Loterija – tā sarunvalodā Lietuvā mēdz saukt valsts pieņemto lēmumu par obligāto karadienestu vai precīzāk – daļēji obligāto. Jo neiesauks pilnīgi visus vīriešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem, bet gan nejaušā izlases kārtībā. Dienestā nesauks arī studējošos un konkrētu sociālo garantiju saņēmējus.
- Jaunieši uz armiju pārsvarā nesteidzas
- Kauņā - starp pacifismu un gatavību karot
- Politologs: Obligātais dienests ir simbolisks solis
- Grībauskaite: Baltijas valstīm ir jābūt gatavām sevi aizstāvēt
Jaunieši uz armiju pārsvarā nesteidzas
Visticamāk, vispirms priekšroku dos brīvprātīgajiem un tikai tad, ja to nepietiks, sāksies obligātais iesaukums. Tomēr Kauņas skolās, kur mācās arī deviņpadsmitgadīgi jaunieši, ir satraukums.
"Vēl vakar mēs pat nedomājām, ka mūs varētu iesaukt, bet jau šodien zinām, ka var," tā saka kāds Kauņas skolēns. Valsts lēmums bija negaidīts un pēkšņs. Jaunākās ziņas vēsta, ka jauniešus dienestam aicina pieteikties jau no maija vidus. Tāpēc arī daļa vidusskolēnu pieļauj, ka tas kaut kādā mērā, iespējams, var skart arī viņus, stāsta kāds skolnieks.
Piemēram, Kauņas Tehnoloģiju universitātes ģimnāzijas 12.klases skolēnus Aistu un Kasparu - viņi klasē sēž pie viena galda un viņi ir pārītis.
"Es patiešām nevēlos, lai manu puisi nogalina karā…" Kamēr Aista runā par Kasparu un klasesbiedri jokojas par attiecību tēmu, puisis sēž, nolicis galvu zem rokām. Aista piebilst - protams, puišiem no armijas ir ieguvumi - viņi mācās disciplīnu. Tomēr dienests neesot Kaspara ceļš.
"Ciktāl es viņu zinu, viņš ir patiešām gudrs, un es domāju - viņš cilvēcei nestu daudz vairāk labuma, nodarbojoties, piemēram, ar zinātni," Aista saka par Kasparu.
"Es esmu domājis par iešanu armijā, taču pašreizējos apstākļos, manuprāt, tā nav labākā iespēja. Es domāju, ka es būtu noderīgāks citos veidos, nevis cīnoties vai karojot," viņai piebalso Kaspars.
Viņš drīzāk būtu gatavs apmeklēt kādus militārās apmācības kursus, lai mācētu rīkoties ārkārtas situācijā. Līdzīgās domās ir vairāki Kauņā satikti jaunieši. Savukārt vēl kāda daļa domā, ka dienests varētu būt labs tiem, kam grūti atrast darbu. Arī Aista tā teic: "Mēs visi zinām, ka Lietuvā ir diezgan lieli bezdarba rādītāji, varbūt tas varētu ieinteresēt vīriešus apsvērt šādu domu."
Arī vairāki klasesbiedri labāk izvēlētos tālākas studijas augstskolā, un viņu plānos gluži nav deviņi mēneši armijā. Daži par neskaidru sauc arī iesaukšanas sistēmu.
"Es domāju, ka tā būtu patiešām interesanta pieredze, taču es vairāk vēlētos studēt, nekā iet armijā. Tomēr beigu beigās – es esmu Lietuvas pilsonis un mans pienākums ir dienēt šeit. Tas arī viss," saka viens students.
"Domāju, ka daudziem armija uz brīvprātīguma principiem patiktu labāk nekā obligāta. Protams, valdībai vajadzētu palielināt sociālās garantijas un atalgojumu - tas piesaistītu vairāk brīvprātīgo. Bet es domāju, ka karš nav domāts visiem un obligāta sistēma nav tā piemērotākā," piebilst vēl viens students.
"Man ir brālis, viņam ir gandrīz 17 gadu. Īstenībā viņš teica - varētu iet armijā, tas būtu noderīgi, un tie taču ir tikai deviņi mēneši. Es zinu, ka, piemēram, Singapūrā obligātais militārais dienests ilgst divus gadus, un cilvēki teic, ka nav nekādu problēmu sākt studēt universitātē 21 gada vecumā," jau citās domās ir kāds cits students.
Kareivīgāk noskaņots ir Eimants. Viņš apgalvo, ka karadienests nav biedējošs un valsts lēmums ir pareizs. "Tā ir politiska atbilde Krievijai. Lietuva ir teikusi, ka Krievijas rīcība ir teroristiska, ka mēs to neatbalstām. Kamēr citas valsts cenšas palikt neitrālas, Lietuva ir skaidri izteikusies, ko tā domā. Tā arī ir militārā spēka stiprināšana, jo citādi mūs varētu okupēt dienā vai divās dienās," saka Eimants.
Kauņā - starp pacifismu un gatavību karot
Arī Kauņas Aušros jeb tulkojumā Rītausmas ģimnāzijā pret obligāto militāro dienestu ģimnāzistu attieksme ir dažāda.
Ir jaunieši, kuri valsts pieņemto lēmumu sauc par kopumā labu, tomēr brīvprātīgi pieteikties armijai grasās vien nedaudzi. Pārējie vēlas studēt. Piemēram, nevēlas pārtraukumu starp skolu un augstskolu. Kāds jautā – vai labāka tomēr nav profesionāla armija, vēl kāds bažījas par savu atbilstību veselības dēļ. Tomēr kāds ģimnāzists jau ir izlēmis.
"Es domāju, ka cilvēkiem jāizvēlas pašiem savs ceļš. Ja viņi vēlas braukt uz ārzemēm, lai viņi to arī dara; ja viņi vēlas palikt Lietuvā, lai paliek, bet viņiem nav noteikti jāiet armijā. Esmu jau izvēlējies – es iešu armijā un centīšos aizsargāt savu valsti, es sargāšu savu ģimeni un tuvus draugus, bet ne valdību," saka kāds no ģimnāzistiem.
Ne tikai skolās, arī Kauņas ielās Latvijas Radio jautāja cilvēkiem, ko viņi domā par šo daļēji obligātā dienesta atjaunošanu.
"Es domāju, ka armiju vajag. Esmu pats dienējis, tas bija 2006.gadā. Godīgi sakot, neviens jau negrib iet, jaunieši negrib to gadu pazaudēt. Bet es esmu vienmēr viņiem teicis, ka armija - tā ir disciplīna, sports, un ka vajag iet," uzsver kāds no Kauņas iedzīvotājiem.
"Pēc pārliecības esmu pacifists. Un es nedomāju, ka Lietuvai, Igaunijai vai Latvijai valstu militārās attiecībās ir kāda loma. Es domāju, ka šajās valstīs valda nedaudz tāda kā kara histērija. Es neesmu par Krieviju un neesmu arī par Rietumiem. Jo tēvs man kādreiz stāstīja par laikiem, kad pēc kara bija lietuviešu partizāni, un "Amerikas balss" teica – "Turieties, brāļi, līdz pavasarim, mēs atnāksim, jūs glābsim!" atminas vēl kāds Lietuvas iedzīvotājs.
"Atnāca pavasaris, tad vasara, viņu nebija, un cilvēki gāja bojā. Es neticu Rietumiem, tāpat kā Austrumiem. Ko es domāju? Neko tādu nevajag, nekādu iesaukšanu. Lietuva ir tik maza! Tikai naudu velti iztērēs un līdīs tur, kur nevajag. Vai kāds domā, ka mēs tiešām varētu pretī noturēties? Cik stundas? Arī manu radinieku vidū ir vairāki iesaucamo vecumā, un viņi tagad satraucas. Tāpēc arī es tā saku," viņš piebilst.
Latvijas Radio satika arī kādu 20 gadus vecu puisi, sēžam Kauņas centrā uz soliņa ar lielu fotoaparātu kaklā. Ziņas par iesaukšanas atjaunošanu viņā raisījušas visai drūmas noskaņas. "Mani viegli varētu iesaukt armijā, jo šobrīd nestudēju un pirms dažām dienām zaudēju darbu. Un es te sēžu un domāju, vai es varēšu dzīvot mierīgi vai arī mani iesaistīs šajā absurdā un apmācīs karam," noskumis ir puisis.
Pēc viņa domām, Lietuva šobrīd iejaucas tur, kur nevajadzētu. Viņaprāt, no vienas puses tas ir godājami, bet no otras puses – valsts pati sev rada problēmas, liekot saviem cilvēkiem iet dienestā par nelielu samaksu.
"Viņiem nesniedz iespēju izvēlēties. Godīgi sakot, tas sāk izskatīties pēc filmas "Bada spēles". Šajos deviņos mēnešos jaunie cilvēki būs tikai apguvuši mācības, viņi nebūs redzējuši, kā notiek īstenībā. Viņi domās, ka zina, ko darīt,bet - ja kas notiks, ja tiešām viss sāksies, tā būs vienkārši kautuve," viņš norāda.
Pavisam citās domās ir 23 gadu vecais lietuvietis Mindaugs. Viņš ir sabiedriski aktīvs jaunietis un šobrīd studē Kauņas Tehnoloģiju universitātē.
"Man tās ir labas ziņas. Tas varētu audzēt patriotismu jauniem cilvēkiem. Mūsdienās nav tā, kā pirms 20 gadiem, kad visi bija patriotiski, visi mīlēja savu valsti. Tagad visi ir vairāk Eiropas cilvēki, nekā nacionāli cilvēki. Puišiem tā ir iespēja gūt disciplīnu un beigās – arī naudu, piemēram, studijām. Šodien lasīju, ka varētu maksāt no 150 eiro līdz 200 un plus," klāsta Mindaugs.
Politologs: Obligātais dienests ir simbolisks solis
Par naudu gan jāpiebilst - vēl nav pieņemts lēmums, ar kādu naudu varēs rēķināties dienējošie. Izskanējis arī, ka varētu maksāt ap 138 eiro personiskajām vajadzībām. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite gan par dienestu aģentūrām LETA/ELTA teikusi - ceram, ka tas notiks pēc brīvprātības principa, nevis naudas vai izdevīguma dēļ, jo valsts mums visiem ir dārga.
Taču, atgriežoties pie studenta Mindauga, - viņš pasmaida, ka šobrīd, iespējams, neesot fiziski sagatavots dienestam. "Jā, man varētu būt kādas problēmas, tāpēc, iespējams, es sākšu skriet vai darīt ko citu, lai es būtu trenēts un man apmācībās viss būtu labi," pauž Mindaugs.
Kauņas Tehnoloģiju universitātes profesors Aļģis Krupavičus norāda, ka iesaukšanas atjaunošana ir gan militārs lēmums, jo militārajos spēkos vajadzīgi cilvēki, gan politisks lēmums.
"Šis lēmums ir politisks, simbolisks un tā ir zīme, ka Lietuva iegulda vairāk pūļu valsts aizsardzībā," skaidro Krupavičus.
Viņš norāda, ka Lietuvai kā mazai valstij būs nepieciešama palīdzība, piemēram, no NATO. Taču būtiski ir arī NATO parādīt, ka Lietuva ir gatava piepūlēties savai aizsardzībai. "No otras puses, tas ir instruments, kā arī nedaudz mobilizēt populāciju nacionālajai drošībai un aizsardzībai un audzēt patriotiskas jūtas," klāsta politologs.
Profesors Krupavičus gan norāda, ka diemžēl Lietuvā nav veikti sabiedriskās domas pētījumi par iesaukšanas atjaunošanu. "Tā ir demokrātiska prakse – apskatīties, kā cilvēki uztvers, kā cilvēki pieņems lēmumu. Jo šie lēmums ir patiešām izšķiroši un svarīgi. Demokrātiska politika nozīmē pajautāt cilvēku viedokli," norāda Krupavičus.
Politologs arī saka – ja tiek skartas jaunu cilvēku intereses, tas vienmēr būs ļoti sensitīvi. Taču viņš uzteic Lietuvas valdības rīcību – tā šobrīd ļoti ieklausās, ko cilvēki domā, ko saka. Tā neizdara nepārdomātas kustības. Tāpēc arī armijā vispirms valsts sagaida brīvprātīgos, un šobrīd – līdz maijam - aktīvi spriež par sociālajām garantijām iesaucamajiem, arī samaksu.
Grībauskaite: Baltijas valstīm ir jābūt gatavām sevi aizstāvēt
Jau izskanējis, ka Lietuvas Seims 19.martā īpašas steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas paredz piecu gadu laikā ik gadus uz deviņiem mēnešiem iesaukt dienestā 3000 līdz 3500 cilvēkus. Kopējais karavīru skaits varētu būt no nepilniem 17 000 līdz nepilniem 22 000. Šis ir pagaidu lēmums – uz pieciem gadiem. Iniciatīva nāca no Valsts prezidentes vadītās Valsts aizsardzības padomes. Par bija 112 Seima deputāti, pret - trīs, bet pieci atturējās. Valdība lēsusi, ka jaunā likuma īstenošanai no valsts budžeta būs vajadzīgi 20 miljoni eiro.
"Ko Lietuvas cilvēkiem dos karadienesta atjaunošana?" Latvijas Radio jautāja Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kura Kauņā piedalījās Ģenerāļa Plechaviča kadetu skolas skolēnu zvērestu došanas ceremonijā.
Lietuvas prezidente uzsver Baltijas valstu spēju pašām aizstāvēt sevi.
"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju gar Baltijas valstu robežām, ir svarīgi, ka Baltijas valstīm, pirmkārt, jābūt gatavām sevi aizstāvēt, un tikai tad lūgt un gaidīt NATO partnerus ierodamies. Ja mēs, Baltijas valstis, neesam gatavas aizstāvēt sevi, neviens nenāks, jo jūs nevarat lūgt, piemēram, Vācijas pilsoni nākt un aizstāvēt Lietuvu vai Latviju, ja mūsu cilvēki nav gatavi un negrasās aizstāvēt mūsu valsti. Tātad ir skaidrs: pirmkārt, mums ir jāveic mūsu mājas darbs un pašiem jābūt gataviem un tikai tad jālūdz mūsu partneri ierasties," skaidroja Grībauskaite.
Ko iecerējusi Latvija - Latvijas Radio jautāja Aizsardzības ministrijā. Daļēji obligāts vai obligāts dienests mūsu valstī nav plānots, tomēr valsts apņēmusies stiprināt militāros spēkus citā veidā. Proti, tos iecerēts audzēt līdz 17 000 cilvēku. Būtu 5000 cilvēku liels profesionālais dienests esošo četru tūkstošu vietā un 7000 zemessargu. Šobrīd gan to ir 8000, taču plānots viņus tuvināt profesionālajam dienestam. Vēl arī iecerēts gatavot 4000 cilvēku aktīvās rezerves un tūkstoš robežsargu.
