Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ukraiņu pilote Nadija Savčenko: Mūsdienu Žanna d'Arka vai Kremļa tumšais zirdziņš?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Olimpiskie centri atkarīgi no pašvaldību dotācijām un komercdarbības ieņēmumiem

ĢMO Latvijā: Vajadzīgi ne tikai aizliegumi, bet arī «tīras» produkcijas popularizēšana

ĢMO Latvijā: Vajadzīgi ne tikai aizliegumi, bet arī «tīras» produkcijas popularizēšana pasaulē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Kamēr iedzīvotāji vāc parakstus un Saeimas deputāti spriež par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) aizliegumu visā valstī, tas jau noteikts gandrīz visās pašvaldībās, tomēr intereses par to audzēšanu praktiski nav. Bet aizliegumi vien Latvijas produktus tirgū nepadara pievilcīgākus, tāpēc eksperti mudina domāt par mārketinga kampaņu, popularizējot Latvijas lauksaimniecību kā brīvu no ĢMO. 

Saeimas Tautsaimniecības komisijā spriež par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežojumiem un iespējām tos noteikt visā Latvijā. Tiesa gan, Latvijā pagaidām neviens zemnieks šādas kultūras neaudzē.

Bet ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanas stingru aizliegumu portālā "Mana balss" atbalstīja 10 000 iedzīvotāju. Šobrīd par to, vai kāda teritorija ir brīva no ĢMO, izlemj pašvaldības, un tikai četras šādu lēmumu nav pieņēmušas.  

Aizliegumi ir, intereses par audzēšanu nav

Gan Saeimas komisijā, gan sabiedrībā bieži dzirdētas bažas un bailes saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem. Komisijā vairākkārt izskanēja vārdi "ĢMO riski", vienlaikus apliecinot, ka pagaidām par Eiropā salīdzinoši reti sastopamo ĢMO pārtiku vai kultūraugiem ir maz informācijas un pētījumu.

Zemkopības ministrija deputātiem skaidroja, ka nav iespējams noteikt vispārēju ĢMO audzēšanas aizliegšanu nacionālā līmenī, jo to nepieļauj Eiropas Savienības (ES) direktīvas. 

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis skaidroja, ka ES Eiropas Komisijas direktīvas un regulas atļauj pamatot konkrētu ĢMO aizliegumu.



"Un Latvija to arī dara, mēs esam paziņojuši konkrēti, kuras ĢMO kultūras mēs nevēlamies, lai arī mēs, protams, nevēlamies nevienu. Mēs esam radījuši arī dažādas buferzonas no bioloģiskajām saimniecībām vai bišu saimēm," sacīja ministrijas pārstāvis.

"Tāpēc šobrīd tiesību akti Latvijā radīti tādā līmenī, ka ĢMO audzēt nav atļauts," norādīja Arnītis.

To apstiprinot arī fakts, ka Valsts augu aizsardzības dienesta reģistrā neviens zemnieks ĢMO audzēšanu nav reģistrējis un šāda interese arī neesot bijusi.

Lai vēl vairāk izvairītos no nezināmajiem riskiem, Zemkopības ministrija izteica priekšlikumu paaugstināt naudas sodu par ĢMO aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī pastiprināt ģenētiski modificētu organismu uzraudzību un kontroli.

"Šobrīd līdzekļi kontrolei nav pietiekami, tāpēc Saeimas komisiju lūdzām budžeta izskatīšanas procesā risināt šo jautājumu. Tur varētu būt nepieciešami līdz 22 000 eiro – tās ir lopbarības pārbaudes, kā arī pārtikas produktu kontrole, lai redzētu, kādi tur ir ĢMO līmeņi un vai Latvijā netiek tirgoti pārtikas produkti, kuri nav attiecīgi marķēti ar šo zīmi," stāstīja Arnītis.

Deputāti uzdeva ministrijai kontroles pastiprināšanas priekšlikumus izstrādāt mēneša laikā un vairāk informēt sabiedrību par to, ka Latvija jau patlaban ir aizsargāta no ĢMO.

Aizliegums nav spēkā tikai četros novados

Pašreizējā kārtība paredz, ka pašvaldības pašas nosaka ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežojumu un teju visi novadi tādu ir pieņēmuši, pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Daiga Vilkaste.

Pēc ministrijas datiem, aizliegumu pagaidām nav pieņēmuši Strenču, Salaspils, Mārupes un Engures novadi.

Pašvaldības noteiktā aizlieguma termiņš ir pieci gadi, un Vilkaste pieļauj, ka dažas pašvaldības var neizsekot līdzi tam, ka termiņš ir beidzies un tas ir jāpagarina. Ministrija gatavos vēstules pašvaldībām, atgādinot par tiesībām noteikt šos ierobežojumus.

Arī Tautsaimniecības komisija gatavošot īpašu vēstuli tām pašvaldībām, kas nav izlēmušas aizliegt ĢMO, ar aicinājumu to pārskatīt.

Salaspils novada izpilddirektors Andrejs Jaunkalns atzīst, ka pašvaldībai šis jautājums šobrīd vispār nav dienas kārtībā un nešķiet aktuāls, turklāt arī iedzīvotāji sabiedriskajā aptaujā par šo jautājumu iepriekš nav interesējušies – anketas aizpildījuši tikai trīs iedzīvotāji.

Jaunkalns arī uzsvēra, ka pašvaldības saskaras ar problēmu, lemjot par šo jautājumu, jo trūkst īstu ekspertu komentāru un zinātnisku pamatojumu par ĢMO riskiem.

"Pagaidām tas viss ir tikai kaut kādu saukļu līmenī, nekādu nopietnu valsts pasūtītu pētījumu par ĢMO jautājumiem nav," norādīja Salaspils novada pārstāvis.

"Tajā pašā laikā mēs pašvaldībā varam saskarties ar problēmu, ka, pieņemot saistošos noteikumus par aizliegumu audzēt ĢMO, jānodrošina arī kontrole. Un, ja kāds iedzīvotājs vēršas pašvaldībā ar aizdomu, ka kāds kaimiņš to audzē, mūsu pienākums būtu to pārbaudīt. Savukārt tas būtu ļoti dārgs process pašvaldībai, lai veiktu analīzes," sprieda Jaunkalns.

Dažviet ierobežojumam neredz jēgu

Salaspils novadā arī nav daudz zemnieku. Viena no zemnieku saimniecībām ir Latvijā labi zināmie dārzeņu audzētāji "Ezrekauliņi", kuras pārstāvis Jānis Bušs norāda – ĢMO audzēšanas ierobežojuma neesamība novadā saimniekošanu šobrīd nekādi neietekmē. Buša ieskatā ir arī aplami skatīt ĢMO audzēšanas jautājumu atrauti no tirdzniecības.

"Pirmais jautājums ir, vai ĢMO produktus atļauj realizēt un vai tie var atrasties mūsu veikalu plauktos, un tikai tad var uzdot jautājumu, vai atļaujam vietējiem audzēt šīs kultūras vai ne," norādīja Bušs.

"Nedrīkst no sākuma aizliegt audzēt, bet neaizliegt ĢMO pārtiku ievest un pārdot patērētājam. Tad sanāk, ka latviešu zemnieki ir tie muļķīši, kuriem aizliegts piedalīties kopējā tirgū," viņš sacīja.

Savukārt Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons norāda, ka pašvaldībā bijis negatīvs lēmums par šāda aizlieguma ieviešanu. Līdzīgi kā Salaspilī arī šeit aizlieguma noteikšanu uzskata par bezjēdzīgu.

"Pieņemt aizliegumu tikai pieņemšanās pēc es neredzu jēgu. [..] Nav arī pierādīts, ka tas ir tik kaitīgi. Mums zemnieku ir daudz, viens uztraucās par savu ekoloģisku saimniecību, bet nav neviens izteicis vēlēšanos tos [ĢMO] audzēt," sacīja Pētersons.

Pašreizējie ierobežojumu jau faktiski liedz audzēt ĢMO

Plāņu pagasta zemnieku saimniecības "Jaunstrūkas" saimnieks Valdis Circenis saka, ka pat nav zinājis, ka pašvaldība ĢMO audzēšanas aizliegumu nav pieņēmusi. Taču arī graudkopis uzskata, ka šāds lēmums saimniecisko dzīvi šobrīd neietekmē.

"Mēs vienkārši audzējam tās tradicionālās kultūras, kuras vienmēr esam audzējuši. Varbūt, ja šeit būtu aktuālas šīs ĢMO kultūraugu šķirnes - kukurūzas vai sojas audzēšana... Bet tas Latvijā nav sevišķi izplatīts augkopībā," sprieda Circenis.

Arī "Zemnieku saeima" apstiprina, ka zemnieku, kas varētu vēlēties šobrīd audzēt ĢMO kultūras Latvijā, pašreizējie normatīvi ierobežotu tik ļoti, ka audzēšanu padarītu neiespējamu.

"Zemnieku saeimas" ieskatā vairāk jāvērš uzmanība uz lopbarību un pārtikas tirgus apritē esošajiem produktiem, kuru sastāvā vai izejvielās ir ĢMO. Valsts var domāt, kā aizvietot ĢMO, piemēram, pasaulē izplatīta ir ģenētiski modificēta soja, ko var aizvietot ar vietējiem proteīna augiem, piemēram, pupām.

Jādomā par Latvijas produktu mārketingu, ne tikai aizliegumiem

Lauksaimniecības pārtikas tirgus veicināšanas centra eksperte Inguna Gulbe vēl papildināja, ka šiem aizliegumiem audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus visā Latvijas teritorijā no lauksaimnieciskā viedokļa ir jēga, ja tos arī izmanto Latvijas eksporta produkcijas mārketingā, jo pasaulē pieaug pieprasījums pēc tīrās un zaļās pārtikas.  

"Vajadzīga kāda mārketinga kampaņa, kas visai pasaulei pasaka, kāpēc jāpērk Latvijas produkti un kāpēc par tiem vairāk jāmaksā - ka tie ir brīvi no ĢMO. Lai tas dotu arī reālu labumu, nevis tikai kādu aizliegumu," sacīja Gulbe.

Šobrīd ĢMO pārtikas produkti Eiropas Savienības, tostarp arī Latvijas tirgū ir atrodami kukurūzas vai sojas produktu grupās, tiem jābūt marķētiem un atsevišķi novietotiem veikalos. Savukārt audzēt Eiropas Savienībā atļauts tikai vienu no ģenētiski modificētām kukurūzas šķirnēm.

Ap trīs burtiem ĢMO gan sabiedrībā, gan valsts pārvaldē, gan arī lauksaimniecības nozarē kopumā grozās neskaitāmi atvērti jautājumi, kas tomēr šobrīd vairāk aktuāli pārtikas tirgus kontrolē, nevis kultūraugu audzēšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti