Melu detektors: Vai ĀM saka patiesību par iedzīvotāju ienākumiem Latvijā, Krievijā un Ķīnā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

"Ņemot vērā, ka Ķīnas iedzīvotāju pirktspēja ir daudzkārt pieaugusi, ienākumu ziņā uz vienu cilvēku ķīnieši faktiski ir apsteiguši Krieviju — faktiski viņi ir vienā līmenī ar mūsu, latviešu patērētājiem," 4. novembra radio intervijā programmā "Doma laukums" teica Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

"Melu detektors" pārbaudīja šo informāciju, kas izskanēja Latvijas Radio 4 ēterā. Noskaidrojies, ka ĀM ir kļūdījusies. 

Ko saka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)

Tradicionāli visbiežāk izmantotais rādītājs, kuru izmanto, lai dažādās valstīs salīdzinātu labklājību, ir IKP līmenis uz vienu cilvēku, ņemot vērā patērētāju pirktspējas paritāti (faktiski – cenu līmeni valstī). Saskaņā ar jaunākajiem (2015. gada) SVF datiem šajā rādītājā ķīnieši caurmērā vēl joprojām stipri atpaliek gan no latviešiem, gan krieviem. Turklāt Krievijas iedzīvotāji, ņemot vērā cenu līmeni, nedaudz apsteidz Latvijas iedzīvotājus.

  • Ķīna – 14 339 starptautisko dolāru uz vienu iedzīvotāju.
  • Latvija – 24 652 dolāru.
  • Krievija – 25 965 dolāru.

Ko saka Pasaules Banka

Analogus aprēķinus katru gadu veic arī Pasaules Banka (World Bank). Pasaules Bankas dati par 2015. gadu ir gandrīz tādi paši kā SVF.

  • Ķīna – 14 238 starptautisko dolāru uz vienu iedzīvotāju.
  • Latvija – 24 286 dolāru.
  • Krievija – 24 451 dolāru.

Bet kā ar vidējo algu?

Jāatzīst, ka augstāk parādīts iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju, nevis "ienākumu līmenis", par kuru runāja Pildegovičs. Ar ienākumiem ir grūtāk — statistika par algām pieejama, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm — Latvija šogad iestājās šajā organizācijā. Tomēr datu par Krieviju un Ķīnu tur nav.

Tiesa, šovasar vairākos Krievijas medijos parādījās raksti ar saitēm uz "Sberbank" analītiķu apgalvojumiem, ka vidējā alga Krievijā 2015. gadā (kad naftas cenu krituma dēļ strauji kritās rubļa kurss) pirmoreiz kļuvusi mazāka par vidējo algo Ķīnā (skat., piemēram, "RBK" publikāciju). Šī ziņa izsauca vētru blogosfērā. Tomēr Krievijas bankas analītiķi neņēma vērā ķīniešu statistikas īpatnības, kas aprēķina tikai algas pilsētās, turklāt ne visos uzņēmumos, tādējādi nepareizi spriežot par visas Ķīnas iedzīvotāju ienākumu līmeni.

Ķīniešu pārspīlētā statistika

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Par to, ka Ķīnas statistika ir ļoti savdabīga, ASV uzrakstītas pat vairākas grāmatas. Tajās tiek runāts arī par algas rādītājiem, kuri Ķīnā saskaņā ar autoru aprēķiniem ir stipri pārspīlēti.

Lieta tāda, ka Ķīnas Tautas Republikas statistikas pārvalde aprēķina tikai algas pilsētās (urban areas), turklāt, kurās pilsētās — tas tiek atlasīts pēc izvēles. 2015. gadā tur strādāja tikai apmēram puse no visiem nodarbinātajiem valstī – 404 miljoni no 774 miljoniem strādājošo. Statistikas pārvalde nepublicē datus par algām 370 miljoniem strādājošo lauku apvidos (rural areas), kur algas ir zemākas nevis par pāris desmitiem procentu, bet gan vairākkārt. Turklāt tas nav viss.

Otrkārt, Ķīnas statistikas pārvalde aprēķina algas divām pilsētās strādājošo grupām. Pirmā un galvenā – algas valsts sektorā un lielākajās privātajās korporācijās, kur algas tradicionāli ir visaugstākās. Tāpēc 62 tūkstoši juaņu gadā pirms nodokļiem, kas ir bieži citētais skaitlis "vidējai algai Ķīnā 2015. gadā" un uz kuru atsaucās arī Krievijas mediji, attiecas tikai uz vislabāk apmaksāto darba tirgus segmentu, kurā nodarbināta apmēram piektā daļa no visiem valstī strādājošiem. Pārrēķinot uz mūsu valūtu, 2015. gadā sanāca 703-786 eiro mēnesī atkarībā no valūtas svārstībām (pagājušogad viens eiro bija vērts no 6,57 līdz 7,35 juaņām).

