Lai gan publiskajā telpā nereti dzirdams, ka Latvija nav gatava 250 bēgļu uzņemšanai, aptaujājot valsts iestādes, atklājās, ka daudzi bēgļus gaida mierpilnās noskaņās: iestrādes jau esot, bēgļu arī nav tik daudz, un vēl tikai pēdējie mājasdarbi palikuši. Taču atsevišķas iestādes ir satrauktākas un norāda uz identificētām grūtībām. Piemēram, daudzas pašvaldības aptaujā atbildējušas, ka tām neesot iespējas uzņemt bēgļus.
- Dodas uz Zviedriju, bet nonāk Rīgā
- Līdz šim kopumā pusotrs tūkstotis
- Valodas apmācība jau no pirmajām dienām Latvijā
- Maz atšķirību no citiem bezdarbniekiem
- Rindas arī bez bēgļiem
- Jārēķinās ar saaukstēšanos un sāpošajiem zobiem
- Aizspriedumi arī valsts iestādēs
Dodas uz Zviedriju, bet nonāk Rīgā
Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" sešus gads strādā ar cilvēkiem, kuriem piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss. "Tiešām ir vairāki gadījumi bijuši, kad Rīgā izlaiž pie centra "Origo" un pasaka: tu esi Zviedrijā. Un cilvēks laimīgs izkāpj Zviedrijā un saprot, ka te nekāda Zviedrija nav. Ka šī ir pavisam cita valsts, un viss, ko viņš bija plānojis, nepiepildās," atklāj "Drošās mājas" vadītāja Sandra Zalcmane.
Viņa arī stāsta, ka ļoti dažādi ir bēgļu stāsti par nonākšanu un dzīvi Latvijā. Ir bēgļi, kas pavisam ātri kļūst par informācijas tehnoloģiju speciālistiem, jo atbraukuši ar augstu kvalifikāciju, un tādi, kas nespēj atrast darbu un mitinās Rīgas patversmēs.
Kāpēc viņi devās prom no savas valsts un kā jūtas šeit Latvijā, viņiem arī jautājuši "Drošajā mājā". "Pirmais, ko viņi parasti saka: tā ir drošība. Tas, ka man apkārt nešauj, tas, ka mani bērni var mierīgi runāt. Tās ir pavisam citas vērtības, kāpēc cilvēks meklējis patvērumu. Arī attieksme ir pavisam savādāka. Jā, nav izslēgts, ka daļai no iebraucējiem mērķis nebija mazā Latvija, bet ekspektācijas vai vēlmes bija nokļūt kur citur," stāsta Zalcmane.
Līdz šim kopumā pusotrs tūkstotis
Lai arī patvērumu Latvijā kopumā lūdzis aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku, bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts vien nepilniem diviem simtiem cilvēku. Taču jau pavisam drīz patvēruma meklētāju skaits pieaugs – Latvija apņēmusies Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā divos gados uzņemt 250 cilvēku. Paredzams, ka pirmā grupa ieradīsies ziemā.
Tāpat arī prognozējams - kā līdz šim ik gadu Latvijā ieradīsies patvēruma meklētāji ārpus šīs sistēmas.
"Ir skaidrs, ka šībrīža sistēma darbojās uz to cilvēku skaitu, kas ieceļo Latvijā, cik tas ir reāli nepieciešams," saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Ne velti katrai valstij esot savs uzņemamo bēgļu skaits, un Latvija nosaukusi vienu no mazākajiem skaitļiem, kas atbilst mūsu spējai uzņemt. Citās valstīs arī trīs, pieci un desmit tūkstoši pārvietošanas programmā.
"Un, manuprāt, mācīties nekad nav par vēlu, iegūt labāko pieredzi tagad jau no tām valstīm, kuras uzņem parasti lielāku skaitu cilvēku, viņus integrējot. Tādi izaicinājumi jāuztver kā izaicinājumi, un no tā jāiegūst labākais," saka ministrijas valsts sekretāre. Viņa arī iepriekš izteikusies, ka svarīgākais būs neatkārtot citu valstu kļūdas un panākt bēgļu integrāciju sabiedrībā. Tāpēc pie šiem jautājumiem strādā viņas vadīta darba grupa, kurai līdz novembra beigām jāsagatavo gala ziņojums valdībai.
Valodas apmācība jau no pirmajām dienām Latvijā
"Drošās mājas" vadītāja Sandra Zalcmane pieļauj - ir lietas, kas vēl jāmaina, gaidot 250 patvēruma meklētāju ierašanos: "Cilvēki, kas ieradīsies no Afganistānas, Sīrijas un citām valstīm, par ko šobrīd ir plašas diskusijas, jebkurā gadījumā nerunās ne krievu, ne angļu valodā, kas varbūt Latvijai ir daudz pierastākas. Tā tomēr ir arābu valoda, dari un puštu, kas ir diezgan attālināti arī fonētiski no latviešu valodas."
