Ārsti, tajā skaitā nozares līderi, uz ārvalstu kongresiem brauc par farmācijas industrijas naudu, farmācijas firmām tā ir iespēja iepazīstināt ar saviem jaunumiem. Taču tas, kurā brīdī rodas interešu konflikts, kad tiek izrakstītas zāles vai ārsti piedalās veselības politikas veidošanā, neviens nekontrolē. Datus atbildīgās iestādes vēl arī nav analizējusi, lai arī tie publiski pieejami jau piecus mēnešus.
- Sadarbība un mārketings
- Ārsti neapjauš ietekmi?
- Sola analizēt farmācijas datus
- Dati uzrāda tikai 1/3 maksājumu
- Interešu un robežu piņķerīgais kamols
- Arī politikas veidošana bez uzraudzības
- Datu publiskošanu atbalstījusi farmācija
Sadarbība un mārketings
Farmācijas uzņēmumi vienā balsī uzsver – braucieni apmaksāti un biedrības dažādos veidos tiek atbalstītas, lai palīdzētu pacientam. Pa ceļam tiek izglītoti ārsti.
Viņi tiek izglītoti gan par slimībām, gan par ārstēšanas metodēm, gan kā labāk lietot zāles, bet pats uzņēmums iegūst informāciju no ārstiem – kas strādā, kas nē, kādas vajadzības palikušas neapmierinātas.
"Abas puses tajā ir ieinteresētas. Ārstiem ir iespēja uzzināt par plašāka spektra medicīnas tehnoloģijām, zālēm. Savukārt zāļu ražotājam ir iespēja iepazīstināt ārstus ar jauninājumiem. Un šāda savstarpēja sadarbība ir..." stāsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektore Agnese Korbe.
Šādai savstarpējai sadarbībai ir vārds. Un lai to atrastu, Latvijas Radio satiek Biznesa augstskolas "Turība" lektori, doktoranti Ivetu Liniņu.
Viņai šai situācijai ir viennozīmīgs vārds: "Tas ir mārketings!"
Iveta Liniņa skaidro – audzēt pārdošanas apjomus var vairākos veidos – ar reklāmu, ar sabiedriskajām attiecībām, ar tiešo pārdošanu. Var arī tieši stimulēt pārdošanu, turklāt to var darīt divos veidos: "Ir attiecināma, kad mēs iedarbojamies uz pircēju vai uz tirdzniecības personālu, vai starpniekiem. Ja mēs runājam par farmāciju, tie ir ārsti vai aptiekas. Ja mēs pieņemam, ka farmācija ir bizness, tā ir normāla mārketinga darbība stimulējot iesaistītās personas, lai šis preces tiktu pārdotas vairāk."
Ārsti neapjauš ietekmi?
Šī veicināšana var arī nebūt tieša, pat brutāla, piemēram, izraksti vairāk konkrētas firmas ražoto medikamentu un iegūsti iespēju doties ārzemju braucienā.
Bažas rada tas, ka ne vienmēr mediķi apjauš, ka viņi ir ietekmēti.
Teksasas universitātes asociētais profesors, endokrinologs Uģis Gruntmanis Latvijas Radio norādīja - pētījumi liecina, ka farmācijas firmu atbalstam ir ietekme uz ārstiem:
"Ārsts ir ļoti daudz tolerantāks izrakstīt šīs zāļu vai instrumentu kompānijas noteikto preparātu."
Paši ārsti, kas arī saņem finansējumu no farmācijas uzņēmumiem, intervijās uzsver – viņus saņemtais atbalsts neietekmē un nekādi interešu konflikti neesot. Stāsts mainās pie jautājumiem par nozari kopumā – tad ārsti atzīst, ka par farmācijas uzņēmumu ietekmi un savu interešu lobēšanu ir jāuztraucās.
Riskus saskata arī veselības ministre Anda Čakša: "Riski vienmēr pastāv, bet riska menedžments ir jebkurā sfērā.
Ļoti klasisks stāsts ir pateicības sajūta, kas rodas ārstā par to, ka viņš ir vests. Un tas ir ļoti atkarīgs no personības, kā viņš spēj ar to tikt galā."
Ministre gan cer, ka Latvijas ārsti strādā pacientu interesēs: "Cilvēkam ir dotas smadzenes un spēja pašam pieņemt lēmumu. Es ticu, ka ārsts vienmēr domā par pacientu, kad izvēlās medikamentu. Bet es nevaru izslēgt ka riska nav. Ir. Protams."
