Valdības pirmās simt dienas kopumā ir aizritējuši salīdzinoši stabili un mierīgi, tomēr tai nav arī izdevies paaugstināt ļoti zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni, tā, vērtējot premjerministra Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītās valdības pirmo nostrādāto laikposmu, vērtē eksperti.
Viņi arī atzīmē - premjers veiksmīgi ir izvairījies no konfliktiem, tomēr pagaidām nav uzņēmies daudz ļoti pamanāmu darbu.
Pateicoties savai ilgajai politiskajai pieredzei, Māris Kučinskis pirmajās simt dienās ir izvairījies no skandāliem un asiem ķīviņiem valdības iekšienē, lai gan iemeslu tādiem nav trūcis – piemēram, apjomīgās Valsts ieņēmumu dienestā iecerētās reformas pagaidām ir izpelnījušās visai rezervētu attieksmi no koalīcijas partnera "Vienotības", Stambulas konvencijas par vardarbības pret sievietēm novēršanu pieņemšana valdībā izraisīja neslēptu Nacionālās apvienības nepatiku, savukārt samilzušās problēmas veselības aprūpē, par kuru atbildīgs Kučinska partijas biedrs Guntis Belēvičs, jau ir pamudinājušas ārstus runāt par premjera demisiju.
Tiesa, Māra Kučinska pirmie darba mēneši ir aizritējuši politikai salīdzinoši vieglā laikā, un smagākie pārbaudījumi jauno premjeru, visticamāk, sagaidīs rudenī, nākamā gada budžeta apstiprināšanas laikā.
Šogad budžeta apstiprināšana, kā arī plānotās reformas izglītības un veselības aprūpes nozarēs būs īpaši smags uzdevums, jo ekonomistu aplēses un arī pašas valdības prognozes liecina, ka valstij nebūs iespēju palielināt finansējumu gandrīz nevienai no nozarēm, izņemot veselības aprūpi un izglītību. Tomēr arī šīm nozarēm solītais papildu finansējums jau šobrīd izpelnījis nozarē strādājošo kritiku kā nepietiekami liels.
Tiesa, darbs pie budžeta, iespējams, ir joma, kurā Māris Kučinskis var gūt panākumus, jo atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem, šogad intensīvs darbs pie budžeta izstrādes ir sākts krietni agrāk. Bez tam premjers arī ir piespiedis ministrijas pārskatīt līdzšinējo budžeta veidošanas praksi – ministrijām piekodināts vairs nesniegt jaunus, ambiciozus tēriņu plānus, kuri iepriekšējos gados bieži vien tika veidoti ar aprēķinu, ka vismaz daļu no kārotā finansējuma izdosies izkarot. Gluži pretēji, šogad ministrijām un valsts iestādēm darbs pie budžeta bija jāsāk ar priekšlikumiem līdzekļu ietaupījumam un darbības efektivitātes uzlabošanai.
Savukārt starp Māra Kučinska valdības lēmumiem, kuri radījuši plašākās diskusijas sabiedrībā, ir jāmin lēmums noraidīt telekomunikāciju uzņēmumu LMT un "Lattelecom" zviedru līdzīpašnieka "Telia Sonera" priekšlikumus, kuri paredzēja abu uzņēmumu apvienošanu vai arī valstij piederošo akciju pārdošanu. Par spīti tam, ka valdības lēmums ir guvis neviennozīmīgu vērtējumu, vienlaikus paši iesaistītie uzņēmumi ir pauduši zināmu atvieglojuma sajūtu par to, ka darba kārtībā tik ilgi bijušais jautājums beidzot ir atrisināts.
