Tieši pirms 96 gadiem - 1921. gada 26. janvārī - Parīzē starptautiski de iure atzīta Latvijas Republika. Tomēr mūsu valstij noturēt neatkarību nav nācies viegli, un arvien pat pašu sabiedrībā atrodas cilvēki, kas suverēnās tiesības uz Latvijas tautu un zemi labprāt atdotu kādam citam. Daļa to pauž vārdos, bet drosmīgākie arī pamanās zaimot Latvijas nacionālos simbolus, piemēram, naidīgi izsakoties par mūsu karogu.
Pēdējoreiz Latvijas karogam publiski pāri tika nodarīts pirms trim gadiem Liepājā, bet tiesa apsūdzēto attaisnoja, būtībā parādot zaļo gaismu sarkanbaltsarkano simbolu zaimošanai.
- Patriotiskos pasākumos skolēnus latviešos un krievos nešķiro
- Sarkanbaltsarkana "figņa" un Lāčplēša radinieks Čeburaška
- Augstākā tiesa prokurorei nepiekrīt un Osipovu atbrīvo arī no piespiedu darba
- Citā reizē tiesa notic apsūdzētajam, ka viņš karogus paglābis no sabradāšanas
- Aizsardzības ministrija tiesai nepiekrīt, bet prokurore vēl cer uz stingrību citos lēmumos
- Tiesa Osipova rīcībā saskata naida kurināšanas pazīmes
- Par likuma nepilnībām runāts jau gadiem, Tieslietu ministrija ar grozījumiem nesteidzas
Patriotiskos pasākumos skolēnus latviešos un krievos nešķiro
"Mēs esam tāda interesanta skola – 1.-9.klašu posmā bērni mācās gan krievu, gan latviešu valodā, ir divas plūsmas. Savukārt 10.-12. klasēs visi mācāmies tikai latviešu valodā," tā par ikdienas mācību vidi stāsta Jevgēnija Mickēviča, kas Liepājas 8. vidusskolu vada kopš 1997. gada. Viņa ir filozofijas un vēstures skolotāja un projekta "Bilingvālās izglītības tīkla veidošana Latvijā" vadītāja.
Liepājas 8.vidusskolu bez pieteikšanās Latvijas Radio apmeklēja 20. janvārī, kad tur notika barikāžu laika piemiņas pasākumi. Skolas vestibilā bija redzamas tā laika fotogrāfijas, bet izglītības iestādes mājaslapā sarīkojumiem veltīts paziņojums: "1991. gada janvāris – laiks, kad mazā latviešu tauta pierādīja, ka tai ir drosme stāties pretī apspiedēja varai un ka latviešiem ir tiesības pašiem būt saimniekiem savā zemē".
Pasākumi bijuši plaši apmeklēti, skaidro direktore Mickēviča, kam pie apģērba šajā dienā barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. "Es pati esmu barikāžu dalībniece, un man ir attiecīgs valsts apbalvojums, un šodien šai dienai par godu mums notika pasākumi.
Nešķirojot, vai tie ir krievi vai latvieši, pasākumos piedalījās visi," stāsta direktore, piebilstot, ka valsts svētku nedēļā no Lāčplēša dienas līdz 18.novembrim visi skolēni pie apģērba sprauž lentītes.
Sarkanbaltsarkana "figņa" un Lāčplēša radinieks Čeburaška
Taču pirms trim gadiem valsts svētku nedēļa Liepājas 8.vidusskolā izvērtās citādi. Toreiz krievu nacionālradikālis partijas "Par dzimto valodu!" līderis Jevgēņijs Osipovs savai meitai - sākumskolas skolniecei - aizliedza pie apģērba nēsāt lentīti, par to rakstiski izpaužoties arī savā profilā sociālajā tīklā "Facebook":
"Vakar mana meita Darja atnesa no skolas kaut kādu sarkan-balt-sarkanu figņu. Izrādījās, ka visiem viņas skolas skolēniem tika izdalīti šie "rotājumi" Lāčplēša dienā, un neatlaidīgi tika rekomendēts nēsāt tos līdz nedēļas beigām. Es aizliedzu savam bērnam likt pie drēbēm dīvaino puvušu asiņu krāsas lentīti, par to tika informēti pedagogi. Taču, lai galīgi neatdalītos no svētkiem, kuru simbols ir radījums ar lāča ausīm, es atļāvu saviem bērniem piespraust nozīmītes ar Čeburaškas attēlu. Viņš ir gan radniecīgāks, gan arī ausis viņam ir "ņehu[..]as"!
Skolas direktore Jevgēnija Mickēviča apgalvo, ka šīs aktivitātes skolā neko nav mainījušas – no bērniem nekad nav dzirdēta necieņa pret Latvijas valsti. Arī pats Osipovs, kad skolā apmeklē pasākumus vai vecāku sapulces, turoties rāmjos.
"Mēs runājam par bērniem un izglītošanos, nevis par politiku," saka Mickēviča. Kā ilustrāciju direktore min faktu, ka Osipova dēls mācās 11. klasē un runā latviešu valodā, lai gan līdz ar pāreju uz vidusskolas klasēm viņam bijusi iespēja izvēlēties citu skolu, kur mācības notiek krieviski.