Sola analizēt farmācijas datus
Bet ar zālēm, ko ārsti izraksta un iesaka mums kā pacientiem, riski nav izsmelti. Latvijā ārsti un ārstu profesionālās biedrības ietekmē arī veselības nozares politiku – ar kādām zālēm ārstē, kuras zāles apmaksā valsts un kuras zāles ļauj tirgot Latvijā.
Jebkurā gadījumā, tā kā valsts ārstu izglītībai neatvēl ne centa un arī pārredzamā nākotnē nevarēs naudu šim mērķim atrast, visticamāk aizliegt ārstiem un ārstu organizācijām farmācijas uzņēmumu atbalstu nez vai sanāks un nāksies risināt problēmas esošajā sistēmā.
Un daudzas problēmas ir salīdzinoši vienkārši atrisināmas. Piemēram, tas, ka farmācijas maksājumi Latvijas ārstiem interesē tikai Latvijas Radio, bet iestādēm vienīgais uzdevums ir datus ielikt internetā. Veselības ministre Anda Čakša sola – analīze būs: "Vai tam ir tiešām ietekme uz medikamentu izrakstīšanu, vai tam ir ietekme uz lielajiem iepirkumiem. Ziniet kā ir – ir regulāras lietas un tad parādās pīķi. Pirmajā kārtā noteikti analizē no normas izejošas lietas. Ar to mēs noteikti sāksim."
Iespējams, ka tiklīdz Veselības inspekcijai ministrija dos uzdevums analizēt datus, tad arī, visticamāk, iestādes risinās jautājumu, lai farmācijas firmas datus iesniedz pārskatāmā veidā. Atšķirībā no žurnālistiem iestādes var ietekmēt veidu, kā datus iesniedz.
Nozare gan ir piesardzīga, runājot par ikvienam ērtāku datu formātu un aizstāv tiesības datus sniegt neapstrādājamā formā.
Agnese Korbe uzskata: "Nu, tur tā nianse ir tāda, ka jebkuru datu gadījumā ir svarīgi, lai formāts būtu tāds, kuru nevar izkoriģēt no ārpuses. Tā ir tīri tāda tehniska nianse, kas nodrošina datu augstāku es saprotu aizsardzību." Arguments par datu sargāšanu no izmaiņām neiztur kritiku. Datus pašā valsts iestādes mājaslapā mainīt var tikai pati valsts iestāde. Ja farmācijas industrija uztraucas, ka cilvēki lejuplādēs datus un tad ierakstīs muļķības, tad dati attēlos neko nepasargās – ja ar datorprogrammām varam modeļiem uz žurnālu vāku fotogrāfijām nomest 30 gadus un 20 kilogramus, tad pamainīt dažus skaitļus ir nieks.
Dati uzrāda tikai 1/3 maksājumu
Gūt skaidru ieskatu, kā uzņēmumi sadarbojas ar veselības nozari liedz arī tas, ka
šobrīd publiskotie dati par gandrīz trīs miljonus vērtajiem maksājumiem, parāda tikai aptuveni trešdaļu no naudas, kas aizplūst pie ārstiem un organizācijām.
"Mums ir priekšlikumi uz divām lapām. Faktiski tās ir idejas par vienu ministra kabineta noteikumu vienu punktu un tā apakšpunktiem, lai precizētu un papildinātu," farmācijas nozares uzņēmumu asociācijas pārstāve Agnese Korbe rāda Veselības ministrijai nosūtīto vēstuli.
Tajā rosināts attiecināt atklātības prasības šobrīd ēnā palikušajām maksājumu daļām – naudu ārstiem par lekciju sagatavošanu un lasīšanu, arī medicīnas ierīču tirgotāju tēriņiem
"Viņi ir faktiski tāpat kā jebkura medicīnas prece, zāles aparatūra. Tas ir tāds pats medicīnas komponents kā zāles, tabletes, ko jūs ikdienā lietojat. Un vismaz mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka ir šāda veida sadarbība," saka Korbe.
Nozarē iesaistīto aplēses liecina – iekārtu ražotāji izmaksā aptuveni tikpat lielu atbalstu kā farmācijas uzņēmumi un vēl tikpat ārstiem tiek izmaksāts par lekciju lasīšanu. Tā var pieņemt, ka kopā uzņēmumu atbalsts mediķiem un asociācijām ir līdz pat deviņiem miljoniem eiro gadā
To, ka jāpublisko būtu plašāki dati, atbalsta arī Veselības ministrija. Tiesa, ātrāk par 2018.gadu, kad varētu tikt sniegti 2017.gada dati, izmaiņas neviens nesola.
Pirmkārt, likumu mainīšana prasa laiku un otrkārt – uzņēmumiem nedrīkst ar atpakaļejošu datumu likt informāciju par maksājumiem publiskot.
Interešu un robežu piņķerīgais kamols
Bet ko darīt ar ārstu braucienu ētikas un robežu piņķerīgo kamolu? Latvijas Radio analizētie dati rāda – ārsti farmācijas uzņēmumu atbalstu izmanto aktīvi un dažādu pasākumu apmeklēšanai. Vai farmācijas uzņēmuma apmaksāts brauciens, lai iepazītos ar uzņēmuma ražotni ir pieļaujams? Kā saprast vai ārsts braucot ne uz savas nozares konferenci tiešām gūs labumu pacientiem? Cik daudz apmaksātu braucienu ir par daudz? Un kā tikt galā ar iespējamo interešu konfliktu, kur mediķim jāpieņem lēmums, kas ietekmēs laipno sadarbības partneri, kurš apmaksājis ārsta braucienu un solās apmaksāt braucienus arī nākotnē?
Diemžēl vienkāršu atbilžu nav arī Inta Nollei no KNAB:
"Maģiskais risinājums nav, bet viennozīmīgi jāatceras – šādās situācijās ir ļoti augsts korupcijas risks un šādas situācijas nevajadzētu veicināt un padarīt par normālu parādību."
Atbildība par to, lai dažādo farmācijas uzņēmumu labumu rezultātā neciestu pacients un valsts budžets, ir uz medicīnas iestāžu vadītāju pleciem. Arī veselības ministre saka, ka ministrijai nevajadzētu jaukties slimnīcu iekšējās lietās: "Valdes atbild par iestādes vadīšanu, protams var dot uz visu uzdevumu, bet tā jau iejaukšanās mikromenedžmentā. Ja valdes neuzskata par nepieciešamu pārvaldīt savas struktūras, tad ļoti žēl."
Iejaukšanās vai nē, bet varbūt tomēr nedaudz pārraudzības noderētu. Latvijas Radio jautājumus par to, kā tiek nodrošināta uzraudzība uzdeva gan Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, gan Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Pēc ilgas gaidīšanas saņemtās atbildes bija ne tikai formālas, bet arī filigrāni izvairījās no jautājuma būtības, tā neviešot pārliecību, ka ētikas, korupcijas risku un interešu konfliktu jautājumi būtu augstu slimnīcu dienas kārtībā.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā mums norādīja – ārstiem ir jāatskaitās slimnīcā noteiktā kārtībā, bet neteica ne vārda kāda šī kārtība ir un kā mediķu saņemtais atbalsts tiek uzraudzīts. Uzsvērts gan tika, ka slimnīca nākusi ārstiem pretī un radusi iespēju dot 10 apmaksātas brīvas dienas gadā – speciāli tālākizglītības pasākumiem.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Radio stāsta par komandējumiem – pēc tiem ārstiem esot jāiesniedz komandējuma atskaite, bet par farmācijas uzņēmumu atbalstu datus iesaka meklēt Veselības inspekcijas mājaslapā. Ne vārda par slimnīcas vadības nodrošinātu ceļvedi ārstiem – kas ir pieņemami un kas nē un kā tiek aizstāvētas pacientu intereses.
Arī politikas veidošana bez uzraudzības
Savā vaļā atstāta arī veselības aprūpes politikas veidošanas uzraudzība. Dati par farmācijas uzņēmumu atbalstu parāda, ka veselības politikas veidotājus un ietekmētājus - gan ārstus, gan asociācijas - farmācijas uzņēmumi atbalsta devīgi.
Bet iztrūkst otras puses – pārliecības, ka mums nav pamata uztraukties par spīti tam, ka, piemēram, no veselības ministrijas 18 galvenajiem ārstiem-speciālistiem vairāk kā ceturtdaļa ir braukuši farmācijas uzņēmumu apmaksātos braucienos.
"Es domāju - tas varētu izsaukt diezgan lielu diskusiju, kā tas notiku," saka Čakša. Ministre ir piesardzīga, runājot par iespējamo interešu konfliktu deklarēšanu, lai kaut vai ārstēšanas vadlīnijās norādītu – to autori ir saņēmuši labumus no farmācijas uzņēmumiem.
"Kā to vislabāk izdarīt – es neteiktu, ka es uzreiz varu atbildēt. Man ir skaidrs, ka tas radītu drošāku un caurspīdīgāku situāciju attiecībā pret industriju," saka Čakša.
Pagaidām atliek labticīgi ticēt, ka pieņemot lēmumus par veselības aprūpes politikas lietām, pacientu intereses tiešām ir pirmajā vietā.
Datu publiskošanu atbalstījusi farmācija
Par caurspīdīgumu, drošības sajūtu un uzticēšanos daudz runā arī paši farmācijas uzņēmumi.
Industrija ir tie, kas arī pielikuši roku, lai, problēmu mākti, bet tomēr dati par maksājumiem būtu publiski pieejami.
Uzņēmumi cer – tas palīdzēs graut priekšstatu, ka farmācija negatīvi sadarbojas ar ārstiem. Latvijas patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics min tieši uzticēšanos: "Protams, ir svarīgi, lai būtu uzticība gan ražotājam, gan viņa ražojumam, gan speciālistam. Tā pārliecība arī lielā mērā nosaka ārstēšanās iznākumu."
Stereotipi un uzticēšanās trūkums esot zināmā mērā mantojums no laika pirms vairākiem gadiem, kad tiešām farmācijas uzņēmumu sadarbībā ar ārstiem ir bijušas problēmas.
"Gan pašas kompānijas, gan ārsti bija pieraduši, ka nāca un… ziniet agrāk, tā bija pieņemts vēl no veciem laikiem, ka ar tukšām rokām nevar nākt.
Nu, es domāju tā situācija ir mainījusies," saka Jurševics.
Interesantu ieskatu problēmā no farmācijas uzņēmumu perspektīvas var gūt no "GLaxo smith Kline" šogad veiktajām reformām – uzņēmums atteicies no ārstu braucienu atbalstīšanas, bet pārējiem izglītojošajiem pasākumiem izveidojis fondu, kuram dažādas organizācijas var rakstīt projektus un tad saņemt atbalstu.
"GlaxoSmithKline" ētikas un atbilstības vadītāja Latvijā Jeļena Baļicka ieskicē veidus, kā viņuprāt var izvairīties no interešu konfliktiem:
"Mēs nekādā gadījumā nevēlamies būt dominējošais atbalsta sniedzējs, tādēļ mums ir proporcijas limits uz gada finansēšanu konkrētai organizācijai.
Jo tas arī ir ļoti būtisks interešu konflikts, kas varētu būt."
Kurus projektus atbalstīt lemjot Baltijas līmeņa komiteja, kuras sastāvā neesot mārketinga cilvēku. "Un tajā komitejā nepiedalās neviens cilvēks no komerciālās nodaļas, kas nodarbojas tieši ar pārdošanu. Ir izdarīts viss, lai mārketinga cilvēki būtu prom no procesa. Mums, piemēram, arī uzņēmuma vadītājs nedrīkst būt daļa no procesa, jo viņš arī tiek uzskatīts par cilvēku ar mārketinga interesi," saka Baļicka.
"Man liekas, ka vislabākā kontrole ir paškontrole, ka viens otram skatās uz pirkstiem. Mums ir izveidota ētikas komisija…" saka Egils Einārs Jurševics. Viņš ne tikai vada Latvijas patentbrīvo medikamentu asociāciju, bet arī ir a/s "Grindekss" valdes priekšsēdētāja padomnieks.
Asociāciju ētikas komisijā izskatot visus gadījumus, kur ir aizdomas, ka ir pārkāpumi. Pēdējā laikā gan pārkāpumu paliekot arvien mazāk un tie esot niecīgi.
Viņam ir piemērs par gadījumu, kad pašam nācies ētikas komisijā skaidroties: "Jaunā gadā, laikam aizpagājušgad, uz Ziemassvētkiem dakteriem dāvājām konfektītes, tā vērtība bija zem 2 eiro, bet virsū bija kompānijas logo.
Mūsu medicīniskie pārstāvji nepieraduši negribēja tukšām rokām iet uz vizīti un stāstīt pa kaut ko, un uzskatīja, ka obligāti kaut kas jāņem līdz. Toreiz. Tagad, protams, situācija ir mainījusies un tādas lietas netiek pieļautas."
Diemžēl riski ir lielāki un sarežģītāki par konfektēm ar uzņēmuma logo. Un tos novērst vai vismaz kontrolēt arī ir daudz grūtāk. Kā parāda Latvijas Radio pētījums – vēl ir tāls ceļš ejams, lai sabiedrība varētu būt pārliecināta, ka darīts viss iespējamais, lai farmācijas uzņēmumu labvēlība neskartu pacientu un visu nodokļu maksātāju intereses.
Bet ko darīt pacientiem? Iveta Liniņa, mārketinga jautājumu eksperte, saka – vispirms katram par sevi jārūpējas pašam:
"Es uzskatu, ka mums pašiem ir jāmācās, jāprot analizēt. Un ārsts ir tikai padomdevējs, vai ieteicējs vai palīgs mums orientēties šajā visā. Viss pārējais mums ir jāmācās darīt pašiem."
