Melu detektors: Vai Aizsardzības ministrijā saka patiesību par Latvijas karavīru tiesājamību ārzemēs?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Ja uz citu valsti nosūtītie Latvijas karavīri pastrādā noziegumu, viņi tiek tiesāti un saņem sodu pēc Latvijas likumiem. Tā, komentējot Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzībā, Latvijas Radio tiešajā ēterā paziņoja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins. "Melu detektors" pārbaudīja, cik korekta ir izskanējusī informācija.

Citāts:

"Šāds līgums attiecas arī uz Latvijas militārpersonām, atrodoties ārvalstīs. Latvijas karavīrs arī saņem sodu vai tiek iztiesāts attiecīgi no tās valsts, no kurienes viņš ir ieradies, respektīvi, no Latvijas."

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta (MPAD) direktors Kaspars Galkins, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atbildot uz jautājumu par jauno Latvijas un ASV līgumu, 16.februārī (audioieraksta 4:05 minūtē)

Divi līgumi

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

  Savā plašajā komentārā radio Kaspars Galkins atgādināja, ka ir divi "militārie" līgumi. Pirmais – tipveida līgums ar NATO, kuru Latvija parakstīja 2004.gadā pēc iestāšanās aliansē. Tajā paredzētie nosacījumi visām alianses valstīm ir simetriski, t.i., vienādi. Tostarp arī attiecībā uz krimināljurisdikciju – t.i., vajāšanu par noziegumiem, kurus pastrādājušas vienas valsts militārpersonas citas valsts militārajās bāzēs vai teritorijā, veicot dienesta pienākumus. Citiem vārdiem sakot, attiecībā uz Latvijas karavīru, kas pastrādājis noziegumu, teiksim, Norvēģijas teritorijā, darbojas tāda pati procedūra kā attiecībā uz Norvēģijas pilsoni Latvijas teritorijā.

Otrs līgums – Latvijas un ASV, kura ratifikāciju nesen pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima, arī ir tipveida: tādus līgumus ASV parasti slēdz ar valstīm, kurās ir dislocēti ASV karavīri. Taču simetriskuma jau vairs nav: runa ir par amerikāņu karavīru papildu tiesībām un pienākumiem Latvijā, bet ne par Latvijas karavīru – Amerikā.

Un, kad Kaspars Galkins, atbildot uz jautājumu par jauno līgumu (audioieraksta 4:05 minūtē), stāsta par veco (atbilstoši kuram patiešām "tādi paši nosacījumi ir arī attiecībā uz Latvijas pilsoņiem ārzemēs"), viņš faktiski maldina klausītāju.

Kas soda karavīru par noziegumiem

Komentē jurists, Eiropas tiesību speciālists Aleksejs Dimitrovs.

Līdz jaunā līguma noslēgšanai Latvijas militārpersonu statusu ASV un amerikāņu militārpersonu statusu Latvijā regulēja viens līgums – NATO SOFA (teksts latviešu un angļu valodā pieejams šeit ).  VII pants noteic, kurai no pusēm (nosūtošajai vai uzņemošajai) ir kriminālā jurisdikcija un kādos, Lsm.lv paskaidroja Eiroparlamenta frakcijas "Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība" padomnieks juridiskajos jautājumos jurisprudences maģistrs Aleksejs Dimitrovs. 

Ja nodarījums ir tikai vienas puses krimināltiesību pārkāpums, tad kriminālvajāšanu veic šī puse.

Taču, ja to par pārkāpumu uzskata abas puses, tad NATO SOFA VII panta 3.punkts noteic, kurai pusei ir priekšroka krimināljurisdikcijā.

Piemēram, ja noziegumu pastrādājis nosūtītais karavīrs pret citu nosūtīto karavīru, tad iestājas atbildība pēc nosūtītājpuses likumiem. Arī gadījumos, ja darbība vai bezdarbība notikusi, pildot dienesta pienākumus, atbildība iestājas pēc nosūtītājpuses likumiem.

Bet pārējos gadījumos (piemēram, brīvajā laikā militārpersona ir iesitusi vietējam iedzīvotājam) jurisdikcija ir uzņemošajai pusei. Sīki un ar piemēriem šie jautājumi ir izskaidroti rokasgrāmatā amerikāņu militārajiem juristiem (127.-128.lpp.)

Tagad par jauno līgumu. Tā XII pants tieši nosaka izņēmumus, uz kuriem neattiecas NATO SOFA.

Gadījumos, kuros pēc NATO SOFA VII panta iepriekš minētā punkta jurisdikcija ir Latvijai, attiecībā uz ASV karavīriem Latvija no šīs jurisdikcijas atteiksies par labu ASV. Tikai īpaši nozīmīgās lietās Ģenerālprokuratūra varēs šo atteikšanos atsaukt.

Tā kā jaunā vienošanās regulē amerikāņu militārpersonu statusu Latvijā, bet ne Latvijas militārpersonu statusu ASV (I pants), tad līdzīga amerikāņu varas iestāžu atteikšanās attiecībā uz Latvijas militārpersonām nav paredzēta. Par to ir tieši teikts arī likuma par ratifikāciju anotācijā: "Līguma sarunu laikā Tieslietu ministrija iebilda pret Latvijas atteikšanos no savām primārajām tiesībām īstenot kriminālo jurisdikciju, kā to šobrīd paredz NATO SOFA VII pants." Tieslietu ministrija uzskatīja, ka ar šādu atteikšanos var "tikt būtiski apdraudētas Latvijas pilsoņu, tai skaitā cietušo personu tiesības uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā to paredz Satversme un Kriminālprocesa likums".

Tādējādi, ja amerikāņu militārpersona brīvajā laikā no dienesta pienākumu pildīšanas nodarīs miesas bojājumus Latvijas iedzīvotājam, tad, pēc NATO SOFA, viņu sauktu pie atbildības Latvijas puse, bet pēc jaunās vienošanās - amerikāņu puse (atkārtoti norādīsim, ka Latvijas Ģenerālprokuratūrai tiek saglabātas tiesības "atgriezt" konkrēto lietu Latvijā – ar stingri individuālu pamatojumu).

Ko atbildēja Kaspars Galkins

Aizsardzības ministrijas pārstāvis apliecināja Lsm.lv: runājot par "tām pašām tiesībām" Latvijas karavīriem ārzemēs, viņš domājis nevis jauno Latvijas un ASV līgumu (kaut gan jautājums "Latvijas Radio" ēterā tika uzdots tieši par to – cik ātri tiks pieņemti lēmumi par jurisdikciju pēc jaunā līguma), bet veco, visām NATO valstīm kopīgo līgumu – NATO SOFA. 

Galkins atzina, ka jaunais līgums nosaka tikai amerikāņu karavīru tiesības Latvijā, bet ne Latvijas karavīru tiesības ASV.

Uz Lsm.lv piezīmi, ka pēc jaunā līguma parakstīšanas nosacījumi Latvijas un ASV karavīriem nebūs simetriski, Galkins atbildēja, ka "asimetrija ir nosacīta", jo NATO SOFA līgums nosaka arī šādu iespēju – ja Latvijas karavīrs pastrādā noziedzīgu nodarījumu "ārpus dienesta pienākumu veikšanas", Latvijai ir tiesības lūgt ASV nodot šī nodarījuma iztiesāšanu Latvijai.

Taču tiesības izteikt lūgumu un tiesības "paņemt lietu" sev nav viens un tas pats. Ne vecais līgums, ne jaunais nenoteic, ka lūgums noteikti ir jāizpilda.

Birka: Ārpus konteksta

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti