Lai gan noteikumi liedz pārdot un atšķirīgi no noteiktā mērķa izmantot īpašumus, kuros ieguldīti Eiropas struktūrfondu līdzekļi, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" atklājis, ka sludinājumos tiek tirgots īpašums, kas uzbūvēts kā laivu darbnīca. Pārdevēji sola, ka šo vietu var attīstīt, kā vien vēlas.
Pārdod par 120 000 eiro
Pirms gada vasaras vidū Carnikavas novada mājaslapā bija ielikta īsa informācija par to, ka SIA "Gaujas laivinieki" uzbūvējuši laivu darbnīcu un labiekārtojuši teritoriju Gaujas krastā. Tas izdarīts, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu.
Tagad, tikai gadu vēlāk, par īpašumu var lasīt jau pilnīgi citā interneta vietnē – sludinājumu portālos.
Atverot sludinājumu portālu, redzams, ka īpašums tiek pārdots par 120 000 eiro un ka šajā vietā var būvēt faktiski jebko, sākot ar dzīvojamo māju līdz pat viesu namam, vai patiešām atstāt laivu darbnīcu.
Par fondu līdzekļu ieguldījumu – ne vārda. Fotogrāfijas neliecina, ka uzceltajā ēkā kāds atjaunotu laivas.
Vien pie ēkas durvīm uzrādīti telefona numuri, kur zvanīt, ja vēlas atjaunot vai būvēt laivas. Par to vēsta vien neliela lapiņa pie ēkas durvīm.
Zemes iegāde un pieteikums ES fondiem tapa vienlaikus
Eiropas Zivsaimniecības fonds aizvadītajā periodā atvēlēja gandrīz 14 miljonus eiro piekrastes teritoriju attīstīšanai. Ko paveikt ar šo naudu – izvēle bija uzticēta vietējām rīcības grupām gandrīz visā Latvijā. Carnikavas novadā tā bija biedrība "Sernikon". Viņiem bija uzticēts pārvaldīt gandrīz 350 tūkstošus eiro (348 615 eiro).
Biedrības "Sernikon" valdes priekšsēdētāja Zane Seržante stāsta, ka "mūsu funkcija ir pieņemt projektu pieteikumus, kas tiek iesniegti uz mūsu izsludinātajiem konkursiem, mums ir jāizvērtē projektu atbilstība stratēģijai un tālāk Lauku atbalsta dienests jau vērtē atbilstību Ministru kabineta noteikumiem. Mūsu galvenais uzdevums – izvērtēt atbilstoši mūsu stratēģijai, atbilstoši mūsu teritorijas vajadzībām."
SIA "Gaujas laivinieki" projektu biedrība "Sernikon" vērtēja 2013.gada maijā. Idejas pieteikums vēstīja, ka pirms pāris mēnešiem dibinātā firma grib Gaujas krastā veidot vietu, kur carnikaviešiem aktīvi pavadīt brīvo laiku, kā arī uzbūvēt laivu māju, lai saglabātu zivsaimniecības tradīcijas.
Interesanti, ka firma "Gaujas laivinieki" dibināta aptuveni tai laikā, kad tiesu izpildītājs izsolīja zemesgabalu Carnikavas centrā, Gaujas krastā, kur arī vēlāk uzbūvēja laivu māju.
Faktiski vienlaikus ar zemes iegādi tapa projekta pieteikums Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu saņemšanai.
Paši laivas neprot gatavot
"Gaujas laiviniekam" ir trīs īpašnieki – uzņēmēja Laura Pūce, kurai šobrīd citu biznesu nav, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs un nu jau bijušais Carnikavas domes darbinieks Edgars Pudzis. Neviens no viņiem ar zvejniecības tradīcijām un laivu darināšanu nav saistīts.
Uz jautājumu, vai projektu piesakot, "Gaujas laiviniekiem" bijis kaut viens cilvēks, kas prot un spēj izgatavot laivas, uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Pudzis atbild:
"Jā, mums bija sadarbības partneris, kurš bija gatavs. Bet, tā kā projekts mums ilga tik ilgi - dēļ izmaksu pieauguma, mums bija jāiet cauri dubultām izmaksām, tad tas cilvēks vairs nebija ieinteresēts sadarboties."
"Sernikon" projektu apstiprināja. Tas pretendēja uz iespējami lielāko atbalsta apjomu. Kā kopējie izdevumi bija norādīti 44 tūkstoši eiro, bet par attiecināmām izmaksām atzīti nepilni 28 tūkstoši eiro. Un, kad pagājušajā vasarā laivu māju nodeva ekspluatācijā, Lauku atbalsta dienests firmai izmaksāja atbalsta naudu – 16 619 eiro.
Noraida interešu konflikta iespējamību
Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta LEADER pasākumu daļas vadītāja Zane Jakušenoka saka: "Runājot par projekta īstenošanas gaitu, mēs no savas puses jau vairākkārt veicām pārbaudes – divas reizes, lai pārliecinātos, ka projekta mērķis ir atbilstošs, ka ar šīm iegādēm tiks sasniegts projekta mērķis." Projektam uz nākamo gadu bija nozīmēta arī pēcuzraudzības pārbaude, ko veiktu Lauku atbalsta dienesta puses.
Taču šeit svarīgs vēl kāds aspekts.
Kad "Gaujas laivinieki" iesniedza sava projekta pieteikumu "Sernikon", Edgars Pudzis bija ne tikai līdzīpašnieks firmā, bet arī minētās biedrības "Sernikon" valdes loceklis.
Pudzis apgalvo – viņš nodarbojies ar biedrības administratīvo vadīšanu un Zivsaimniecības fonda finansējumam pieteiktos projektus nav vērtējis un vērtēšanas komisijas darbu nav ietekmējis.
"Ir bijusi pat viena tiesa par šo jautājumu, kur tiesa ir vērtējusi situāciju, kur projekta lēmumus pieņem padome, kas ir pat lēmuma pieņēmējs, bet es šajā gadījumā nebiju lēmuma pieņēmējs. Viņa ir pateikusi, ka pat padomes locekļi var iesniegt projektu, pat lēmuma pieņēmēji viņus var iesniegt, ar nosacījumu, ka viņi nepiedalās vērtēšanā pret projektiem, kur viņi var ietekmēt kaut kādu vērtējumu. (..) Ja tas projekts nobīdītu zemāk kādu citu, tad mēs noteikti atteiktos no viņa īstenošanas," apgalvo Pudzis.
Arī Lauku atbalsta dienestā norāda – ja Pudzis pats šo projektu nav vērtējis, tad interešu konflikta nav.
Pudzis šī projekta īstenošanas laikā bijis arī Zemkopības ministrijas Eiropas Zivsaimniecības fonda uzraudzības komitejas loceklis un Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) Struktūrfondu uzraudzības komitejas loceklis. Taču laivu mājas pārdošana gan neiet kopā ar Eiropas fondu atbalstu.
"Apņemoties īstenot projektu, ir jāsaprot, ka tās ir saistības, ka projekta uzraudzība ir 5 gadi," norāda Jakušenoka. "Un 2015.gadā projekts tika apstiprināts, uzraudzība ir līdz 2020. gada novembrim. Uzraudzības periodā nav atļauts šo objektu pārdot un ir jāīsteno tās aktivitātes, kas ir iekļautas projekta iesniegumā. (..) Tiešā veidā tas [pārdošana] nozīmē saistību pārtraukšanu un līdzekļu atprasīšanu," viņa stāsta.
Naudu sola atmaksāt
Gan Pudzis, gan Stepanovs "De facto" apgalvoja, ka no fondu līdzekļiem saņemto atbalstu atmaksās.
Iespējams, "De facto" intereses dēļ šonedēļ Lauku atbalsta dienestā "Gaujas laivinieki" iesniedza pieteikumu par projekta pārtraukšanu un līdzekļu atmaksu.
No vietējo rīcības grupu apstiprinātajiem projektiem visā Latvijā par aizvadīto periodu Lauku atbalsta dienests 22 gadījumos atklājis faktus, kuru dēļ izmaksātā atbalsta nauda ir bijusi jāatdod. Un kopumā no šādiem projektiem jāatgūst 179 244 eiro.
