Jau gandrīz pusgadu turpinās Krievijas atbalstītā agresija Ukrainā - Krimas aneksija, karadarbība Ukrainas dienvidaustrumos. Arvien biežāk izskan jautājumi, cik apdraudēta pašlaik ir Latvija un kā tai vajadzētu pretoties potenciālajiem draudiem no Krievijas. Par to pagājušajā nedēļā Rīgā sprieda Latvijas ārpolitikas institūta organizētajā konferencē "Nacionālā un Starptautiskā drošība pēc Krimas okupācijas".
Putina krievu rulete un Latvijas mājasdarbi
Ukrainas notikumu kontekstā tā vien šķiet, ka kaimiņos esošās Krievijas līderis uz starptautiskās skatuves vairs nespēlē šahu, bet gan krievu ruleti, kas var apdraudēt gan citas valstis, gan pašu Krieviju. Ar šādiem ievadvārdiem konferenci par nacionālo un starptautisko drošību pēc Krimas okupācijas atklāja Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.
Pēc viņa vārdiem, šajā mainīgajā situācijā ir svarīgi diskutēt par to, kā potenciālo draudu gadījumā rīkotos Latvija un cik lielā mērā tā būtu spējīga reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem.
Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts norādīja, ka pašreizējā situācijā ir nepieciešams saprast, kas tad īsti notiek. Lai arī Krievijas rīcību pašlaik nosaka viena vai vairāku cilvēku rīcība, faktiski signāli par šādiem nodomiem jau ir bijuši manāmi vairākus gadus.
Sārts uzsver, ka Krievija daudzos dokumentos ir norādījusi uz vēlmi atjaunot savu lielvalsts statusu, arī lietojot spēku, taču daudzu Eiropas valstu līderi šīs norādes ir izvēlējušies neievērot. Jānis Sārts gan uzskata, ka šajā situācijā Latvija nav kļuvusi vairāk apdraudēta kā iepriekš, piebilstot, ka pašai valstij ir nepieciešams izpildīt vairākus mājasdarbus savas drošības veicināšanai.
"Es joprojām apgalvoju, ka mēs šobrīd neesam vairāk apdraudēti, jo mēs esam NATO dalībvalsts. Bet, vai tas ir kaut kas, ko mēs varam sagaidīt kā konstantu realitāti? Es domāju, ka nē. Viss ir atkarīgs no tā, ko un kā mēs darām nacionāli un starptautiski. Ukrainas notikumu kontekstā mums ir jāapzinās, ka mūsu aizsardzības budžets joprojām ir 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un kamēr mums nebūs šīs naudas, mums nebūs arī militāro spēju," atgādināja Sārts.
"Katru reizi, kad es satieku kādu NATO ģenerāli, kurš saka – "jūs sakāt, ka ir lieli draudi, mēs jums piekrītam un nāksim jums palīgā, bet atbildiet uz vienu jautājumu - kāpēc jūs paši neko neesat darījuši?" Tas ir grūti atbildams jautājums. Tāpēc mums pašlaik ir tas laiks, kad mēs saņemamies un saprotam, ka bez nacionālās aizsardzības, nacionālās drošības nebūs. Nebūs arī nacionālās labklājības. Ja mums bija šādas ilūzijas, mūsdienu realitāte pierāda, ka šī ir lieta, pie kuras mums jāstrādā," uzsvēra Sārts.
Līdzīgu viedokli pauda arī Austrumeiropas Politisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Pēc viņa vārdiem, gadījumā, ja Latvijā atkārtotos, piemēram, tā dēvēto "zaļo cilvēciņu" scenārijs, aktuāls būtu jautājums, cik ātri spētu reaģēt gan NATO sabiedrotie, gan, protams, arī mūsu pašu spēki.
"Es domāju, ka šajā situācijā arī NATO vispirms skatīsies uz to, ko dara mūsu drošības iestādes, policija, zemessardze, vērtēs tās kapacitāti. Noteicošs faktors būs arī zemessardzes pulcēšanās spējas," norādīja Lerhis.
Starp citu, diskusijas laikā zemessardzes jautājums tika skarts vairākkārt. Gan vairāki no ekspertiem, gan arī klātesošie zemessardzes veterāni uzskata, ka zemessardzes kaujas spējas būtu jāatjauno un būtu nepieciešams arī pastiprināt zemessardzes bruņojumu.
Citi eksperti norādīja, ka, pirmkārt, šādai apbruņošanai nepietiek līdzekļu un, otrkārt, no pirmā acu uzmetiena pievilcīgi lēta bruņojuma iepirkšana Zemessardzes vajadzībām birokrātiski nav nemaz tik vienkārša un dažos gadījumos pat iespējama.
Krievijas vājums un Latvijas sabiedrības vērtības
Latvijas Universitātes diplomātijas maģistra programmas vadītājs Toms Rostoks pieļauj, ka iespējams, draudi no mūsu austrumu kaimiņa nemaz nav tik lieli un, iespējams, Krievija patiesībā ir gana vāja.
"Iespējams, ka Krievija ir vāja. Par Krievijas vājumu mēs esam runājuši 20 gadus, bet pēdējā laikā par to vairs nedzird neko. Pašreizējais konflikts Ukrainā nenozīmē, ka Krievija pēkšņi ir kļuvusi spēcīga. Iespējams, ka Krievija ir vāja, bet tā noteikti izskatās draudīga. Par Krievijas nodomu draudīgumu liecina tas, ka Krievijas elite savā valstī īsteno politiku, kas ir krasā pretrunā ar mūsu vērtībām. Tā ir pilsoniskās sabiedrības apspiešana, mediju pilnīga pakļaušana un ārvalstu nevalstisko organizāciju izdzīšana. Tieši tāpēc Krievija izskatās draudīga, bet, manuprāt, tā nebūt nav tik spēcīga, kā mums pēdējā pusgada laikā šķiet," sprieda Rostoks.
Latvijas universitātes starptautisko attiecību profesore Žaneta Ozoliņa savukārt norādīja, ka pēdējā laikā starptautiskā sabiedrība arvien vairāk un nopietnāk sāk Ukrainā notiekošo uztvert baltā un melnā krāsā, runājot par Krieviju kā agresoru un Ukrainu kā cietušo valsti.
Taču Latvijā arvien vairāk sāk dominēt stāsti par nelaimīgiem uzņēmējiem, par to, kas notiks ar pienu, gaļu un šprotēm, un tas liekot domāt, ka kaut kas ar mūsu vērtībām nav kārtībā.
Žaneta Ozoliņa arī min vairākus faktorus, kāpēc šādā krīzes situācijā vērtības ir ļoti svarīgas: "Pirmkārt, vērtības veido nācijas esību un nācijas kodolu. Un man ļoti negribētos, lai pēc kāda laika mēs pateiktu, ka Latvijas iedzīvotāju esība ir šprotes un piens, lai piedod man lauksaimnieki!"
"Otrkārt, vērtības palīdz nošķirt būtisko no nebūtiskā, un tas, kas notiek Ukrainā, nav nebūtiski. Tas ir ļoti būtiski gan pašai Ukrainai, gan arī Latvijai. Jo, lai cik šis Ukrainas piemērs nebūtu skumjš, tas liek aizdomāties gan par Latvijas ekonomikas politiku, gan par sabiedrības integrāciju, gan par aizsardzības politiku," norādīja Ozoliņa.
Viņa arī atzina, ka atsevišķos gadījumos ir iespējams pretstatīt intereses vērtībām, taču, viņasprāt, tā ir īstermiņa domāšana politikā, kas liek aizdomāties par to, kāda vispār ir Latvijas ārpolitika.
"Par ko ir Latvijas ārpolitika, ja mēs redzam, ka pēdējos gados valsts vizītes galvenokārt ir austrumu virzienā? Tas nenozīmē, ka uz austrumiem nebūtu jābrauc. Protams, ir jābrauc, taču ir jābūt līdzsvaram. Uz katru šo vizīti līdzi tiek ņemti milzīgi uzņēmēju pulki, kuri tiek aicināti investēt šajos tirgos un darboties tajos. Kāpēc iekšpolitiski netiek līdzīgi stāstīts, ka Latvijas ilgtermiņa attīstība ir inovatīva uzņēmējdarbība ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, un ar tādu produktu ražošanu, kuru pārdošana ir iespējama visdažādākajos pasaules tirgos? Tā ka faktiski tas ir stāsts par ilgtermiņa, visaptverošu skatījumu uz lietām, lai tad, kad valsts nonāk krīzes situācijās, nebūtu jātaisa sāpīga izvēle par labu vienam vai otram," skaidroja Ozoliņa.
Diskusijas noslēgumā Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds aicināja mācīties no mūsu kaimiņu - Igaunijas - pieredzes, jo tās līdzšinējie sasniegumi liek aizdomāties arī par tām lietām, kas īsti nestrādā Latvijā.
"Mēs mācāmies un varam mācīties no dažādām pieredzēm. Tad, kad piemin Igauniju un saka, ka Igaunija ir labāka par Latviju, es saku - nē. Bet dažkārt man tomēr ir jāskatās faktos: Igaunijai ir 2% IKP aizsardzībai, Igaunija arī spēj aizsūtīt savus karavīrus starptautiskās misijās, Igaunija piedāvā 10 reizes lielāku finansējumu attīstības sadarbībai un ir starptautiski aktīva, no Igaunijas neviens praktiski nebrauc prom un labklājības līmenis kopumā ir augstāks, Igaunijā krīze nebija tāda kā Latvijā, Igaunija spēj ieguldīt gan drošības pētniecībā, gan izglītībā kopumā. Tad man ir jautājums - kāpēc Latvija to nespēj? Man liekas, ka mums šeit ir jāskatās sistemātiski, ka daudzas lietas sistēmā nestrādā, nav efektīvi sakārtotas un sabalansētas," norādīja Sprūds.
Kā konstatēja konferences dalībnieki, ir daudzas sfēras, kurās pašreizējiem un arī nākamajiem Latvijas politiskajiem līderiem būtu nepieciešams nopietni pārdomāt savu turpmāko politiku un stratēģiju. Un īpaši svarīgi tas ir laikā, kad līdz Saeimas vēlēšanām atlicis vien mēnesis.