Savukārt Osipova domas nav mainījušās. Sazvanīts telefoniski, viņš vispirms izsaka gandarījumu par attaisnojošo Augstākās tiesas spriedumu. "Pret valsts karogu izturos ar pienācīgu cieņu.
Bet manā gadījumā runa bija nevis par karogu, bet lentīti, kas nav karogs. Man tas nav karogs. Man tas ir konkrētas politiskās ideoloģijas atribūts.
Savukārt pret tādu ideoloģiju man kā demokrātiskas valsts iedzīvotājam ir tiesības izteikties," pauž Osipovs.
Augstākā tiesa prokurorei nepiekrīt un Osipovu atbrīvo arī no piespiedu darba
Par Osipova ierakstu sociālajā tīklā Drošības policija sāka kriminālprocesu pēc tam, kad viņa viedoklis plaši tika tiražēts medijos. Ar valsts apsūdzību uz tiesu devās Liepājas prokurore Inta Radkeviča. "Šis teksts saturēja Latvijas valsts karogu zaimojošus izteicienus! Tas tika konstatēts lingvistiskajā ekspertīzē, un, manā skatījumā, rakstā tika noniecināts Latvijas valsts simbols, kas tika lietots dekoratīvos nolūkos karoga lentītes veidā," argumentus pauž prokurore.
Tādējādi saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma nosacījumiem karogs, kas lietots dekoratīvos nolūkos, bauda tādu pašu tiesisko aizsardzību kā pats karogs, norāda apsūdzības cēlāja.
Par valsts simbolu zaimošanu likums bargākajā gadījumā ļauj sodīt ar trim gadiem cietumā. Pirmās instances tiesa Osipovam piemēroja simt stundu piespiedu darba. Viņš spriedumu pārsūdzēja, un Osipova pusē nostājās gan Kurzemes apgabaltiesa, gan pēc prokurores Radkevičas kasācijas protesta arī Augstākā tiesa. Osipovu attaisnojošo un nepārsūdzamo lēmumu pieņēma trīs Augstākās tiesas tiesneši – Artūrs Freibergs, Aija Branta un Anita Poļakova.
Un, lai gan Tieslietu padome jau pirms pāris gadiem ar īpašām vadlīnijām tiesnešiem ieteikusi pēc iespējas plašāk sabiedrībai skaidrot viņu spriedumus, šoreiz no Augstākās tiesas trijotnes sarunai piedabūjams nebija neviens. Tiesnešu vietā nolasīt tekstu no lapiņas tiek sūtīta tiesas preses pārstāve Baiba Kataja:
"Apsūdzībā norādītā sarkanbaltsarkanā lentīte neatbilst Latvijas valsts karogam, kas lietots dekoratīvos nolūkos. Augstākā tiesa piekrita apelācijas instances konstatējumam, ka valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos normatīvajos aktos regulēta vispārīgi, proti, nav iespējams juridiski nošķirt, kad karogs tiek lietots dekoratīvos nolūkos un kad tas ir vienkārši priekšmets karoga krāsās."
Tādējādi secināms, ka atšķirībā no citām reizēm šoreiz Augstākā tiesa likumu uztvērusi pavisam šauri un tieši, neapskatot tā dēvēto likuma gara būtību.
Citā reizē tiesa notic apsūdzētajam, ka viņš karogus paglābis no sabradāšanas
Ko paredz likumi
Valsts karoga likuma 17.pants:
Latvijas valsts karogu drīkst lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no šā likuma 2.pantā noteiktā standarta, taču jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru attiecība.
Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tam saglabājas Latvijas valsts simbola statuss.
Krimināllikums 93.pants. Valsts simbolu zaimošana
Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Šis gadījums ar neskaidrību, vai Latvijas karogs ir Latvijas karogs, mūsu valsts tiesu praksē ir nu jau otrais. Pirms gandrīz sešiem gadiem Augstākā tiesa attaisnoja kādreizējā Tautas partijas atbalstītāja Māra Smilgas rīcību, kad pēc 2008.gada 18.decembrī pie Saeimas nama notikuša piketa viņš atkritumu konteinerā izmeta divus valsts karodziņus. Eksperti atzina, ka valsts simbola zaimošana izpaudusies kā Latvijas valsts karoga mīdīšana kājām un tā izmešana atkritumu urnā.
Taču pats apsūdzētais Smilga, tolaik Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes students, tiesai apgalvoja, ka viņš karogu nevis zaimojis, bet – tieši pretēji – no zaimošanas paglābis, jo nav pieļāvis tā tālāku bradāšanu kājām.
Tiesa arī uzslavēja apsūdzētā personību, sabiedrisko aktivitāti politiskos pasākumos un lojalitāti pret Latvijas valsti.
Savukārt papīra karodziņi nav uzskatāmi par īstiem karogiem, tādējādi tie nemaz nav zaimojami, atzina tiesa.
Aizsardzības ministrija tiesai nepiekrīt, bet prokurore vēl cer uz stingrību citos lēmumos
Tikmēr par to, ka arī sarkanbaltsarkanās lentītes pielīdzināmas valsts karoga simbolam, atšķirībā no Augstākās tiesas, nešaubās Aizsardzības ministrija, pēc kuras iniciatīvas ik gadu valsts svētku nedēļā lentītes tiek locītas un nēsātas pie apģērba.
"Ar šo lentīti mēs simbolizējam brīvības cīnītāju uzvaru pār Bermonta karaspēku," skaidro ministrijas pārstāve Anete Gnēze.
Viņa norāda – lai gan likumā nav konkrēti minēts, kā godināt un saglabāt šo simbolu, tomēr likumdevējs ir noteicis, ka karogu var izmantot kā simbolu dekoratīvos nolūkos. Tādējādi ministrijai nav šaubu, ka lentīte pielīdzināma karogam kā simbolam.
Augstākās tiesas nu jau otrais lēmums par to, ka papīra karodziņi un lentītes nav uzskatāmi par valsts karogu, lietotu dekoratīvos nolūkos, liek jautāt, vai tādējādi dota zaļā gaisma necieņas izrādīšanai. Taču Kurzemes tiesu apgabala prokurore Radkeviča, kas zaudēja pēdējo lietu, secinājumos nav tik viennozīmīga.
"Katrs gadījums ir vērtējams individuāli. Tomēr vēl ir iespējami gadījumi, kad ar citu veidu pierādījumiem un citu vērtējumu šī lentīte varētu tikt atzīta par valsts karoga lietošanu dekoratīvos nolūkos," vērtē prokurore.
Tiesa Osipova rīcībā saskata naida kurināšanas pazīmes
Tikmēr Augstākā tiesa savā spriedumā piebildusi, ka Osipova ņirgāšanās par karogkrāsas lentīti varētu saturēt naida runas pazīmes. Tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm līdzīgos gadījumos būtu jāvērtē, vai pareizāk nebūtu meklēt noziedzīgu nodarījumu darbībās, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu.
"Apsūdzētā rīcība bija klaji neētiska, tā pauda necieņu pret Latviju kā suverēnu valsti un tās iedzīvotājiem," skaidro tiesas pārstāve Kataja.
Tāpēc Augstākā tiesa vērš atbildīgo iestāžu uzmanību pievērst pastiprinātu uzmanību tādām izpausmēm un, nodrošinot pierādījumus, tādas personas saucamas pie atbildības.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere piekrīt tiesai, ka sarkanbaltsarkanā lentīte, ko spraužam pie apģērba, nav uzskatāma par Latvijas valsts karogu. Taču viņa arī uzsver, ka asociatīvi šis priekšmets tiek saistīts ar valsts simbolu. "Tāpēc arī pret lentīti jāizturas kā pret valsts simbolu ar vislielāko cieņu," vērtē Meistere.
Par likuma nepilnībām runāts jau gadiem, Tieslietu ministrija ar grozījumiem nesteidzas
Tikmēr Valsts heraldikas komisijas loceklis un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars uzskata, ka tiesa ir precīzi norādījusi uz Latvijas valsts karoga likuma galvenajām problēmām.
"Es teiktu, ka šeit nebūtu tik daudz pārmetams tiesai par vienu vai otru spriedumu, bet gan vairāk likumdevējam par to, kas ir vai nav sakārtots likumā," saka Pastars.
Viņš apgalvo, ka tie ir jautājumi, kas Saeimai ir zināmi jau sen, turklāt arī sen par tiem jau ticis runāts.
"Svarīgākais ir tas, par ko personas aktīvās darbības ir liecinājušas, kādi ir personas nolūki un motīvi, nevis tas, cik precīzi ievērotas karoga krāsas un kādas ir tā krāsu proporcijas. Latvijas valsts karoga likums jau sen, es pat teiktu, kliedz pēc uzlabošanas šajā jautājumā," saka heraldikas komisijas loceklis, piebilstot, ka par to ir bijušas vairākas tikšanās, bet bez rezultāta.
Pašlaik likumdevēja darba kārtībā nav jautājums par karoga likuma uzlabošanu, lai gan šajos jautājumos pirmā tikšanās ar krimināltiesību ekspertiem bijusi jau pirms pieciem gadiem, bet vēlāk tēma aktualizēta vēl.
Zīmīgi, ka visu šo laiku atbildīgo Tieslietu ministriju vadījusi Nacionālā apvienība, kuras pamatmērķi vismaz vārdos ir nacionālas un taisnīgas valsts attīstība.
Tieslietu ministrija gan apņēmusies grozīt karoga likumu un ar to saistītos normatīvus, taču izmaiņas saistītas ar Satversmes tiesas spriedumu, ka par karoga neizkāršanu nedrīkst sodīt. Tādējādi secināms, ka valsts simbolu zaimotājiem rokas būs vēl brīvākas. Lai gan – piespiest tos mīlēt ar varu arī nebūtu risinājums.
