Melu detektors: Vai Artuss Kaimiņš par Saeimas prestižu runā patiesību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveide un tās darbs ir paaugstinājis Saeimas prestižu. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" 6.oktobrī sacīja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš, kandidējot vēlēšanām, apgalvoja, ka tā ir viena no viņa prioritātēm. "Melu detektors" pārbaudīja Kaimiņa izteikuma korektumu.

Citāts no intervijas:

""Maksimas" parlamentārās izmeklēšanas komisiju mēs izveidojām, un viņa strādāja gadu. Un Saeimas prestižs auga ar šo te komisiju."

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai veidoto komisiju Kaimiņš intervijā min kā pozitīvo piemēru pretstatā Pretkorupcijas jomas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kuras darbības termiņu Saeima 6.oktobrī pagarināja  vēl par divām nedēļām.

Tomēr Kaimiņam nav taisnība par Saeimas prestižu.

Pētījumu firmas SKDS aptaujas, kurās ik mēnesi iedzīvotājiem tiek jautāts, vai viņi uzticas Saeimai, rāda, ka komisijas darbības gada laikā tas nevis auga, bet gan kritās, turklāt ievērojami.

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeima izveidoja 2014.gada novembrī - gadu pēc 54 cilvēku bojāejas sagruvušajā lielveikalā un mēnesi pēc 12.Saeimas vēlēšanām. Aptauju rezultāti rāda, ka 11.Saeimas laikā uzticēšanās parlamentam kopumā bija pakāpeniski augusi, mēnesi pēc vēlēšanām sasniedzot 27,5%. Taču gadu vēlāk tūlīt pēc komisijas galaziņojuma pieņemšanas Saeimai uzticējās stipri mazāk cilvēku - vairs tikai 21% jeb katrs piektais.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš to sauc par kritiski zemu rādītāju. Viņš arī uzskata, ka

vienas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs diez vai jūtami ietekmē Saeimas presitižu - uzticēšanās tai esot stipri saistīta ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un ekonomisko situāciju valstī.

Kaimiņš "Melu detektoram" sacīja, ka viņš esot kļūdījies uztraukuma dēļ. Patiesībā deputāts esot domājis nevis visas Saeimas, bet tieši parlamentārās izmeklēšanas komisiju prestižu, kas šajā laikā noteikti esot audzis.

"Par to, ka tā bija vislietderīgākā parlamentārās izmeklēšanas komisija, man šaubu nav nekādu," sacīja Kaimiņš. Viņš savu viedokli pamato ar politiski un morāli atbildīgo personu nosaukšanu galaziņojumā.

Birka:  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti