Koridori un potītes jeb sporta bāzes Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Pagājušā gada Jaunatnes olimpiādē, kas notika Ventspilī, medaļu kopvērtējuma augšgalos bija republikas lielākās pilsētas. Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Jelgava ar pārliecinošu medaļu kopskaita vairākumu ieņēma līderu pozīcijas. Nav jau brīnums, jo lielākais sporta objektu un bāzu skaits koncentrēts tieši šajās pilsētās. Rīgā vien uzskaitītas 144 sporta bāzes un teju pustūkstotis sporta objektu, piedāvājot plašu klāstu gandrīz visām sportiskajām aktivitātēm.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.


Tāpat nav brīnums, ka medaļu kopvērtējumā no visām deviņām republikas nozīmes pilsētām Rēzekne ir noslīdējusi pat uz 43. vietu 59 pašvaldību konkurencē. Skaidrojums tam vienkāršs – Rēzeknē, pilsētā, kurā sporta gaitas uzsākusi septiņcīņniece Aiga Grabuste, vieglatlēti savas prasmes un fizisko formu attīsta morāli un fiziski nolietotā stadionā un izglītības iestāžu sporta zālēs.

Protams, sportistu sniegums nav tieši atkarīgs no sporta bāzu kvalitātes un modernuma, tomēr, kā atzīst uzrunātie sportisti gan Rīgā un Valmierā, gan Daugavpilī un Liepājā, labi treniņu apstākļi sekmē vieglatlēta fizisko un morālo pilnveidošanos.

Tomēr apstākļi, ar kuriem samierinās Latvijas vieglatlēti un viņu treneri, ne vienmēr var tikt uzskatīti par sportot mudinošiem.

Pagrabi un koridori

Tā jau nav manēža, tas ir gaitenis pagrabā," saka trenere Baiba Kaufmane.

Valmieras sporta skolas manēža

Galvenā problēma, ar ko saskaras Valmieras treneri un sportisti, ir telpu trūkums. Ja vasarā  Valmierā varētu būt vieni no labākajiem apstākļiem, tad ziemā jāsaskaras ar saspiestību un piemērotu apstākļu neesamību, skaidro treneris Armands Kalniņš.

"Ziemā viss, ko mēs varam darīt, ir skriet. Un arī to – diezgan nosacīti. Ja kāds sāks lēkt augstlēkšanu, tad apstāsies visi celiņi. Tāllēkšana, barjeras – bez variantiem," uzsver Kalniņš.

Par vietas trūkumu nākas dzirdēt ne tikai Valmierā. Sportistiem Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā nākas samierināties ar šaurām telpām, kurās nereti vietas pietiek tikai pašiem elementārākajiem vingrojumiem.

Rīgas sporta skolas "Arkādija" audzēkne Madara stāsta, ka vieglatlētu vidū treniņu manēžu sauc par koridoru, un piebilst: "Kas vēl trenējas koridorā? Latvieši trenējas koridorā!"

Pēc ziemas sezonas, kas pavadīta mazajā manēžā, visi noilgojušies pēc plašuma, skaidro trenere Ineta Zālīte.

Sporta skolas treniņi Rēzeknē notiek vispārējās izglītības skolu sporta zālēs. Uz vienu treniņu var atnākt pat 30 bērni, kas vienlaicīgi jānodarbina. Tad katrs kvadrātmetrs ir zelta vērtē.

Pagātnes apmātībā

Stāstot par Rēzeknes sporta skolas inventāru, treneris Pēteris Stripkāns rāda uz svaru bumbām, trenažieriem, brūnu vingrošanas zirgu un citiem priekšmetiem, kas sakrāmēti skolas sporta zāles stūrī. Liekas, ka to viņš dara, domājot par to, ko lai parāda vēl, ja ne to, kas izgājis caur vairāku sporta skolas audzēkņu paaudžu rokām. Varbūt vēl trenažieri, kura pielietojums nosakāms ne uzreiz. "Iztiekam ar to, kas ir", nosaka treneris.

Rēzeknes sporta skola

No Eiropas mēs atpaliekam par gadiem 50, saka Daugavpils sporta skolas treneris Romualds Zigmunds.

Salīdzinājumā ar sporta bāzēm Eiropā, Latvijas sporta infrastruktūra turpina dzīvot uz padomju laiku lauriem. Ja 70. gados šāda manēža bija liels sasniegums un izrāviens, tad laikā, kad līdzīgas manēžas sāka parādīties arī citur Latvijā, priekšrocības saruka, par Daugavpils manēžu stāsta treneris.

Daugavpils sporta manēža uzcelta pagājušā gadsimta 70. gados. Rekonstrukcija piedzīvota, taču senuma un nolietojuma vēsma palikusi.

Arī Jelgavas BJSS treneris Austris Cīrulis atceras labos apstākļus, kas bijuši pagājušajā gadsimtā, kad vecā Jelgavas manēža vēl nebija nojaukta. Tur bija 140 metru aplis, gumijas segums – tiem laikiem bijis pietiekoši labi, stāsta Cīrulis.

Jelgavas sporta skola

Andis Austrups, 2012. gada labākais treneris Eiropas Vieglatlētikas asociācijas vērtējumā, treniņu apstākļus Latvijā vērtē kā vissliktākos Eiropā. Par labajiem piemēriem viņš sauc Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas infrastruktūru, kas nodrošina kvalitatīvus treniņa apstākļus jauniem un pieredzējušiem sportistiem.

Gadās, ka ieskrien sienā

Lai arī sports ir veselīga dzīvesveida pamatā, tieši sportisti nereti visvairāk pakļauti traumu riskam.

"Pagājušajā gadā meitene salauza abas rokas, skrienot manēžā. Sabojāja savu sezonu, jo kāds viņai izskrēja priekšā vietas trūkuma dēļ," Rīgas sporta skolas audzēkne Madara atceras notikumu Daugavas sporta manēžā. Viņa uzsver arī to, ka treniņu vieta Rīgas Nacionālajā sporta manēžā nav paredzēta tik lielam cilvēku skaitam, kāds ikdienā ir treniņos.

Daugavas sporta manēža

Jauniete stāsta, ka "tad, kad skrien caur līkumu, ir sajūta, ka tu ienesīsies ar galvu stabā, ja tev ir pietiekami normāls ātrums".

Treniņu laiki sadalīti vecuma grupās. Valmieras sporta skolas trenere Baiba Kaufmane uzsver, ka treniņi, kuros būtu gan mazi bērni, gan pieaugušie, nav pieļaujami, jo tad paaugstinās risks saskrieties vai kādā citā veidā traumēties.

Tomēr saspiestība nav vienīgais faktors, kas nosaka traumu biežumu.

Rādot uz tāllēkšanas bedri, Valmieras trenere Baiba Kaufmane nosaka, ka "ir jau te meniski gājuši pa gaisu". Absurdi, bet tāllēkšanas bedre lēkšanai tajā nav piemērota. Bedre esot pārāk sekla, kā arī īsa, kas rada paaugstinātu traumu risku, ja trenēt lēcienu vēlas pieredzējuši sportisti.

Savukārt Daugavpils sporta skolas audzēkņi visbiežāk sūdzas par pēdu traumām, kas rodas manēžas neērto virāžu dēļ, stāsta Daugavpils sporta skolas trenere Gaļina Kozireva.

Arī Liepājas un Rīgas sportistiem nereti vien sporta zāle jāpamet, lecot uz vienas kājas, jo līdzīgi Madarai izmežģīta potīte vai sastiepts muskulis. Nelaime slēpjas skriešanai nepiemērotajā segumā un straujajos pagriezienos, kas raksturīgi mazajām un visbiežāk šaurajām sporta manēžām.

Liepājas sporta spēļu skola

Ne dienas bez idejām

Neskatoties uz pārāk stāvajām virāžām, lēkšanai neparedzētām bedrēm, daudzu vieglatlētikas sektoru iztrūkumu un citām likstām, kas skar vieglatlētus un viņu treniņu procesu, panākumi ir. Katru gadu Latvijas izlasē parādās jaunas sejas, un tas nozīmē, ka rezultātus ir iespējams sasniegt.

Rezultāti ir pateicoties treneriem fanātiem," skaidro Jūrmalas sporta skolas direktore.

Arī Armands Kalniņš, Valmieras jauno vieglatlētu treneris, saka, ka Latvijas vieglatlētika balstās uz treneriem entuziastiem, kuri var izlīst caur adatas aci, lai sekmētu bērnu sportisko attīstību.

Treneri gandrīz vienbalsīgi atzīst, ka bez radošas pieejas trenera darbs šādos apstākļos nav iedomājams.

Piemēram, Daugavpils garo distanču skrējēji skrien pakaļ autobusam. "Un tā līdz Krāslavai 40 kilometrus, tur iekāpj autobusā un brauc atpakaļ," trenēšanas metodes atklāj Daugavpils treneris Zigmunds.

Savukārt iztrūkstošo vai ātri lūstošo inventāru Daugavpils treneri aizvieto ar pašdarinātiem priekšmetiem. Tur par barjeru aizstājējiem reizēm izmanto uzsietas auklas.

Daugavpils vieglatlētikas manēža

Arī Ventspilī, kuru šķēpmetējs Dainis Kūla sauc par izcilu treniņu vietu, reizēm nākas papildināt inventāra krājumus. "Es pati esmu veidojusi dažādas lietas – tenisa bumbiņas piebēru ar smiltīm, skrotīm, lai ir dažāda smaguma bumbiņas", stāsta Ventspils sporta skolas trenere Mārīte.

Pienācīga inventāra nodrošināšana prasa lielus finansiālos ieguldījumus. Sporta skolu vadībai nereti nākas izšķirties par labu tikai viena lūguma apmierināšanai, jo nopirkt visu nepieciešamo vienkārši nav iespējams.

Viss jādara ar prātu

Daugavpils treneris Jāzeps Markevičs negaida "marsiešus, kas pilsētā uzcels pienācīgu vieglatlētikas halli vai stadionu".Viņš norāda, ka nepieciešams loģisks un pārdomāts plāns, kā attīstīt sporta infrastruktūru.

"Ir loģiski, ja stadions un manēža ir blakus. Vēl labāk, ja netālu ir arī skolas, kas nodrošina sporta skolu ar jauniem audzēkņiem. Sporta objekti jāceļ nevis tur, kur var, bet tur, kur tas ir stratēģiski prātīgi," skaidro treneris.

Par piemēru labai sporta infrastruktūras organizācijai treneris min Ventspili, kur "viss ir vienuviet, rokas stiepiena attālumā."

Ventspils Olimpiskā centra vieglatlētikas manēža

Kompleksi ar visiem nepieciešamajiem objektiem ir, piemēram, Igaunijā.

Mūsu kaimiņvalsti augstu vērtē daudzcīņniece Laura Ikauniece: "Gan manēža, gan stadions ir blakus, ir arī blakus baseins, sauna, kā arī dzīvošanai paredzēta vieta - ideāli, viss uz vietas."

Ar cēlu vēlmi kompensēt

Saprotot, ka nodrošināt nepieciešamos apstākļus nav iespējams vienā mirklī, sporta skolu vadītāji un treneri meklē iespējas, kā bērniem kompensēt sporta infrastruktūras trūkumu. Izeja tam rasta gan izbraukuma treniņos, gan vietējās un starptautiskās sporta nometnēs.

Piemērotāko izbraukuma vietu nosaka sporta skolas vadība un treneri. Rēzeknes vieglatlēti, piemēram, reizi nedēļā dodas uz Ludzu, kur sporta kompleksa "Vārpa" manēžā var trenēties gan sprinta, gan lēkšanas, gan mešanas disciplīnās. Jūrmalnieki dodas uz Rīgu, bet ventspilnieki reizi nedēļā sporto Kuldīgas manēžā. Vairumu sporta nometņu finansē pašvaldība.      

