Kopš 2010.gada Krasta apsardze 171 reizi ir devusies palīgā cilvēkiem jūrā. Izglābusi vairāk nekā 400 cilvēku. Tomēr ne Krasta apsardzei, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) oktobrī neizdevās glābt divu jūrnieku dzīvības. Glābējiem un arī Krasta apsardzei nokļūšana līdz notikuma vietai prasa laiku, turklāt arī paši glābjamie ne vienmēr dodas jūrā tikai gaišā laikā un skaidru galvu.
- Jūrkalnē palīdzība no krasta bija pēc 40 minūtēm, pa jūru – pēc 2 stundām
- Vietējie iedzīvotāji kritizē glābēju darbu
- Glābējiem laivas nogādāšana krastā prasa laiku un krietnu piepūli
- Krasta apsardzes aprīkojums nav modernākais, bet funkciju pilda
- Glābj ne tikai mūsu dienesti, bet arī kaimiņvalstis un citi kuģi
- Nelaimē nonākušā portrets - reibumā un bez glābšanas vestes
23. oktobrī ap pulksten 19 jūrā pie Jūrkalnes apgāzās laiva ar trim zvejniekiem. No viņiem izglābās tikai viens. Pārējos divus atrada noslīkušus. Vienu nākamajā dienā iepinušos zvejas tīklos, otru pēc trim dienām. Pārmetumi par to, kā notika glābšana, tiek raidīti arī glābēju virzienā, jo vietējie uzskata, ka glābēji ieradās pārāk vēlu, bijušas problēmas arī ar tehniku, tāpat arī Krasta apsardzes kuģis ieradies tikai pēc divām stundām.
Palīdzība no krasta 40 minūtēs, pa jūru - 2 stundās
Jūras krastā stāv gaiši zila laiva, pie tās glīti sakārtoti vajadzīgie zvejas piederumi. Tā ir tā pati laiva, kurā liktenīgajā vakarā atradās trīs cilvēki. Viens no viņiem izglābās, divi gāja bojā. Nekas neliecina, ka 300 metru attālumā pirms mēneša risinājušies dramatiski notikumi.
Tagad ar šo pašu laivu jūrā jau dodas citi cilvēki. "Netālu arī dzīvoja no šīs vietas. Bija tepat arī māja. Vistuvākā vieta, kur viņi varēja piekļūt jūrai un zvejot. Tā ir tā laiva, ar ko viņi apgāzās, šī ir tā vieta. Es ziņas par šo nelaimi saņēmu no vietējiem cilvēkiem. Tas bija svētdienas vakars. Jūra bija rāma, un te bija pilns ar makšķerniekiem, kuri ķēra butes. Viņi bija pirmie, kuri sadzirdēja jūrā palīgā saucienus un arī izsauca glābšanas dienestu," atminas Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis.
Pirmais ziņas par nelaimes gadījumu saņēma VUGD. Notikumu gaitu atceras Kurzemes reģiona brigādes Operatīvā sektora dežurants, kapteinis Raimonds Moskovojs: "23.oktobris, plkst.19.09 mūsu zvanu centrs saņēma izsaukumu, ka blakus Jūrkalnei jūrā ir apgāzusies laiva ar trīs zvejniekiem. Tika izsūtītas divas autocisternas ar piekabēm, uz kurām atradās laivas. Tuvākā autocisterna izbrauca no Alsungas, kur atrodas mūsu postenis. Attālums aptuveni 12 kilometri (km). Otra tika izsūtīta no Ventspils. Ceļš no Alsungas ir līkumains un atrodas mežā. Es tur braucu ar ātrumu 70 -80 km/h."
Laukā bija tumšs un drēgns, aptuveni +5 grādi, atceras glābšanas dienesta pārstāvis. Līdz notikuma vietai Jūrkalnē Alsungas glābēji braukuši aptuveni 20 minūtes, taču nokļūšana līdz krastam prasīja vēl papildu laiku. "Šajā vietā ir aptuveni 16 metrus augsts stāvkrasts. Mums ir tikai dažas piebraucamās vietas, kur var nobraukt lejā ar tehniku," skaidro pagasta pārvaldes vadītājs Reķis.
Tuvākā nobrauktuve līdz jūrai atrodas trīs kilometru attālumā, taču, lai nokļūtu līdz notikuma vietai, kopumā bija jāmēro 6 km. Trīs no tiem gar pašu jūras krastu. Tā no izsaukuma brīža pagāja 40 minūtes."Noskaidrojām, ka krastā ir viens izglābtais, vīrietis, kurš pats saviem spēkiem aizpeldēja līdz krastam. Viņš atradās mediķu aprūpē. Mediķi arī tur nevarēja nobraukt un nokāpa pa koka kāpnēm," stāsta VUGD pārstāvis Moskovojs. Patiesi, pa trepēm kāpt nav vienkārši pat dienas laikā, kur nu vēl tumsā.
Kad ar laivu apsekota notikuma vieta, neviens no zvejniekiem tur netika atrasts. Pēc aptuveni divām stundām pa jūras ceļiem ieradās arī kuģi. Tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai palīdzība tiktu sniegta pa jūras ceļiem, līdz ar to reālākas iespējas izglābt cilvēkus bija tieši no krasta.
"Bija tumša nakts, neko neatrada. Pirmo cilvēku atrada nākamajā dienā sapiņķerējušos tīklā, bet otru pēc trīs dienām," stāsta Moskovojs.
Vai izdarīts viss iespējamais?
Šo jautājumu uzdod arī vietējie. Kāda Jūrkalnes iedzīvotāja stāsta par dzirdēto un to, ko rakstījuši internetā makšķernieki no Jelgavas, kuri liktenīgajā vakarā atradušies jūras krastā. Pārmetumi VUGD virzienā.
"Ja viņi pēc tam var pateikt, ka viņi apmācīti tikai ezeros un upēs, kur tad paliek jūra? Jūra bija mierīga kā upe, viļņu nebija. Ja vēl kaut kas nedarbojas, laivas motors. Pirms četriem gadiem es atceros, ka slīka jūrā, tad arī viņiem laiva nedarbojās. Tas notika gaišā dienas laikā, un to mēs visi redzējām," stāsta vietējā iedzīvotāja.
Sieviete gan uzskata, ka ne bez vainas arī paši zvejnieki, sakot, kurš tad tumsā iet jūrā: "Kā jau bija makšķernieki rakstījuši, žēl, ka nebija vestes, un žēl, ka bija iedzēruši, bet zvejnieki ir zvejnieki un iet jūrā jebkādos apstākļos, bet no glābēju viedokļa – ja tepat Alsungā nezina, kur var nobraukt lejā, tad ko viņi tur sēž? Kam tad prasīt, es jau varu arī piezvanīt kaimiņam. Pirms četriem gadiem tā arī darījām, cilvēki paši peldēja pakaļ, bet tā bija diena."
VUGD pārstāvis skaidro, ka ar laivu radušās problēmas, jo, iespējams, motorā iekļuva ūdens, bet tas noticis jau pēc tam, kad apsekota negadījuma vieta jūrā. "Kad mēs ieradāmies, aculiecinieki stāstīja, ka palīgā saucieni no apgāztās laivas vairs nav bijuši dzirdami. Otrkārt, mūsu laiva tika iedarbināta un puiši devās jūrā, kaut gan līdz galam tas nav mūsu funkcijās, jo mēs veicam glābšanas darbus tikai iekšējos ūdeņos (ezeri, upes, dīķi). Jūrā dodamies, tikai izvērtējot riskus un tehnisko aprīkojumu. Domāju, ka šoreiz puiši pieņēma pareizu lēmumu un centās glābt cilvēkus. Nokļuva līdz laivai, kas bija apgāzusies. Neko neatrada arī blakus esošajos tīklos," stāsta VUGD pārstāvis.
Gaišā laikā un skaidru saprātu
Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs pats iet jūrā zvejot, tāpēc labi zina, kādi ir spēles noteikumi. Viņš rāda liktenīgo laivu. Tā esot diezgan droša.
"Tā ir viegla alumīnija laiva, man ir tieši tāda pati... Redz, te alus pudeles krīt ārā. Glābšanas vestes šoreiz te ir.
Bija par vēlu iet jūrā. Jūrā jāiet gaišā dienas laikā ar gaišu galvu un skaidru saprātu.
Jūrā nevar iet reibumā. Var gadīties, ka viņi bija reibuma stāvoklī. Ja autovadītāju noķer dzērumā, tad viņu bargi soda. Šis ir tas pats variants," stāsta Guntars.
Oktobra beigās ūdens jau ir ļoti auksts. Izdzīvot šādā ūdenī ilgi nav iespējams. No brīža, kad glābēji saņēma ziņas par slīkstošiem cilvēkiem, līdz brīdim, kamēr glābēji atradās pie laivas jūrā, bija pagājušas 49 minūtes.
"Makšķernieki paskrēja pretī tam cilvēkam, kurš izglābās. Viņa ķermenis jau bija atdzisis. Mediķi palīdzēja, un viņš palika dzīvs," atceras Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis.
Izskan versijas, ka glābēji varētu reaģēt operatīvāk, ja viņu rīcībā būtu apvidus automašīnas, ar ko vest laivas gar krastu, nevis braukt ar smago transportu, tā ietaupot vajadzīgās minūtes cilvēku glābšanai.
Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs spriež, ka arī paši zvejnieki bieži vien ir pārgalvīgi un pieļauj nopietnas kļūdas, pirmkārt, jau neizmantojot glābšanas rīkus, nerunājot par alkohola lietošanu.
Laivas nogādāšana prasa piepūli
Diemžēl VUGD rīcībā nav atsevišķu automašīnu, ar kurām vilkt laivu. Tāpēc piekļūšanas un manevrēšanas spējas piekrastē ir zemākas tieši izsaukumos, kad jāglābj nelaimē nonākušie uz ūdens.
"Ir specializēti ūdensslīdēju automobiļi, kas pārsvarā mums ir mikroautobusi. Bet lielākajā daļā ugunsdzēsības depo laivas ved ārā ar parastajām ugunsdzēsības autocisternām, kurus izmantojam ugunsgrēku dzēšanas un citos glābšanas darbos. Mēs jau būtu ļoti priecīgi, ja laivu izvešanai mums būtu specializēts autotransports, bet tehniskās rocības un iespējas šodien ir tādas, kādas ir," stāsta VUGD operatīvais dežurants Agris Šūmanis.
Saskaņā ar likumu glābējiem no depo jāizbrauc pusotras minūtes laikā pēc izsaukuma saņemšanas. Tomēr izsaukumi glābt kādu jūrā, kur nepieciešama laiva, prasot ilgāku laiku.
"Jo šī laiva ir lielāka, motors ir jaudīgāks, arī ātra tās pieāķēšana, un vēl jo vairāk, noāķēšana, piebraucot pie pludmales ir darbietilpīgāks pasākums un prasa zināmu piepūli. Un tad, kad mēs gatavojamies uz glābšanas darbiem, tas ir kaut kas citādāks, nekā, ja jūs braucat ar laivu pa pludmali brīvā dienā," atklāj Šūmanis.
Izbraukšanai uz izsaukumu vismaz 20 minūte
Tomēr jūrā glābj ne tikai VUGD. Tāds uzdevums ir arī Krasta apsardzes dienestam. Dienesta komandkapteinis Artis Tirzmalis stāsta, ka jūrā dalās VUGD un Krasta apsardzes darbības zonas.
VUGD ir atbildīgs par jūras piekrasti - tas nozīmē trīs kilometrus no krasta, pēc tam jau sākas Krasta apsardzes atbildības zona.
Tirzmalis gan uzsver, ka tas, protams, nenozīmē - ja nelaimē cietušais ir tuvāk krastam, viņi tam nepalīdz: "Vienīgais nosacījums ir ātrāka palīdzības sniegšanas cietušajam. Jo mums jāņem vērā, ka tagad rudenī ūdens temperatūra ir zema. Faktiski pie esošās temperatūras cilvēkam atrasties jūrā 45-60 minūtes ir hiportermija. Un izglābt cilvēku diemžēl vairs nav iespējams."
Glābšana jūrā atšķiras no glābšanas uz sauszemes. Jūra nav prognozējama, tāpēc grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs nokļūšana pie cietušā, jo vienādu attālumu kuģis var veikt dažādi - citreiz tā ir stunda, nākamreiz var būt krietni ilgāk. Ja kuģis ir jūrā un atrodas iespējami tuvu negadījuma vietai, tas būs īsāks laiks. Ja kuģis ir krastā, Krasta apsardze ir spējīga izbraukt 20 minūšu laikā.
"Tātad 20 minūtes plus attālums līdz glābšanas vietai. Bet ātrums arī ir atkarīgs no laika apstākļiem. Ir bijuši tādi gadījumi, kad kuģi sūtīt ir nesaprātīgi, tad mēs sūtām helikopteru, lai tas ātrāk. Viss ir atkarīgs no attālumiem. Mums jāsaprot, ka pārvietošanās jūrā nenotiek tā kā pilsētās, uz sauszemes, ja es gribu - es braucu uz 100 km, ja es gribu - es braucu uz 150, lai kādu glābtu. Tas jūrā nav iespējams," atklāj krasta apsardzes komandkapteinis.
Krasta apsardzes laiks, cik ātri nokļūt pie cietušā, atkarīgs no vairākiem faktoriem - laika apstākļiem, no tā, vai kuģis atrodas jūrā vai ostā, bet VUGD ierašanās laiks ir atkarīgs tikai un vienīgi no attāluma.
"Piemēram, ja mēs ņemsim Vidzemes jūrmalu, tad ugunsdzēsības daļas un posteņi atrodas Salacgrīvā, Limbažos, tuvāk Rīgai Saulkrastos un uz Carnikavas pludmali varētu izbraukt jau Rīgas 7. ugunsdzēsēju daļa. Tātad šajā posmā tie ir četri ugunsdzēsēju daļas posteņi. Attālums tomēr ir diezgan ievērojams. Tad varat izdarīt secinājumus, cik ātri mēs tur varam nokļūt," skaidro Šūmanis
Aprīkojums nav modernākais, bet funkciju pilda
Ja laikapstākļi neļauj glābšanas darbos doties ar laivu vai Krasta apsardzes kuģi, tiek sūtīts helikopters. Visbiežāk tas ir Latvijas armijas rīcībā esošais Mi-17. Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā rakstīts, ka Mi-17 viens no galvenajiem uzdevumiem ir tieši meklēšanas un glābšanas operācijas virs ūdens un zemes.
Turklāt helikopters lidojumā var doties gan dienā, gan naktī - jebkuros laika apstākļos.
Krasta apsardzes flote ir tikai daļēji moderna. Tās rīcībā ir seši patruļkuģi, no kuriem piecu vecums ir vairāk nekā 50 gadu. Jaunākais ir ražots 1996.gadā.
Taču glābšanas darbos dodas arī jaunākā flote - kāds no pieciem Jūras spēku patruļkuģiem, kuru vecums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tirzmalis gan uzsver, ka kuģiem tiek veiktas regulāras apkopes un to mūžs ir garāks nekā, piemēram, automašīnām.
"Mūsu aprīkojums ir labs. Arī apkalpes ir pietiekami profesionālas. Es neteiktu, ka mums ir slikts aprīkojums.
Protams, mums nav modernāko glābšanas kuģu, bet mēs tiekam galā ar tiem uzdevumiem, kuri mums ir doti," saka komandkapteinis Tirzmalis.
Arī VUGD atzīst, ka vienmēr ekipējums varētu būt labāks. Tomēr viņi saskaras ar citu problēmu - pat ja būtu jauns, moderns ekipējums, visticamāk, trūktu cilvēku, kas ar tiem strādā. "Nav jau jēga pirkt šīs aprīkojuma vienības, ja nav vairāk ugunsdzēsības daļu vai posteņu, kur tās izvietot, un nav arī lielāks tas personāla skaits. Šeit ir viena ļoti vienkārša lieta. Zinot, kāds mums ir ugunsdzēsības daļu posteņu izvietojums, ir jāņem vērā, ka Kolkas ragā, kā tas bija ar kaitbordistu, ugunsdzēsēju mašīnas brauc no tām tuvākajām vietām, kur tās atrodas. Un skatoties uz kartes, ir skaidrs, ka ne piecu, ne desmit minūšu laikā uz vietu ierasties nav iespējams fiziski," skaidro Šūmanis no VUGD.
Glābj arī kaimiņvalstis un citi kuģi
Latvijas Krasta apsardzes jūras atbildības zona robežojas ar Lietuvu, Igauniju un Zviedriju. Tāpēc nepieciešamības gadījumā glābšanas darbos iesaistās arī šo valstu glābēji, jo nereti tieši kaimiņvalstu kuģi ir vistuvāk nelaimes gadījuma vietai.
"Ir bijuši gadījumi, kad Zviedrijas helikopters glābj Latvijas atbildības zonā esošu cilvēku tikai tāpēc, ka viņš tajā brīdī ir tuvāk. Tas pats ir arī ar mums, esam neskaitāmas reizes snieguši Igaunijas, Lietuvas cilvēkiem palīdzību. Tā kā šajā ziņā mums ir cieša sadarbība," stāsta Tirzmalis.
Tāpat glābšanas darbos Krasta apsardze ir tiesīga iesaistīt privātos peldlīdzekļus, kā arī lidmašīnas.
Turklāt tās drīkst atteikt tikai tad, ja iesaistīšanās glābšanas darbos apdraud pašus.
"Mēs esam tiesīgi novirzīt visus tuvumā esošos kuģus. Tā kā, jā, bez mūsu patruļkuģiem, mums ir tiesības piesaistīt arī civilos. Tāpat mums ir tiesības caur Gaisa meklēšanas un koordinācijas centru pieprasīt civilo lidmašīnu lidojuma augstuma maiņu, lai pēc iespējas varētu sniegt informāciju vai palīdzību. Vai arī, lai uztvertu precīzu avārijas bojas signāla lokāciju," skaidro Tirzmalis.
Nelaimē nonākušā portrets - reibumā un bez glābšanas vestes
Glābēji atzīst, ka biežākais iemesls nonākšanai nelaimē ir pārgalvība. Ir dažādi gadījumi - jūrā iepūš kādu, kurš peld uz matrača, ir jāglābj dažādi ūdensportisti, tāpat arī zvejnieki, burātāji vai vienkārši atpūtnieki laivās. Tomēr viņiem visiem ir kaut kas vienojošs.
"Un fakts ir, ka cilvēki nelieto glābšanas līdzekļus. Mēs zinām, cik būtiski ir piesprādzēties automašīnā, bet mums šķiet - kāpēc jāvelk veste? Pat šobrīd notiek sociālā kampaņa par piesprādzēšanos autobusos, par ko pirms 10 gadiem visi tikai smīkņāja.
Un mēs zinām, ka tie cilvēki, kuri noslīkst, faktiski 99% ir bez glābšanas līdzekļiem.
Bez vestēm, bez glābšanas riņķiem, daļa vēl ir alkohola reibumā," atklāj Krasta apsardzes komandkapteinis Tirzmalis.
Diemžēl Krasta apsardzes aprakstītais portrets - alkohola reibumā, bez drošības vestes vai riņķa, atbilst arī bojā gājušajiem zvejniekiem Jūrkalnē. Tirzmalis arī atklāj, ka traģiskos nelaimes gadījumos bieži vien viņi saņem pārmetumus, ka nepaspēja atbraukt laikus, pārāk ilgi meklē. Tomēr, ja cilvēks ir iekritis jūrā, termoradars spēj uztvert tikai viņa galvu, jo viss pārējais ķermenis atrodas zem ūdens. Tirzmalis vērš uzmanību, ka tādā gadījumā radarā ir jāpamana ap trīsdesmit centimetru diametrā mazs aplis. Tas nav viegli.
Tāpat jāņem vērā, ka VUGD ierašanās laiks ir atkarīgs no attāluma. Ja nelaime notiek tuvu kādai piejūras pilsētai, glābēji ieradīsies ātrāk, ja tālāk - jārēķinās ar ilgāku ierašanās laiku. Tikmēr Krasta apsardzes kuģa ierašanās atkarīga no vairākiem faktoriem - ne tikai atrašanās vietas, bet arī laika apstākļiem. Sliktos laika apstākļos kuģis nemaz nevar iziet jūrā.
Tāpēc jāsecina, ka par drošību jūrā ir jāparūpējas arī pašiem, nevis jāpaļaujas tikai uz glābējiem.