Latvijā vidējā bruto alga visās nozarēs un sektoros 2015. gadā bija 818 eiro saskaņā ar CSP datiem. Tādējādi pat šis vidējais rādītājs Latvijā ir augstāks nekā pašai priviliģētākajai strādnieku grupai Ķīnā.

Otrais algu segments, kuru kopš 2009. gada aprēķina Ķīnas statistikas pārvalde, attiecas uz pilsētās strādājošiem maza un vidēja izmēra uzņēmumu darbiniekiem, kuru algas arī ir vairākus desmitus procentus mazākas. Tās aprēķināt – turklāt ne visas – sāka tikai pēc Ķīnas "statistikas skandāla", kad 2009. gadā publicētā statistika uzrādīja algu pieaugumu, lai gan privātie uzņēmumi krīzes laikā masveidā samazināja algas. Tāpēc Ķīnas presē, ieskaitot angļvalodīgo presi, katrai no grupām tiek parādīti divi vidējās algas rādītāji. 

Otrās grupas (privātā sektora) strādājošie Ķīnā 2015. gadā caurmērā nopelnīja 39 589 juaņu (pirms nodokļiem). Tas ir 3 299 juaņas mēnesī jeb 449-502 eiro. Saskaņā ar aprēķiniem, kurus veikusi Vācijas Tirdzniecības palāta Ķīnā, statistika attiecas tikai uz aptuveni 38% no visa Ķīnas darba tirgus.

Atsevišķi tiek publicēti dati par pašu zemāk apmaksāto pilsētās strādājošo slāni, kas ir viena trešā daļa no visa valstī strādājošo skaita – tie ir 277 miljoni lauku "darba migrantu", kas ir atbraukuši strādāt uz pilsētām. Šī grupa Ķīnā tiek uzskatīta par marginālu un sociāli sliktāk aizsargātu: lielākajai daļai no viņiem ir tikai pamata izglītība, smagi darba apstākļi, un iespēju veidot karjeru, izglītoties vai iegādāties mājokli pilsētā praktiski nav. 2015. gadā šie strādājošie nopelnīja vidēji 3072 juaņas mēnesī jeb 418-468 eiro pirms nodokļiem.

Visbeidzot arī pati lielākā un pati nabadzīgākā grupa – 370 miljoni laukos strādājošo (aptuveni puse no visa valsts darbaspēka) – kā jau minēts, vispār statistikā netiek minēta. Tomēr saskaņā ar "Goldman Sachs" aprēķiniem 2014. gadā lauku iedzīvotāji vidēji nopelnīja tikai ap 170 dolāriem mēnesī. Pat ņemot vērā, ka algu pieaugums "urbānajā" Ķīnā pagājušogad bija visnotaļ straujš – no 7 līdz 9% atkarībā no sektora, diezin vai lauku iedzīvotāju stāvoklis ir kardināli izmainījies.

Savukārt Krievijā vidējā alga 2015. gadā bija 34 tūkstoši rubļu. Ņemot vērā vidējo svērto gada kursu pret eiro (67,8 rubļi), sanāk 501 eiro mēnesī.

Tas ir mazāk nekā Latvijā un Ķīnas "augšējā" sektorā, taču vairāk nekā Ķīnas privātajā sektorā, nemaz nerunājot par Ķīnas provincēm.

Tiesa, visi šie dati attiecas uz nominālajām algām, neaprēķinot, cik daudz preču un pakalpojumu par šādu naudu var iegādāties šajās valstīs.

Ienākumi uz vienu iedzīvotāju

Vēl viens rādītājs, kuru var izmantot salīdzināšanai — pieejamie ienākumi uz vienu iedzīvotāju (izņemot algas, šeit ietilpst pensijas, sociālie pabalsti utt.). Ķīnā 2015. gadā tie bija vidēji 21 966 juaņas uz vienu iedzīvotāju vai 1830 juaņas mēnesī. Tas ir aptuveni 249-278 eiro mēnesī. 

Latvijā jaunākie dati pieejami par 2014. gadu. Ienākums ir 378 eiro mēnesī uz iedzīvotāju. Oficiālu datu par 2015. gadu nav, tomēr nav iemesla pieņemt, ka tie ir izmainījušies vairāk par pāris procentiem.

Krievijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā bija aptuveni 30 tūkstoši rubļu mēnesī – proti, ap 402 eiro, kas ir daudz vairāk nekā Ķīnā.

Ko atbildēja Ārlietu ministrija

Lsm.lv pajautāja ĀM, kādos datos balstīti Pildegoviča izteikumi. Valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs telefonsarunā atbildēja, ka preses dienests gatavo atbildi. Ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons rakstiski atbildēja, ka ĀM rīcībā ir dažādi avoti, t.sk. diplomātisko pārstāvniecību un partneru ziņojumi, analītika, apskati utt. Tomēr viņš nenorādīja konkrētus avotus, izņemot divas saites uz Krievijas medijiem, kuri, kā jau iepriekš minēts, skaitīja tikai "augšējā", proti, paša priviliģētākā Ķīnas darba tirgus slāni.

Birka:                            

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti