Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Studiju kredīts neatbrīvo no vairāku simtu eiro pirmās iemaksas augstskolām

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Liepāja, Cēsis un Rēzekne uzlikušas jaunu latiņu mūzikas skanējuma kvalitātei

Brīvais elektrības tirgus - vai patērētāji spēj izmantot tā dotās iespējas?

Iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto elektrības tirgus brīvlaišanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Jau no gada sākuma Latvijā elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts konkurencei, iedzīvotāji elektroenerģiju var iegādāties no vairākiem tirgotājiem, bet jau pavisam drīz tirgus piedzīvos jaunas izmaiņas – gan neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmo cenas kritumu, gan arī jaunu tirgotāju ienākšanu. Iedzīvotāju aptaujas, kā arī elektrības tirgus pārzinātāju  sacītais liecina – iedzīvotāji Latvijā pagaidām maz izmanto tirgus atvēršanas iespējas.

Pilnvērtīgs tirgus, kas aktīvākajiem lietotājiem jau šobrīd ir ļāvis ietaupīt līdzekļus, ir tikai tirgus imitācija un ļaunprātīga sazvērestība ar mērķi iztīrīt kabatas mazturīgajiem iedzīvotājiem – tik pretrunīgi vērtējumi nav retums arī šobrīd, kad jau gandrīz gadu ir atcelti regulētie tarifi un ikviens iedzīvotājs elektrību var iegādāties no sev tīkamākā tirgotāja.

Elektrības tirgotāju piedāvājumus nepēta

Elektrības lietotāju teiktais liecina, ka tirgotāju, valsts atbildīgo institūciju vairākus mēnešus ilgušie mēģinājumi izglītot sabiedrību, iespējams, tomēr ir nepietiekami – vairāki Latvijas reģionos aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka ir pievērsuši uzmanību cenu pārmaiņām, bet visai maz – tirgotāju piedāvājumiem.

Pensionāre Dzidra Kuldīgā atklāj – lai gan patērē daudz elektrības, tomēr nav informēta par to, kas ir viņas elektrības piegādātājs, un uzskata, ka informācijas par tirgus pārmaiņām bijis par maz.

"Nu es jau arī skaitos pensionārs, ja. Un man ir sava māja, un katrs pensionārs jau rēķinās ar to, cik tā elektrība maksās. Jo pašlaik – absolūti neko nezinu. Es tagad jau skatījos ar tiem stabiņiem, tur jau konkrēti nav tie kilovati izrēķināti, cik tur katru mēnesi ir. Es tik zinu, ka man augusta mēnesī tas stabiņš ir līdz kādiem 500 kilovatiem. Es jau pat īstenībā nezinu, kas man piegādā, nu es goda vārds nezinu, jo nav jau nekāda reklāma nekur - ne televīzijā un pat ne vietējā avīzē. Es nezinu, es neesmu redzējusi. Man atnāca kaut kāda vēstule, it kā ka es varu mainīt tos tarifus. Piegādātājus? Es nezinu, neesmu piedomājusi," atzīst pensionāre.

Netic reklāmās solītajiem labumiem

Savukārt kāda cita Kuldīgas iedzīvotāja ir informēta, ka tirgū ir vairāki piedāvājumi, tomēr mazāko tirgotāju reklāma ir bijusi maz pamanāma. Arī tirgū piedāvājumu kundze vērtē ar lielu neuzticību.

"Piegādātāji vismaz trīs ir, bet tie divi jau tādi mazaktīvi, ļoti vāji reklamē. Bet tur jau apakšā ir zemūdens, lētāki it kā, bet šie atkal pa šo vadiem kaut ko, un tad par to kaut kas ir jāmaksā. Tad beigās izsecināju, ka tie paši vien jāņem. Es nezinu, kā viņus sauc un kā tur ir. Es dzīvoju padomju laiku kastītē, divi pensionāri, un mēs maz tērējam, tikai kādu simtu vidēji, un mani tas tarifs daudz neietekmē. Bet nu stipri dārgāk palika gan, agrāk varēju iztikt ar kādiem 9 eiro, bet tagad visu laiku 15 eiro izlīdzinošais.

Bet viņi īstenībā ir baigi viltīgi ar tiem tarifiem, tur ir jābūt baigi gudram, lai izsecinātu, kurš tur ir labākais variants, apakšā vienmēr ir viltības," stāsta otra pensionāre.

Savukārt kāda cita klienta teiktais liecina par to, ka iedzīvotājiem pietrūkst informācijas par to, kuri no elektroapgādes pakalpojumiem ir atvērti konkurencei. Viņš norāda – par patērēto elektrību lielu bažu nav, bet klientu neapmierinātība ir par jautājumiem, kas skar jaunu pieslēgumu izveidi, kura ir nevis tirgotāju, bet gan tīkla operatora "Sadales tīkls" pārziņā.

"Kā bija, tā ir, tie paši līgumi, kas bija – "Latvenergo". Un tas viss izklausās kaut kā pēc ne pārāk izdomāta pasākuma. Dzīvoklis daudz neapēd, it kā nav tik traki, bet, ja ir kāds lielāks ražotājs, kā kolēģi saka – tas ir diezgan par šerpu. Jo tās jaudas, ja gaterim ir vajadzīgas lielākas, par to jau vien ir jāmaksā. Un, ja cilvēki ceļ kaut kur jaunas mājas, tad tās visas projekta un pieslēgšanas izmaksas, un pēc tam vēl tādas – tas ir kaut kas bišķi par daudz," saka Mārtiņš.

Politiķi pretrunīgi vērtē tirgus atvēršanu

Arī no politiķiem tirgus atvēršana ir guvusi ļoti pretrunīgu vērtējumu - piemēram, Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas" pārstāvis Ivars Zariņš debatēs par gāzes tirgus liberalizācijas jautājumiem elektrības tirgus atvēršanu nevilcinājās raksturot kā neveiksmīgu un izmantoja kā argumentu pret valdības iecerēm dabasgāzes tirgū.

Turpretī par nozari atbildīgā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata – elektrības tirgū gaidāmā cenu samazināšanās ir pierādījums tam, ka konkurence strādā patērētāju labā.

"Manuprāt, elektrības tirgus tendence ir labs piemērs tam, ka, ja ir konkurence un tiek veikti pietiekami pasākumi, lai to nodrošinātu - tajā skaitā arī ieguldot infrastruktūras attīstībā -, tad rezultāts ir labs un patērētāji iegūst. Šī ir pirmā reize neatkarīgās Latvijas vēsturē, kad ir plānots elektrības cenas kritums.

Ņemot vērā to, ka šobrīd tirgū ir vairāki tirgotāji, tas cenas kritums varētu būt atšķirīgs. Bet es minēju "Latvenergo" plānoto elektrības cenas samazinājumu, kas ir nākamā gada tarifos par aptuveni 6%-8%," teica ministre.

Igauņi kritizē Latvijas tirgus attīstību

Igaunijā elektroenerģijas tirgus strādā jau no 2013.gada sākuma. Salīdzinot situāciju abās valstīs, Igaunijas energokompānijas, bijušā monopolista "Eesti Energia" tirdzniecības daļas vadītājs Karla Agans par tirgus attīstību Latvijā neslēpj skeptisku nostāju.

Viņaprāt, kopumā pēc tirgus atvēršanas ir noticis pārāk maz pārmaiņu, un par to liecina fakts: atšķirībā no Igaunijas, kur šobrīd bijušā monopolista tirgus daļa veido vairs tikai nedaudz vairāk kā 60%, Latvijā "Latvenergo" tirgus daļa saglabājusies virs 90%.

"Es tiešām nopietni uzskatu, ka Latvijas un arī Lietuvas mājsaimniecību elektrības tirgum ir jāatveras, ne tikai "de jure", bet arī "de facto". Šobrīd tas ir tikai "de jure", jo pēc tirgus atvēršanas tajā nav notikušas būtiskas pārmaiņas.

Tam ir jānotiek, un es ceru, ka drīzumā tirgū pārmaiņas notiks – būs lielāks skaits tirgotāju un veselīga konkurence. Veselīga konkurence nāks par labu arī "Latvenergo", jo viņiem izdosies atbrīvoties no monopolista imidža, kā tas notika arī Igaunijā," teica Agans.

Āboltiņš: Par agru spriest par rezultātiem

Turpretī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, uzskata, ka kopumā šobrīd ir pāragri teikt, ka konkurence tirgū būtu maza, un no nākamā gada sākuma paredzamais tirgotāju skaits salīdzinoši nelielajam tirgum nav mazs.

"Spriest par to, vai konkurence ir pietiekama vai nepietiekama, vēl ir mazliet par agru, mēs varētu sagaidīt gada beigas. Šobrīd iesaistīties elektrības tirdzniecībā interesi ir izrādījuši vēl trīs tirgotāji, un, iespējams, gada sākumā, kad būs skaidrs, kā elektrības cenas ietekmēs Lietuvas savienojums ar Zviedriju, šie tirgotāji gūs vairāk drosmes un varētu patiešām pievienoties pilntiesīgām elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, un tad jau mums būtu nevis pieci, bet astoņi tirgotāji. Un tad varētu izvērtēt no jauna, vai konkurence ir pietiekami. Es domāju, ka tādā mazā tirgū kā Latvija arī astoņi tirgotāji nemaz nav tik maz," lēsa Āboltiņš.

Arī Latvijas lielākās energokompānijas "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss uzskata, ka kopumā tirgus attīstība pirmajos mēnešos ir vērtējama drīzāk pozitīvi, un par to lielā mērā liecina arī pašas "Latvenergo" klientu aktivitāte.

"Mūsuprāt, tā situācija šobrīd ir vērtējama drīzāk ar tādu pozitīvu zīmi, jo kopumā klienti novērtē to, ka ir iespēja izvēlēties. Tas varbūt nav tik ierasta lieta elektroenerģijā, bet tomēr.

Aktivitāte lielāka bija gada sākumā, jo tad klienti aktīvāk to izvēli arī izdarīja, bet tagad pamatā jautājumi vairāk ir tādi ikdienišķāki, piemēram, norēķinu veids. Piemēram, vienam ir izdevīgāk norēķināties ar izlīdzināto maksājumu, citam – ar rēķinu. Tā kā tas viennozīmīgi ir tas, kas klientus interesē varbūt vairāk," teica Bariss.

"Latvenergo" spiests vairāk domāt par klientu

"Latvenergo" pārstāvis kopumā konkurences spiedienu vērtē drīzāk kā pozitīvu faktoru, kas ir pamudinājis uzņēmumu rūpīgāk piedomāt pie klientu apkalpošanas.

Nu mēs, protams, konkurentiem negribētu neko norādīt vai ko savādāk, bet, protams, ka konkurence stimulē pakalpojumu kvalitāti, un mūsu uzdevums ir būt par tirgotāju ar labāko apkalpošanas kvalitāti un plašāko izvēļu klāstu, ko arī cenšamies dzīvē realizēt," teica kompānijas pārstāvis.

Bariss arī neslēpj – uzņēmums arī jūt konkurentu elpu pakausī, un to apliecina fakts, ka šobrīd par plāniem samazināt elektrības cenu ir paziņojuši jau vairāki tirgotāji.

"To jau, iespējams, klienti varēja pamanīt, ka, tiklīdz mēs izgājām ar jaunajiem piedāvājumiem, tā arī konkurenti iznāca; kā mēs esam sākuši reklamēt savus draudzīgos labumus, tā ir parādījušās arī konkurentu aktivitātes. Tā kā, manuprāt, tas ir tas indikators, ka tirgus strādā un tās bažas, ka tirgū nekas nenotiks, nav piepildījušās, un labi vien ir, ka nav piepildījušās," teica "Latvenergo" pārstāvis.

Mainot patēriņa ieradumus, var daudz ietaupīt 

Pēc "Eesti Energia" pārstāvju domām, straujākai tirgus attīstībai Latvijā būtu bijusi nepieciešama vēl intensīvāka iedzīvotāju izglītošanas kampaņa no valsts iestāžu, tirgotāju un arī mediju puses. Tomēr nenoliedzami, ka pilnvērtīgi gūt labumu no atvērtā tirgus iedzīvotājiem liedz arī pašu kūtrums.

Enerģētikas eksperts Āboltiņš, kurš pats ir izvēlējies elektrības biržai piesaistītu elektrības cenu, norāda, ka ar šāda veida tarifu plānu, mainot savus elektrības patēriņa ieradumus un sekojot līdzi cenu svārstībām biržā, jau šogad ir bijusi iespēja ietaupīt būtiskus līdzekļus.

"Skatoties elektroenerģijas tirgus cenu Latvijas cenu zonā, pēdējo mēnešu zonā redzams, ka tā tendence vidējai 12 mēnešau elektrības cenai ir bijusi nepārprotama samazināšanās. Tā ir lejupejoša līkne, ne ļoti radikāli, bet stabili uz leju ejoša līkne. Un faktiski tagad mums ir dati par pilniem 10 mēnešiem, un tie parāda, ka tikai vienu mēnesi, tātad 2015.gada oktobrī, elektrības tirgus cena vidējā cena sasniedza pašu dārgāko elektrību, kāda mums tiek piedāvāta tirgū, tas ir – universālā pakalpojuma elektroenerģijas cenu," teica Āboltiņš.

Savukārt Agana novērojumi Igaunijā liecina par to, ka diemžēl tieši iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem nereti izvēlas pieslēgumu ar fiksētu cenu un par to pārmaksā, savukārt iedzīvotāju ar lielākiem iedzīvotājiem rūpīgāk izvēlas sev piemērotāko tarifu un cenšas ietaupīt.

"Eesti Energia" pārstāvis neslēpj, ka pats elektrības tarifu ar fiksētu elektrības cenu ieteiktu tikai tiem klientiem, kuriem elektroenerģijas izmaksas ir mazsvarīgas.

Lielākas pārmaiņas var nest "Eesti Energia"

Tiesa, iespējams, lielākās pārmaiņas tirgū var ienest tieši pati "Eesti Energia", kas jau sākusi apsvērt iespēju iesaistīties cīņā par Latvijas mājsaimniecību maciņiem ar citiem aktīvākajiem tirgus dalībniekiem – piemēram, "Latvenergo", komunikāciju uzņēmumu "Baltkom" un "Skandināvijas grupu 220 Enerģija".

Tiesa, "Eesti Energia" pārstāvji pagaidām vēl neatklāj konkrētu laiku, kad varētu sākt darbu Latvijā, un norāda, ka arī pēc lēmuma pieņemšanas vēl būs nepieciešams laiks sagatavoties.

Āboltiņš prognozē, ka tirgus piedzīvos arī turpmākas izmaiņas, ne tikai palielinoties tirgotāju skaitam, bet arī būtiski paplašinoties to piedāvāto pakalpojumu klāstam un veidiem, kā tiek uzrunāti patērētāji, un nebūtu jābrīnās, ka nākotnē elektrības piegādes varēsim iegādāties arī veikalā.

"Līdzšinējā pieredze liecina, ka arī uz dažādām citām pozīcijām, administratīvajām pozīcijām, pakalpojumiem, iespēju pat piedāvāt elektrību kopā ar citiem pakalpojumiem – tas viss rada patērētājam pievilcīgāku ainu un iespēju objektīvi izvēlēties kaut kādus izdevīgākus risinājumus konkrēti savai mājsaimniecībai. Es domāju, ka nepaies daudzi gadi, kad Latvijā, līdzīgi kā mēs par mobilajiem sakariem varam norēķināties mazumtirdzniecības vietās, veikalos, lielveikalos, samaksāt savus telefona rēķinus, tāpat mēs varēsim noslēgt arī līgumus par elektroenerģijas piegādi," teica Āboltiņš.

Tiesa, eksperti vienlaikus uzsver, ka laiki, kad elektroenerģija bija ārkārtīgi lēta un varējām to tērēt nepiedomājot, vairs neatgriezīsies. Tirgus un tehnoloģiju pārmaiņas, kā arī nepieciešamība ierobežot dabai nodarīto kaitējumu elektrības piegādātājus mudina meklēt jaunus veidus, kā veicināt un ar izdevīgākiem tarifiem atalgot apdomīgākos patērētājus.

Jau visai drīzā nākotnē, iespējams, patērētāji ar izdevīgiem nosacījumiem tiks mudināti brīvprātīgi samazināt jaudīgāko ierīču patēriņu laikā, kad elektrības cenas ir augstas vai arī elektroenerģijas pietrūkst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti