Vadošie Eiropas Tautas partijas politiķi no trešdienas trīs dienas pulcēsies Jūrmalā, lai apspriestu situāciju Ukrainā un vienotos par Eiropas ekonomikas izaugsmes pasākumiem. Ir paredzēts, ka Jūrmalas sanāksmē klāt būs arī viens no Ukrainas valdības ministriem, kā arī NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji.
Eiropas Tautas partijai ir liela ietekme, jo tās pārstāvji vada vairāku Eiropas valstu valdības. Arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma un viņas pārstāvētā partija "Vienotība" pieder pie Eiropas Tautas partijas grupas. Eiropas Parlamentā Tautas partija ir lielākā politiskā frakcija un ar tās vadītāju Manfredu Vēberu aizvadītajā nedēļā tikās mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs.
Artjoms Konohovs: Sāksim ar gluži vienkāršu jautājumu. Jūs rīkosiet savu sanāksmi Latvijā, Jūrmalā. Kādēļ tieši šāda izvēle? Kādēļ jūs dodaties tieši uz Latviju?
Manfreds Vēbers: Latvija ir vieta, kur var labi redzēt, kā panākt izaugsmi. Latvijā ir diezgan stabils izaugsmes temps, bet citur Eiropā tā ir problēma. Tādēļ mēs vēlamies mācīties no jums. Un kopā ar mūsu kolēģiem Eiropas Tautas partijā mēs varētu visi kopā gūt labas mācības par to, kas notiek Eiropā kopumā un ko mēs varētu darīt, lai panāktu lielāku ekonomisko izaugsmi Eiropā.
- Par ekonomisko izaugsmi pēdējā laikā patiešām tiek runāts daudz. Brīžiem no Briselē tik populārā saukļa "darbavietas un izaugsme" jau var samesties nelabi, jo to atkārto visu laiku. Arī jūsu sanāksmes programmā ir vairākas diskusijas ar nosaukumu "Kā radīt pareizus priekšnosacījumu izaugsmei". Tomēr man rodas sajūta, ka Eiropā pašreiz trūkst ideju, kā atgriezt izaugsmi. Vai Jūs piekrītat, ka mēs īsti nezinām, kā uzlabot Eiropas ekonomiku?
- Nē, es tam nepiekrītu. Es domāju, ka pašreiz uz galda ir daudz dažādu ideju. Jautājums drīzāk ir par to īstenošanu dzīvē. Mūsu Rīgas sanāksme notiek ļoti interesantā brīdī, jo Eiropas Tautas partijai ir jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi un uzreiz pēc tam notiks arī plašākas diskusijas. Kā zināms, Žans Klods Junkers tagad gatavo jauno 300 miljardu eiro investīciju paketi. Šis darbs notiek kopā ar Valdi Dombrovski un Jirki Katainenu, kuri, būdami Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieki, ir atbildīgi par šo jomu. Darbs pašreiz notiek. Tādēļ tagad ir izšķirīgs brīdis un līdz ar to Rīgas sanāksme mums ir ļoti nozīmīga.
- Arī par šo 300 miljardu investīciju paketi, ko gatavo Eiropas Komisija, tagad runā nepārtraukti. Liekas, dažiem šķiet, ka ar šo paketi varēs atrisināt visas Eiropas ekonomikas problēmas - tiklīdz mums būs 300 miljardu investīcijas, uzreiz atsāksies izaugsme un radīsies darbavietas. Bet vai tas tomēr nav pārāk vienkāršots un zināmā mērā naivs skatījums uz ekonomikas izaugsmi?
- Eiropas Tautas partija nekad nav teikusi, ka ar papildu investīciju paketi būtu iespējams atrisināt visas problēmas. Mēs vienmēr esam pastāvējuši uz to, ka pirmām kārtām ir nepieciešams nodrošināt uzticamību. Pirms jūs aicināt investorus nākt un ieguldīt, būvēt rūpnīcas un fabrikas un radīt darbavietas, jums ir nepieciešams garantēt, ka valsts ilgtermiņa attīstība būs stabila. Tas bija ļoti būtiski krīzes laikā. Ir jānodrošina, ka valstis ir stabilas un Eiropa kopumā ir stabila. Līdz ar to uzticamība mums ir sākumpunkts.
Otrkārt, strukturālām reformām patiešām nav alternatīvas. Un, ja jūs paskatīsieties uz Eiropas karti, tad jūs redzēsiet, ka pašreiz mums ir valstis, kur ekonomika aug. Un tās ir valstis, kas jau ir paveikušas smagas reformas. Mēs zinām, ka cilvēki ir daudz cietuši no šīm strukturālajām reformām. Bet tagad tās nes pozitīvus augļus. Tā ir noticis Portugālē, Spānijā, Baltijas valstīs un Lielbritānijā. Tur pašreiz ir vērojama izaugsme, jo valstis ir veikušas reformas. Un tad ir daudz valstu, kur pie varas ir sociālisti, piemēram, Francija un Itālija. Tur ekonomika stagnē, jo šajās valstīs nav vēlēšanās, vai pat drīzāk nav izpratnes par to, ka ir nepieciešams veikt nopietnas reformas, lai varētu ieinteresēt investorus.
Un tikai trešais pīlārs ir investīcijas. Mums ir jābūt atvērtiem jaunām investīciju idejām, bet mūsu partijai ir svarīgi atgādināt, ka investīcijas nenozīmē jaunus parādus, jo parāds nerada nākotni. Mums ir jāatrod veids, kā aktivizēt privāto naudu, kuras pašreiz tirgū ir ļoti daudz. Šī nauda būtu jāaktivizē, lai veiktu ilgtspējīgas nākotnes investīcijas.
- Pēdējais jautājums par ekonomiku, pirms mēs pāriesim pie citiem tematiem. Jūs apgalvojat, ka sociālistu valdības neizprot nepieciešamību veikt strukturālās reformas. Bet šajās valstīs bieži vien ir arī ļoti spēcīgas arodbiedrības. Tās skaļi protestē pret izmaiņām, kas varētu negatīvi ietekmēt cilvēkus. Savukārt valstīs, kur reformas jau tika īstenotas, bieži vien šādu arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības spiediena nav. Jūs kā politiķis noteikti zināt, cik sarežģīti ir veikt reformas, ja sabiedrība pret tām asi iebilst un iziet ielās. Arī šeit, Beļģijā, tikko bija ļoti liela demonstrācija. Kā, Jūsuprāt, var sabalansēt reformas ar sabiedrības pretestību?
- Mums ir lieliskas arodbiedrības visā Eiropas Savienībā, bet jautājums šeit ir par līderību. Politiķi ir ievēlēti, lai vadītu. Tas ir viņu darbs. Politiķiem ir jāpārliecina arodbiedrības, uzņēmējus un sabiedrība kopumā, ka zināmas izmaiņas nāks visiem par labu. Ilgtermiņā ir būtiski, lai mēs Eiropā skatītos uz pārmaiņām nevis kā uz draudu, kas mūs biedē, bet gan kā uz pozitīvu iespēju. Pārmaiņas būtu jāredz kā nākotnes atslēga, tām būtu jāvieš mums cerības uz nākotni. Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka ir nepieciešams mainīties līdzi laikam. Un arī šeit mēs daudz ko varēsim mācīties Rīgā. Bijušajās PSRS valstīs ir notikušas lielas izmaiņas, un francūži, itāļi, vācieši, rietumeiropieši kopumā var mācīties, ka ir nepieciešams veikt daudz pārmaiņu. Jūs tās paveicāt, un tās kļuva par pamatu turpmākajiem panākumiem.
Pārmaiņas ir kaut kas pozitīvs. Tā ir ļoti būtiska ziņa, kas mums visiem būtu jāiegaumē. Politiķiem visā Eiropā būtu tā jāskaidro saviem vēlētājiem.
- Pāriesim tagad pie cita temata, kuram jūs arī plānojat veltīt daudz laika savā sanāksmē, proti pie Ukrainas. Par situāciju šajā valstī tiek runāts jau kādu laiku un Latviju tas satrauc, jo Ukraina atrodas netālu no mums. Latvijai ar šo valsti ir gan vēsturiskās, gan ģeogrāfiskās saites. Tādēļ es gribētu dzirdēt, kā Jūs kopumā vērtējat līdzšinējo Eiropas Savienības pieeju Ukrainai? Vai bija pareizi ieviest sankcijas un tieši tādā apmērā, kā tagad? Varbūt bija jādara vēl kas cits?
- Vispirms es gribētu teikt, ka Eiropa pēdējo 25 gadu laikā ir darījusi visu, lai nodrošinātu normālas attiecības ar Krieviju. Mēs būvējām tiltus, lai Krievija būtu par daļu no Eiropas domāšanas veida. Bet... pēdējos gados, ne tikai saistībā ar Ukrainas notikumiem, bet arī kopumā mēs redzam, ka Krievija neuzvedas kā partneris. Ukrainas krīzes laikā ir notikusi īsta militāra iejaukšanās ar mērķi mainīt robežas, kuru neaizskaramību Krievija bija garantējusi laikā, kad Ukraina atguva neatkarību. Un Eiropa nevar pieņemt šādu militāru iejaukšanos. Tas ir pamatprincips. Un ir svarīgi vēlreiz pasvītrot, ka Eiropa ir darījusi visu, lai uzbūvētu normālas attiecības ar Krieviju. Bet no otrās puses nebija šādas vēlmes.
Ja runājam par konkrēto situāciju, tad šobrīd ir svarīgi pastāvēt uz mūsu principiem un pieejas. Sankcijas darbojas, uz Krievijas ekonomiku tiek veikts liels spiediens, uz Krievijas valūtu tiek veikts nopietns spiediens. Un tuvākajos mēnešos mēs redzēsim, kā situācija attīstīsies. Tādēļ mums ir jāturpina ieņemtais kurss un arī jāpalīdz mūsu ukraiņu draugiem pārdzīvot šo ziemu, atrisinot gāzes krīzi un citus jautājumus.
- Pēc nesenajām sarunām par gāzes piegādēm Ukrainai es kaut kur lasīju komentāru, ka Ukrainas valdība mēģina manipulēt ar Eiropas Savienību. Dažiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti sarunās starp Krieviju un Ukrainu par gāzes piegādēm, palika visnotaļ nepatīkama pēcgarša no tā, cik asi Ukrainas politiķi tirgojās, mēģinot panākt sev izdevīgus rezultātus un lielākas garantijas arī no Eiropas. Vai, Jūsuprāt, Ukraina manipulē ar Eiropas Savienību, prasot atbalstu un vienlaikus nedarot to, kas valdībai būtu jādara?
- Vispirms mums būtu jādefinē, kas ir Ukrainas intereses. No sarunām ar daudziem ukraiņiem es varu izdarīt secinājums, ka viņu interesēs ir dzīvot demokrātiskā, pārtikušā, eiropeiskā valstī. Viņi vēlas dzīvot sabiedrībā, kur pastāv vārda brīvība un neatkarīga tieslietu sistēma, modernā sabiedrībā. Un, ja tās ir Ukrainas intereses, tad man jāsaka, ka Ukrainas intereses ir Eiropas intereses.
- Bet vai viņi dara pietiekami, lai šo visu panāktu?
- Jūs pieminējāt manipulēšanu, bet es domāju, ka mums ir kopīgas intereses aizstāvēt manis pieminēto dzīves modeli. Un par to notiek mūsu galvenās diskusijas ar Krieviju. Es ceru, ka mēs varēsim stāvēt kopā plecu pie pleca, jo tad mēs esam spēcīgi un varam aizstāvēt savas intereses.
- Jūs tā arī īsti neatbildējāt... Tomēr par ko Jūs runāsiet ar Ukrainas amatpersonām, kas ieradīsies uz šo sanāksmi?
- Protams, ja mēs tiekamies Rīgā, tad mums ir jārunā par Ukrainu. Tas ir būtisks temats visai Eiropai, bet jo sevišķi Baltijas valstīm. Rīgā mēs runāsim par mūsu turpmāko pieeju situācijas attīstībai. Un es domāju, ka diskusiju centrā pašreiz ir palīdzība Ukrainai. Mēs esam ziemas sākumā, gāzes jautājums pašreiz ir aktuāls, sociālās problēmas. Ukrainas ekonomika pašreiz ir ļoti vāja. Nedrošās situācijas dēļ Ukrainā tagad neviens nevēlas investēt. Mums ir ļoti svarīgi vienoties par konkrētiem pasākumiem, lai stabilizētu situāciju Ukrainā un palīdzētu tās valdībai. Mums ir arī nepieciešams apspriest turpmākās attiecības ar Krieviju. Tādēļ kopā ar kolēģiem no Ukrainas un NATO pārstāvjiem mēs runāsim par ilgtermiņa pieeju.
- Visbeidzot gribu prasīt vienu jautājumu, kas ir saistīts ar notikumiem Ukrainā. Krievijas ieviesto sankciju dēļ zaudējumus ir cietuši Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki, jo viņi vairs nevar vest savu produkciju uz Krieviju. Pašreiz tiek runāts par kompensācijām, tomēr Eiropas Komisija piedāvā lauksaimniecības rezerves budžeta līdzekļus no lauksaimniecības novirzīt citu jautājumu risināšanai, proti, cīņai ar Ebolas vīrusu un islāma teroristiem. Vai Jūs uzskatāt, ka naudai lauksaimnieku kompensācijām būtu jāpaliek lauksaimniecības budžetā vai tomēr šobrīd kompensācijām neesot naudas?
- Jā, es domāju, ka Eiropai ir jāatbalsta lauksaimnieki, jo lauksaimniecības sektors ir izjutis vislielāko ietekmi. Krievijai bija viegli reaģēt, aizliedzot Eiropas pārtikas produktu importu. Tādēļ ir būtiski kompensēt šos zaudējumus, jo tas ir jautājums par godīgu attieksmi pret zemniekiem. Iekšējais jautājums, kur atrast naudu, pašreiz ir mūsu sarunvedēju rokās, es uzticos, ka viņi spēs atrast labu kompromisu. Eiropai ir dažādas atbildības jomas, mums ir jādod nauda gan cīņai ar Ebolas vīrusu, gan cīņai ar teroristiem, bet arī kompensācijas lauksaimniekiem ir svarīgas. Tādēļ es domāju, ka lauksaimnieki var būt mierīgi, ka mēs pie tā strādājam.