Zalcmane uzsver, ka pēc iespējas drīz jācenšas nodrošināt latviešu valodas apmācību – uzreiz pēc ierašanās, tātad - jau nonākot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".
Lai brīdī, kad iegūts bēgļa vai alternatīvais statuss, varētu jau sazināties vienkāršā līmenī. Tiem, kas nolēmuši Latvijā palikt, vēlme apgūt valodu ir ļoti augsta. "Šī pēdējā projekta ietvaros gan patvēruma meklētāji, gan bēgļi ļoti labi kārtoja valodas eksāmenus. Mums ir labs progress, gan A1, gan A2, gan B1 līmenis, kas ir ļoti augsts. Tas viss pirmoreiz iegūts piecu mēnešu latviešu valodas apmācībās, un tad pēc vasaras pārtraukuma deviņu mēnešu apmācībās. Cilvēki varēja turpināt latviešu valodas apmācību. Cilvēki, kuri vēlēsies palikt Latvijā, viņi valodu mācīsies, un, jo ātrāk mēs piedāvāsim viņiem šo iespēju, jo labāk," uzsver Zalcmane.
Latviešu valodu šajā projektā mācījās gan no Ukrainas, Uzbekistānas, gan arī no valstīm, no kurām jau drīzumā gaidām bēgļus pārvietošanās programmā – no Sīrijas, atsevišķām Āfrikas valstīm un Afganistānas. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka priekšlikums par latviešu valodas apguvi uzreiz pēc ierašanās ļoti atbalstīts arī darba grupā. Patvēruma pieteikuma izskatīšanas termiņš ir vismaz trīs mēneši, un tos nebūtu labi pavadīt bezdarbībā "Muceniekos". "Jautājums ir tikai par finansējumu šī mērķa īstenošanai, bet es domāju, ka mēs to varēsim zināmā mērā finansēt no fondu līdzekļiem, ko personām piešķirs no Eiropas Komisijas – katrai personai, kas ir 6000 eiro," saka ierēdne.
Arī Kultūras ministrijas pārstāve Anita Kleinberga norāda – ja domājam par valstiskas sistēmas izveidi, ir jādomā, ka valodas integrācijas programma sākas no pirmā brīža. Viņa arī pastāsta par līdzšinējām iestrādēm valodas un integrācijas programmām: "Programmas ir dažādas, iepriekšējā fonda darbības periodā gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts institūcijas sadarbībā ir izstrādājušas vairākas programmas."
Pēc ministrijas ieskatiem, nauda integrācijas un valodas programmām varētu nākt no Eiropas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda nākamajam periodam. Tie ir seši miljoni nākamajiem septiņiem gadiem.
Maz atšķirību no citiem bezdarbniekiem
Cilvēki, kas strādā ar bēgļiem, zina, ka bieži vien bēgļiem trūkst priekšstata par Latviju, kaut vai, piemēram, ka te ir četri gadalaiki, nevis divi, kā viņu zemēs. Tāpēc tagad darba grupa spriež, kā īstenot loģisko ķēdīti, lai cilvēki iegūtu pamatzināšanas, piemēram, par transporta pakalpojumiem, sociālo atbalstu, izglītības sistēmu un nodarbinātību.
Kad personai piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, aktuāls ir jautājums, kas notiek ar šiem cilvēkiem. Cilvēki var brīvi izvēlēties, kur dzīvot, un pārvietoties Latvijā un Eiropā. Valsts gadu nodrošina 256 eiro pabalstu mēnesī, par ko jāpērk gan pārtika, gan jāapmaksā mājoklis.
"No datiem mēs redzam, ka gan bēgļu sievietes, gan bēgļu vīrieši integrējas Latvijas darba tirgū," Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Zvīdriņa stāsta par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) līdzšinējo pieredzi. Iekļaušanās darba tirgū notiek tikai tad, kad cilvēks iegūst bēgļa vai alternatīvo statusu.
Par gaidāmajiem 250 patvēruma meklētājiem aģentūra neuztraucas – vienīgais prognozē, ka, iespējams, būs jāiesaista papildu tulki, ja cilvēks nepārzina ne angļu, ne krievu valodu.
Citādi bēgļi bezdarbnieki neatšķiras no citiem darba meklētājiem. Piemēram, NVA piedāvā viņiem kvalifikācijas celšanas kursus, arī valsts valodas apmācību.
"Tas, ka Latvijā nav daudzām profesijām specifiskas sertifikāciju prasības, bet ir prasības pēc valsts valodas zināšanām, ja tās ir iegūtas. Tas, par ko vēl diskutēsim ar Izglītības un zinātnes minitriju, ir par viņu prasmju formālu atzīšanu," stāsta Zvīdriņa.
Bēgļus gaidot, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī reģionos veiks darba devēju aptauju, lai noskaidrotu viņu interesi nodarbināt bēgļus. "Drošās mājas" vadītāja Zalcmane novērojusi, ka līdz šim vieglāk darbā iesaistīties bijis tiem bēgļiem, kuriem ir krievu valodas zināšanas: "Ļoti viegli tomēr ir iekārtoties arī tiem, kuriem ir laba specialitāte, piemēram, informācijas tehnoloģijas, kur cilvēki uzreiz atrod darbu."
Rindas arī bez bēgļiem
Latvijas bērnudārziem ar bēgļu bērnu uzņemšanu teju nav nekādas pieredzes. Mazliet lielāka pieredze ir skolām – iepriekšējā mācību gadā četras skolas uzņēmušas patvēruma meklētājus.
"Es arī mazāk uztrauktos par skolotāju profesionalitāti (..), bet vairāk par mūsu sabiedrības atvērtību, sirsnību, šo bērnu uzņemšanu, un par vecākiem," norāda Izglītības ministrijas pārstāve Evija Papule.
Taču par to, cik un kādas pašvaldības gatavas uzņemt bēgļus un kādas ir to iespējas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nesen veikusi aptauju. Ar secināto nesenā Arābu kultūras centra rīkotā diskusijā par bēgļu uzņemšanu iepazīstināja ministrijas pārstāvis Aivars Draudiņš: "Liela daļa pašvaldību, iespējams, izpratnes trūkuma dēļ pateikušas, ka mums šādu iespēju nav. Kāpēc šāda atbilde, kāpēc šāda pozīcija? Protams, rodas vesela rinda jautājumu, kas, iespējams, ir sadzīviski jautājumi, bet visai sabiedrībai ļoti svarīgi. Piemēram, tādi - vai šie 250 bēgļi nav pirmie nosacīti no simt tūkstošiem bēgļu? Otrs no jautājumiem - vai šie cilvēki patiesi integrēsies konkrētā teritorijā, konkrētā sabiedrībā pieņems tās kultūrvēsturiskās vērtības, kādas ir šeit, protams, saglabājot savu specifisko kultūru. Vai tas viss iespējams, vai viņi gatavi uz šādu soli un gatavi to darīt? Diemžēl tas, ko rāda televīzija, kas redzams apkārt citās valstīs, kur ir diezgan liels bēgļu īpatsvars, redzam – veidojas dažāda veida kolonijas, cilvēki, kas ne visai labi integrējas sabiedrībā arī attīstītās rietumvalstīs." Te būšot nepieciešams skaidrojošais darbs.
Tāpat arī šobrīd pašvaldībās esot vairāk vajadzību nekā iespēju. Proti, rindās uz bērnudārziem, pašvaldības dzīvokļiem un citu palīdzību cilvēki sakārtoti prioritārā secībā, kad var pretendēt.
Kur šajā sistēmā parādās bēglis, kā iespējams apiet vietējos iedzīvotājus, kas notiek līdz brīdim, kad pienāk viņa rinda – visas šīs problēmas vēl būs tuvākajā laikā jāatrisina. Un izmaiņas būs jāiestrādā normatīvajos aktos un pašvaldībai jāievieš dzīvē, saka ministrijā.
Cilvēki, kas strādā ar bēgļiem, zina, ka ar 256 eiro pabalstu nav viegli izdzīvot, īpaši ja dzīvo viens cilvēks. Un novērots, ka arī mājokļus bēglim, turklāt ar citu ādas krāsu, daudzi nav naski izīrēt.
Jārēķinās ar saaukstēšanos un sāpošajiem zobiem
Jāatceras, ka daudz bēgļu nāk no citas klimatiskās joslas. Tā kā bēgļi ieradīsies ziemā, prognozējams, ka būs diezgan daudz saaukstēšanās gadījumu.
Taču Sandra Zalcmane no "Drošās mājas" norāda, ka tas vēl nav viss: "Ņemot vērā situāciju, no kādas cilvēki nāk, ir daudzas dažādas saslimšanas, kas balstītas uz stresu – gan kuņģa un zarnu trakta slimības, gan sirdskaites. Jo cilvēkiem ilgstoši bijis tāds stress, jo jābēg no karadarbības zonas, pēc tam dzīvo nometnēs. Tu nekad nezini, kad tevi no nometnes atbrīvos. Tev ir jārūpējas par saviem bērniem, bet īsti nav, ko dot ēst. It kā ikdienišķas situācijas, ar kurām arī mēs [sastopamies] ikdienā, bet tā vide, kas ir apkārt, ārkārtīgi ietekmē veselības stāvokli."
Tāpat arī cilvēki, kas strādā ar bēgļiem, zina, ka, piemēram, daudziem ir slikts zobu stāvoklis. "Es varētu teikt, ka jau šobrīd valsts patvēruma meklētājiem apmaksā primāro veselības aprūpi, neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un infekcijas slimību ārstēšanu, tajā skaitā tuberkulozes ārstēšanu," stāsta Veselības ministrijas pārstāve Biruta Kleina.
Ministrija arī vērtē, kā uzlabot līdzšinējo kārtību. Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas cilvēki jau šobrīd var saņemt to pašu valsts apmaksāto veselības aprūpi, ko pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Vai patvēruma meklētājiem būs kādas specifiskas, izcelsmes valstīm raksturīgas slimības, ministrijā nezina, bet spriež – visticamāk, būs jāsaskaras ar vispārējām slimībām.
"Bet šobrīd precīzi mēs nevaram pateikt, kādas kuram būs saslimšanas. Un es arī domāju, ka pilnīgi visiem nebūs saslimšanas, tas būs jāvērtē uz vietas," norāda Kleina.
Aizspriedumi arī valsts iestādēs
Vēl smags jautājums ir attieksme. Zalcmane arī pastāsta kādu gadījumu, kad viens no "Drošās mājas" klientiem – sīrietis, kuram ir bēgļa statuss – devies reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā Rīgā. "Līdzi gāja pat tulks, jo cilvēkam patiešām bija vēlme sākt kārtot visu, kā mēs to darām, ja nav darba. Rindā cilvēks nogaidīja vairāk nekā četras stundas. Varbūt bija reģistrēšanās, persona to nezināja. Bet es pieļauju, ka varbūt bija arī citi apstākļi, kāpēc viņu nepieņēma ātrāk. Mūsu tulks, vērojot šo situāciju, konstatēja, ka NVA faktiski neviens nerunāja angliski. Rīgā. Ļoti labi, ka bija brīvprātīgais tulks, kas palīdzēja cilvēkam komunicēt.
Skumjākais, ka cilvēks, kurš pieņēma, bija ar ļoti izteiktiem stereotipiem. Viņš šim cilvēkam pateica: nu, šādu te trešvalstnieku būs arvien vairāk un ienēsās mums Ebola vīrusu."
"Drošās mājas" vadītāja norāda, ka tā ir ļoti negatīva parādība, ja valsts iestāžu darbinieki izsaka šādus pieņēmumus. Jāzina, ka šo cilvēku veselība ir pārbaudīta. Protams, arī atsevišķās nevalstiskajās organizācijās mēdz būt stereotipi, sacīja Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska nesenā diskusijā.
Viņa arī atgādināja augstu valsts amatpersonu pēdējos mēnešos izskanējušus izteikumus: "Es esmu par asām diskusijām šajos jautājumos, tomēr man nav pieņemami amatpersonu izteikumi, īpaši augstāko valsts amatpersonu izteikumi. Un tur acīmredzot būtu jāseko adekvātākai reakcijai, piemēram, no NVO sektora. Saeimas priekšsēdētāja var atļauties teikt, ka Eiropai nav jāuzņem puse Āfrikas... Piedodiet, mēs šodien pietiekami labi dzirdējām, kuras ir tās valstis, kas uzņem visvairāk bēgļu – Jordānija, Turcija un to kaimiņvalstis. Mēs šeit šodien pietiekoši labi dzirdējām, kur ir šīs valstis, kas uzņem visvairāk bēgļus. Veselības ministrs, kurš teica, ka te atvazās Ebolu, viņš laikam Āfrikas ģeogrāfiju nepārzina."
Mācītājs Juris Cālītis savukārt šobrīd no iestādēm sagaidītu mazāk runu, bet vairāk darba. Viņš izveidoja "Zvannieku" mājas, kas bija mājas arī pirmajiem patvēruma meklētājiem no Somālijas. "Īstermiņa jautājums ir ļoti vienkāršs, ļoti skaidrs. Mēs esam saistīti ar Eiropu, mums jāuzņem x bēgļu, tur nav ko runāt. Mēs varam runāt - kas šobrīd ir vajadzīgs: nevis apspriedes un pārrunas, bet kāds, kas visu to koordinē, nevis sarunas," komentē Cālītis, norādot – jautājums par bēgļu uzņemšanu jau ir izlemts. Tagad vajadzētu bēgļu lietu administratoru vai koordinatoru, kurš nodarbotos ar praktisko darbu. Proti, koordinētu nevalstisko organizāciju, privātpersonu un iestāžu darbu, sniedzot bēgļiem palīdzību un laižot viņus pastāvīgā dzīvē Latvijas sabiedrībā.
