"Ja mēs apskatāmies relatīvi valdības izmaksas pret to, kā [izglītībai] tērē citas Eiropas Savienības valstis, tad Latvijā tie ir gandrīz 6% no kopprodukta, un liekas, ka tā ir diezgan liela izmaksa. Ja mēs skatāmies vidēji Eiropas Savienībā, tad tā ir 5."
Tā 14.oktrobrī Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība"). Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", secinājām, ka tā ir puspatiesība.
Lai arī ne gluži precīzi, Ašeradena minētie skaitļi ir tuvu patiesībai - 2013.gadā Eiropas Savienība (ES) vidēji izglītībai tērēja 5%, bet Latvija - 5,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc Finanšu ministrijas informācijas, arī pērn mēs izglītībai esam atvēlējuši procentuāli tikpat, bet šā gada prognoze ir nedaudz zemāka - 5,6% no IKP.
Dati: FM, Eurostat
Vienlaikus var diskutēt, vai izglītībai dotā IKP daļa tiešām "ir diezgan liela izmaksa", kā norāda Ašeradens.
Pretējs secinājums bija OECD ekspertiem, kuri pagājušogad analizēja Latvijas pedagogu atalgojuma modeli. Tā dēvētā attīstīto valstu organizācija, par kuras dalībvalsti Latvija drīzumā cer kļūt, ziņojumā norādīja, ka Latvija izglītībai tērē mazāk nekā vidēji OECD valstīs (2011.gadā - 6,1%). Un stipri mazāk nekā atsevišķās valstīs ar ļoti augstiem mācību sasniegumiem, piemēram Korejā un Somijā, kur 2011.gadā nozare saņēma attiecīgi 7,6% un 6,5% no IKP. Turklāt, ja salīdzina tikai IKP daļu pamatskolu un vidusskolu izglītībai (neskaitot pirmsskolu un augstāko izglītību), Latvijas rādītājs togad bijis proporcionāli vēl zemāks - 3% pret OECD vidējo 3,8% no IKP. Tāpat Latvijā ir zemas izglītības izmaksas, rēķinot uz vienu skolēnu.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Ašeradens intervijā Latvijas Radio pamatoti norāda, ka Latvijai vajadzētu efektivizēt skolu tīklu un palielināt skolotāju darba samaksu. Uz to norādījuši arī dažādi eksperti. Vienlaikus viņa teiktais, ka Latvija izglītībai tērē diezgan daudz, patiesībai atbilst tikai daļēji, un izglītības tēriņi būtu jāskata plašākā kontekstā.
Birka: Puspatiesība