Daugavpils labāko sportistu nometnes vasarā notiek Jūrmalā, kur nedēļas laikā audzēkņi ne tikai pastiprināti trenējas, bet arī atpūšas un sadraudzējas, stāsta Daugavpils sporta skolas direktora vietniece.

Augstas klases sportisti pirms nozīmīgiem startiem dodas arī uz ārzemēm. Šādus braucienus finansē gan pašvaldība, gan Olimpiskā komiteja. Tāpat tiek piesaistīts arī privātais finansējums. "Gada laikā tie, kas startē Eiropas un pasaules mačos, brauc uz šīm nometnēm," skaidro  Daugavpils sporta skolas direktora vietniece.

Sporta laukumu uzskaite

Informācija par sporta infrastruktūru Latvijā apkopota Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā pētījumā "Latvijas sporta infrastruktūras nodrošinājuma analīze un sporta bāzu reģistra aktualizēšana."

Eksperti atzinuši, ka viens no labākajiem sporta infrastruktūras stāvokļiem ir Ventspils pilsētā. Tas panākts, ieguldot lielus līdzekļus sporta infrastruktūras attīstībā un pilnveidošanā. Ventspils var nodrošināt plašu sporta pasākumu norisi vietējā un starptautiskā līmenī, ko pierāda ne tikai Jaunatnes olimpiāde, bet vēl daudzi citi sporta mači.

Ventspils Olimpiskā centra vieglatlētikas manēža

Lai arī pētījumā norādīts, ka Latvijā ir 15 vieglatlētikas manēžas, no kurām divas esot standarta manēžas ar 200 metru apli, vieglatlēti un treneri izceļ tikai vienu manēžu, kas patiesi atbilst mūsdienīgiem standartiem.

Jelgavas sporta skolas vieglatlēte Sabīne norāda, ka Kuldīgas manēža ir perfekta. Šāds uzskats novērots gandrīz visu aptaujāto audzēkņu atbildēs. Turp izbraukumu treniņos dodas daudzu sporta skolu vienības, lai pirms startiem trenētu noteiktu disciplīnu.

Tomēr attālāku sporta skolu vadītāju un treneri, uzsverot Kuldīgas manēžas labo stāvokli, runā par lielajiem izdevumiem, kas rodas, mērojot ceļu līdz Kuldīgai. "Tas arī ir mīnuss mums, jo, lai aizbrauktu uz turieni, vajag teju trīs dienas – tās ir ļoti lielas izmaksas (transports, dzīvošana, ēšana). Šādi tiek zaudēta nauda," skaidro Daugavpils sporta skolas direktora vietniece.

Solīt sola

Izglītības ministrijas izstrādātajā pētījumā norādīts, ka primāri ir jāizvērtē un jāatbalsta Rēzeknes, Jūrmalas un Jēkabpils pašvaldību plānotie sporta infrastruktūras attīstības projekti. Tāpat minēts Vieglatlētikas savienības viedoklis, kas pauž pārliecību, ka Rīgā steidzami jāpievēršas kvalitatīvas infrastruktūras izveidei, jo gan stadions "Daugava", gan Sporta manēža ir kritiskā stāvokli.

Eksperti secinājuši, ka Rīgā ir nepieciešami divi kvalitatīvi stadioni un divas manēžas, jo sporta veida sezonālais raksturs nosaka arī iekštelpu treniņu norises nepieciešamību.

Pētījuma noslēgumā piedāvāta summa, kas nepieciešama in  frastruktūras uzlabošanai. Plāns ir, bet vai sekos rīcība?

Daugavpils treneris Zigmunds atceras, ka jau astoņus gadus pilsētā tiek solīts jauns stadions un manēža. Tomēr pilsētas varām mainoties, šī nepieciešamība tiek nobīdīta otrajā plānā. Trenere Gaļina Kozireva parāda nodzeltējušu izgriezumu no laikraksta "Красное знамя", kurā, tāpat kā šodien, trenere uzsvērusi uz vieglatlētikas infrastruktūras trūkumiem. Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, šogad beidzot mainīs manēžas jumtu. Treneri un audzēkņi Daugavpilī priecīgi vismaz par to.

Rēzekne pētījumā pieskaitīta to pašvaldību lokam, kurās atbilstošas infrastruktūras būvēšana būtu primāra. Tur šovasar atjaunos stadionu. Tomēr Olimpiskais centrs, par kuru runā jau vairākus gadus, uzņēmumu reģistrā ir jau kopš 2011. gada, bet sporta komplekss joprojām nepastāv.

Arī Jūrmalas sporta skolas direktore Raisa Kraukste atzīst, ka būtu priecīgi kaut par minimālu sporta bāzi pie stadiona.

Vieglatlētu treniņu apstākļi ziemā

Atslēga - pievilcība

Laura Ikauniece min, ka, iespējams, tieši treniņi sliktos apstākļos dara Latvijas sportistus spēcīgākus.

Dainis Kūla, Maskavas plimpisko spēļu zelta godalgas ieguvējs šķēpmešanā stāsta, ka pats trenējies tā sauktajā zirgu stallī – šķūnī, kur pavasaros ūdens plūda līdz ceļgaliem. Tāpēc šī brīža apstākļus, kuros trenējas sportisti, viņš vērtē augstu. Kūla par apstākļiem Ventspilī nosaka: "Ja kāds tagad saka, ka nevar satrenēties, es gribētu paskatīties viņiem acīs un pajautāt, vai viņš nemelo."

Sliktie apstākļi spēj norūdīt sportista garu, tomēr jaunu vieglatlētu piesaisti tas noteikti nesekmē.

Mēs jau cenšamies kaut kā uzlabot tos apstākļus, lai bērniem būtu patīkami, bet es domāju, ka, atnākot te, neviens vecāks nebūs priecīgs par šiem apstākļiem – simtgadīgām kastēm, barjerām, nezinu, no kāda gadsimta," noteic Rīgas sporta skolas treneris Vladimirs Stepanovs.

Dainis Kūla norāda, ka apstākļiem ir jābūt tādiem, lai jaunieti ieinteresētu, jo "blakus iespējas ir ļoti vilinošas – ir dators, internets, klubi".

Daugavpils vieglatlētu trenere Gaļina Kozireva arī uzsver to, ka labi treniņu apstākļi sekmē ne vien augstu rezultātu sasniegšanu, bet arī palīdz saglabāt bērna interesi par vieglatlētiku un sportu kopumā.

Ar māju rūdījumu

Intereses saglabāšanai ar savu darbu mīlošiem treneriem nepietiks, jo ar katru nākamo treniņu sporta zāles un inventāra nolietojums arī bieži uzslavētajā Ventspilī un Kuldīgā aug.

Kamēr Latvijas augošie sporta spīdekļi manevrē pārpildītajās un šaurajās sporta zālēs un skrien kalnā pakaļ autobusam, sportisti ārzemēs izmanto moderno manēžu iespējas. Tieši labie apstākļi ir viens no iemesliem, kāpēc augstus rezultātus sasniegt spējīgie vieglatlēti migrē uz Centrālo vai Rietumeiropu. Brauc arī pāri okeānam.

Arī Ikauniecei piedāvāta iespēja studēt un trenēties ASV, tomēr viņa izlēmusi par labu izglītībai un sportistes karjerai Latvijai. "Ārzemēs sportisti ātri pazūd," viņa saka, tāpēc palikusi te. Atteikdamās no zelta kalniem ASV, viņa saka, ka, iespējams, tieši sliktie treniņu apstākļi Latvijas sportistus padara stiprākus.

Stāvot uz izmīdītā skrejceliņa, pa moderno olimpisko stadionu skrējusī Laura atvadoties nosaka: "Laikam esmu patriote."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti