturiskajiem centriem. Sirta savukārt ir Lībijas diktatora Muamara Kadafī favorītpilsēta, kurā viņš investēja ievērojamus naudas līdzekļus.

Šo apdzīvoto vietu krišana "Daīš" rokās ievērojami uzlaboja tās prestižu pasaules teroristisko organizāciju aprindās, kura rezultātā tika iegūta lielāka popularitāte pat par tās kādreizējo saimnieku – "Al Qaeda".

Minētais apstāklis ir piesaistījis daudzus rekrūšus no visas pasaules un audzējis organizācijas spēku. Šo pilsētu zaudējumu gadījumā tiktu skaidri parādīts, ka teroristu varas laiki ir pagājuši un tie vairs nav spējīgi noturēt savas sākotnēji iekarotās teritorijas. Tas savukārt atņemtu "Daīš" ar tās popularitāti saistītos ieguvumus.

Tāpat, pilsētu atbrīvošana būtu leģitimitātes palielinājums tās veicējam. Tā kā rakstu sērijā apskatītās pilsētas atrodas "neizdevušās" valstīs, šāds ieguvums var palīdzēt izveidot vienotu un stabilu valdību daudziem politiskajiem spēlētājiem. To savukārt var uzskatīt par priekšnoteikumu terorisma problēmas mazināšanai sākotnēji Sīrijā, Irākā un Lībijā un pēc tam arī pasaulē.

Noslēgumā ir nepieciešams pieminēt, ka rakstu sērijas kopsavilkumā sniegtie secinājumi var pilnībā nebūt attiecināmi uz katru pilsētu, kura ir nonākusi teroristu kontrolē un pasaulē pastāv arī citas teroristiskas organizācijas, kurām ir citādāka specifika nekā "Daīš".

Tajā pašā laikā Sirta, Raka un Mosula ir tipiski piemēri, kā bruņots grupējums ir spējīgs izmantot apdzīvotas vietas politiskās un ekonomiskās iespējas savas varas palielināšanai.

Tāpat "Daīš" vēl arvien ir viena no nedaudzajām starptautiskajām teroristiskajām organizācijām, kura ir spējīga veikt uzbrukumus visa pasaulē. Tāpēc tā sakāve mazinās arī globālā terorisma problēmu.