Lidosta "Jūrmala" licenci zaudējusi tās pastarpinātā īpašnieka Konstantīna Soloduhas rīcības dēļ, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Viņa iespējamā iesaiste dažādos ieroču tirdzniecības darījumos ārvalstīs mazinājusi drošības iestāžu uzticību viņam.
Lidostas "Jūrmala" (SIA "Tukums Airport") līdzīpašnieki ir Engures novada dome (4,25%) un uzņēmums "K.S. Avia" (95,75%), kas savukārt vienādās daļās pieder Ščukinu un Soloduhu ģimenēm. "De facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka lidosta sertifikātu zaudējusi tieši Konstantīna Soloduhas rīcības dēļ.
Drošības policija notikušo nekomentē. Taču no publiskotās oficiālās informācijas noprotams, ka kāds no lidostas līdzīpašniekiem ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai. "Mums oficiāli informācijas tādas nav. Acīmredzot, tā ir šo drošības iestāžu kompetence un mums nepienākas zināt to," norāda Engures novada domes izpilddirektors Imants Valers.
Civilās aviācijas aģentūra lidostai sertifikātu anulēja aprīļa beigās. Neilgi pirms tam Soloduha pameta "Tukums Airport" valdi un noslēdza laulību līgumu ar savu sievu Marinu par visas mantas šķirtību.
Nepatikšanas ar militāras nozīmes precēm
Pirms sešiem gadiem Latvijas prokuratūra no Uzbekistānas saņēma lūgumu izdot Soloduhu saukšanai pie kriminālatbildības. Latvijas puse šo lūgumu noraidīja. Taču toreiz par iemeslu nepatikšanām piesauca Soloduha mēģinājumu nelikumīgi iegādāties un izvest no Uzbekistānas militāras nozīmes preci.
Divus gadus vēlāk bija vēl viens skandāls, tā dēvētais Moldovas ieroču darījums. Bija aizdomas, ka Latvijā reģistrēts uzņēmums, kuram nebija speciālās licences, organizējis vairāku tonnu ieroču tranzītu no Moldovas un Armēniju. Žurnālisti bija izpētījuši, ka tieši Soloduhas vārds atrodams sadarbības līgumā starp Latvijas uzņēmumu un Moldovas un Armēnijas Aizsardzības ministrijām. Drošības policija sāka kriminālprocesu un Soloduham piemēroja liecinieka statusu, bet uz apsūdzēto sola nonāca vien Latvijas uzņēmuma formālais īpašnieks.
Lietu jau pirms teju diviem gadiem nodeva Rīgas rajona tiesai. Taču tās izskatīšana vairākkārt atlikta.
"Saķeršanās" par lidaparātu rezerves daļām
Pašlaik Soloduhas tālrunis ir izslēgts. Taču aviācijas nozarē strādājošie "De facto" neoficiāli atklāja, ka Soloduha, iespējams, paguvis "saķerties" arī ar ukraiņiem un pakistāniešiem, kam piegādājis nekvalitatīvas lidaparātu rezerves daļas. Galu galā lidostai licence noņemta un arī Soloduha nevar atjaunot savu pilota apliecību.
"Mums visas intervijas notiek tikai ar vadības atļauju. Ja vadība domā, ka tas ir nepieciešams šobrīd, tad jā, tas notiek, ja nē, tad mēs lieku reizi nepublicējamies," norāda lidostas "Jūrmala" komercdirektore Viktorija Šalajeva. Vadība neesot uz vietas, tādēļ komentēt notikušo lidostas pārstāve atsakās.
Lidostā bez muitas un robežkontroles
Taču ir vēl kāda interesanta detaļa pagātnē, kas radījusi bažas atbildīgajām iestādēm. Lidostā uz vietas nebija muitas kontroles un robežkontroles punktu.
Gadījumos, kad ielidoja kāda lidmašīna no ārvalstīm, lidostas darbiniekiem attiecīgie dienesti bija jāizsauc. "De facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķos gadījumos tas noticis novēloti.
Šādā situācijā var rasties šaubas par to, vai tiešām dienestiem uzrādīts viss ievestās kravas apjoms un ielidojušo personu skaits. Kontrolējošo iestāžu trūkums palielina arī iespējamu kontrabandas risku.
"Dažādās sapulcēs un sanāksmēs, kur es esmu bijis klāt, nav izskanējis, ka būtu konstatēti fakti, ka tas tādā veidā ir noticis, bet riski, protams, pastāv," atklāj Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Tā kā no lidostas "Jūrmala" lidaparāti nepacēlās augstāk par trim kilometriem, Latvijas Gaisa satiksmes iesaiste bija minimāla. Taču tās darbinieki redzēja visus lidojumus: no kurienes un uz kurieni gaisa kuģi lidoja. "Starptautiskie lidojumi bija Tukumā. Arī tie starptautiskie lidojumi, kuri skāra ne tikai Eiropas Savienības gaisa telpu, bet arī ārpus Eiropas Savienības gaisa telpas, no trešajām valstīm. Mums tāda informācija bija, un attiecīgi šī te informācija bija un ir arī to iestāžu rīcībā, kuru kompetencē šis jautājums ietilpst," saka Latvijas Gaisa satiksmes valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.
Grandiozas ieceres lidostai
Lidostas "Jūrmala" vadība iepriekš neskopojās ar grandiozajiem plāniem. Bija iecerēts, ka gada laikā no šīs vietas lidmašīnas paceltos apmēram piectūkstoš reižu un tikpat arī nosēstos. Tāpat tā izskanēja arī kā iespējamā (nu jau Latvijā vairs nenotiekošā) festivāla "Jaunais vilnis", kā arī zemo izmaksu aviosabiedrību lidosta. Taču maz ticams, ka vismaz tuvākajā laikā īstenosies īpašnieku grandiozās lidostas attīstības ieceres.
Gorodcovs apstiprina, ka "dokumentāli nekā nav. Ir tikai mutiski paziņojumi medijos. Mūsu klātbūtnē tādi pat neizskan. Mēs paši tos lasām medijos. Nekas dokumentāli iesniegts, piemēram, biznesa plāns, nav. Teiksim, tā ir tāda runāšana. To mēs tā arī uztveram kā parunāšanu."
Pastāv gan iespēja, ka lidosta "Jūrmala" sertifikātu varētu atgūt, taču ne vairs tik vienkārša procesa rezultātā. Šobrīd spēkā stājusies jauna Eiropas Savienības regula, kurā nepieciešamo prasību līmenis ir krietni augstāks nekā iepriekš.
Jau vēstīts, ka ambiciozie Tukuma jeb Jūrmalas lidostas attīstības plāni jau atkal nonākuši strupceļā - Civilās aviācijas aģentūra anulējusi lidostas īpašniekiem izsniegto lidlauka sertifikātu.
