Valdība deklarācijā apsolījusi lielajiem ražotājiem atlaidi elektrībai. Tagad klāt smagākā izšķiršanās – dot to dažiem, vai daudziem. Skaidrs, ka kādam par atlaidi būs jāsamaksā, turklāt nav izslēgts, ka tas būs jādara ikvienai mājsaimniecībai vai citiem uzņēmumiem, kuri atlaidi nedabūs. Atbildīgā ministrija sākusi darbu pie valdības deklarācijā apsolītā elektrības rēķinu samazinājuma lieliem eksportējošiem uzņēmumiem. Vēl nav skaidrs, kuriem atlaide pienāksies, bet tā varētu izmaksāt vismaz nepilnus piecus miljonus eiro.
Ekonomikas ministrija apspriešanai izlikusi variantu, ka atlaide pienāksies uzņēmumiem, kas patērē vismaz 30 gigavatstundas elektrības. Gandrīz droši, ka atlaidi iegūtu "Liepājas metalurgs", "Cemex" un "Valmieras stikla šķiedra".
"Var jau kāds pateikt - kāpēc jāatbalsta? Bet tas ir mūsu ekonomikas izaugsmes viens no būtiskiem sektoriem – rūpnieciskā ražošana. Es nemaz nerunāju par to, ka šajos trīs uzņēmumos kopā strādā četri tūkstoši cilvēku," atlaidi aizstāv Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Pašreizējās elektrības cenas neļaujot Latvijas eksportētājiem konkurēt ārzemēs.
Saskaņā ar piedāvāto variantu atbalsts varētu pienākties līdz septiņiem uzņēmumiem.
Atlaidi nesaņemtu, piemēram, dolomīta šķembu ražotne "Pļaviņu DM", kas ar 70 strādājošajiem ir lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs Pļaviņās. Pēdējos gados "Pļaviņu DM" karjerā darbs notiek vasarā, jo Latvijā vairāk šķembu nevajag. Lai eksportētu, ražošanas izmaksas ir pārāk augstas. "Ministrijai vajadzētu vienādi attiekties pret visiem energointensīviem uzņēmumiem. Ja mums būtu lētāka elektrība, es nevarētu apgalvot 100%, bet mēs mēģinātu atjaunot eksportu uz ārzemēm," saka "Pļaviņu DM" valdes loceklis Juris Seikovskis.
Ministrijas sākotnējā iecere bija slieksni noteikt vienas gigavatstundas apmērā. Tad atlaidi varētu saņemt ap 200 uzņēmumi. "Tas būtu optimāls atbalsta apmērs," domā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), taču mērķis ir šo atbalstu "padarīt fiskāli neitrālu". Tas nozīmē – neradīt jaunus izdevumus.
Atbalsts varētu izpausties kā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana rēķinā.
Tas nozīmē, ka, atbalstot vienus, par atlaidi būs jāsamaksā citiem. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka, atbalstot dažus lielos uzņēmumus, iztrūkums OIK kopējā katlā varētu būt 4,5 miljoni eiro. Ja atbalstītu daudzus, tad tas varētu izmaksāt aptuveni septiņus miljonus eiro.
Ministrija rēķina, ka nepilnus piecus miljonus varētu iegūt no "Liepājas metalurga" darbības sākšanas. Taču nav nekāda garantija, ka metalurgs strādās ar cerēto jaudu. Kā vēl viena iespēja apskatīta "Latvenergo" peļņas novirzīšana iztrūkuma segšanai.
Latvijā pašlaik ir vienas no augstākajām elektrības cenām reģionā. Jau kādu laiku tika klāstīts, ka cenas kritīs, kad Baltiju ar Zviedriju savienos jaudīgs elektrības kabelis. To pabeigs nākamgad. Taču tagad nav izslēgts, ka mājsaimniecības kopējos rēķinos šo samazinājumu pilnvērtīgi izbaudīt nevarēs, turklāt sistēma izveidota tā, ka, krītot elektrības cenai, visiem būs vairāk jāmaksā zaļajām un gāzes elektrostacijām, lai kompensētu tām neiegūto peļņu.
Valdība iepriekš lēma, ka atlaidei jābūt no nākamā gada, bet tā vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
